Kurzemes Vārds

02:46 Sestdiena, 26. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Jūrā ieplūst kanalizācijas ūdeņi

Sarmīte Pelcmane

Šajās dienās "Kurzemes Vārdu" telefoniski informēja vairāki iedzīvotāji un viens liepājnieks pa elektronisko pastu pat atsūtīja fotouzņēmumu, kas liecina, ka Karostā pie Ziemeļu mola Baltijas jūrā plašā straumē plūst kanalizācijas ūdeņi. Kaut arī situācija pierasta un te kopš neatminamiem laikiem kanalizācijas ūdeņi ietek neattīrīti, šobrīd apstākļu sakritības dēļ šis process saasinājies un ir ne tikai ieraugāms, bet arī saožams pa gabalu.

"Kurzemes Vārds" kā parasti pārliecinājās par notiekošo klātienē, pēc tam steigšus sazinājās ar Liepājas Reģionālo vides pārvaldi. Kā paskaidroja pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja Māra Muceniece, tas neesot nekas jauns. "Kamēr SIA "Liepājas ūdens" nerealizēs Karostas notekūdeņu attīrīšanas projektu, kas ietilpst plašajā vides projektā, tikmēr situācija neuzlabosies," viņa bija spiesta atzīt. "Tas ir briesmīgi, ka neattīrītie ūdeņi neattīrīti ieplūst jūrā. Cilvēki, kas tur peldas, ir ļoti neapdomīgi!"

Kā "Kurzemes Vārds" noskaidroja, paredzēts, ka Karostas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu pilnībā rekonstruēs, realizējot Liepājas ūdenssaimniecības attīstības projekta otro kārtu.

Bet pagaidām, kamēr Karostas rajona notekūdeņu sistēma nav pievienota Liepājas pilsētas notekūdens attīrīšanas iekārtām, notekūdeņi turpina neattīrīti izplūst Baltijas jūrā un Tosmares kanālā, ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli ir tehniski neatbilstošā stāvoklī, un to turpmāka ekspluatācija ir problemātiska, kas arī uzskatāmi redzams pašlaik.

2005.gada sākumā Liepājas dome saņēma apstiprinājumu no Eiropas Komisijas par piešķirto finansējumu no Kohēzijas fonda Liepājas ūdenssaimniecības attīstības projekta otrajai kārtai 21,5 miljonu eiro apmērā, tā finansētāji ir Eiropas Savienības ISPA un Kohēzijas fondi, Liepājas pašvaldība un SIA "Liepājas ūdens". Liepājniekiem atliek cerēt, ka lielās naudas summas tiks liktas lietā pēc iespējas ātrāk un rezultātu varēs sajust arī praktiski.

Liepāja ir viena no četrām Latvijas pilsētām, kurā līdz 2008.gadam paredzēts ieviest Eiropas Savienības prasības ūdenssaimniecības jomā. Projektu plānots īstenot no 2004. līdz 2009.gadam.