Kurzemes Vārds

05:17 Ceturtdiena, 27. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Liepājas apvedceļa sarežģītie līkloči

Anda Pūce

Vides pārraudzības valsts birojs ķēries klāt autoceļa V1222 Nīca – Otaņķi – Grobiņa rekonstrukcijas jeb Liepājas apvedceļa izveides projekta ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma izvērtēšanai, lai sagatavotu savu atzinumu, tāpēc šonedēļ pašvaldībās notika sabiedriskā apspriešana, kurā vēl nedēļu zemju īpašnieki un citas ieinteresētās puses var izteikt savas domas par iespējamiem risinājumiem. Taču šis ir gadījums, kad speciālistiem, pagastiem un iedzīvotājiem nākas domāt un spriest par īstu nākotnes projektu – tiek prognozēts, ka ceļa būvēšana reāli varētu notikt pēc gadiem piecpadsmit.

Pa veciem ceļiem un jauniem

"Kurzemes Vārds" piedalījās apvedceļa ietekmes uz vidi sabiedriskajā apspriešanā, kas norisinājās Nīcas Pagasta padomes telpās un bija pulcējusi gan pašvaldību pārstāvjus, gan zemju īpašniekus un daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus, pavisam ap divdesmit cilvēku. Projekta konsultants ietekmes uz vidi jautājumos Valdis Felsbergs pastāstīja, ka kopš pagājušā gada rudens, kad tika sākts ietekmes uz vidi pētīšanas process, sagatavots darba ziņojums, kas jau pirms vairākām nedēļām tika nodots sabiedriskajai apspriešanai iesaistītajās pašvaldībās. Speciālisti bija sagatavojuši arī izdales materiālu – īsu konspektu no pabiezās grāmatas, ko, salīdzinot ar kartogrāfisko materiālu, sanāksmes dalībnieki varēja iepazīt turpat uz vietas vai paņemt līdzlasīšanai uz mājām. Savas pārdomas par ceļa rekonstrukcijas risinājumiem iedzīvotāji varējuši izteikt jau iepriekš un vēlreiz tika mudināti to darīt arī šīs apspriešanas gaitā, jo Vides pārraudzības valsts birojs tūlīt ķersies klāt pie atzinuma gatavošanas par projekta ietekmi uz vidi, kas arī būs par pamatu gala lēmuma pieņemšanai par apvedceļa trasi.

Autoceļa rekonstrukcija 26 kilometru kopgarumā lielākoties plānota pa esošajiem ceļiem – trase sākumposmā ies pa Grobiņas pilsētas teritoriju, pār Ālandes upi, šķērsos dzelzceļa līniju, ies gar lauksaimniecībā izmantojamām un meža zemēm, caur apdzīvotām vietām – Vītiņi, Dorupe, Otaņķi, Rude, Nīca. Pāri Otaņķes un Ālandes upēm plānots būvēt jaunus tiltus, daudzviet iztaisnos asus ceļa līkumus, lai palielinātu satiksmes drošību. Pavisam ceļam ir iespējami astoņi dažādi risinājumi, jo pa divām dažādām trasēm apvedceļš varētu tikt izbūvēts gan Nīcā, gan Otaņķos, gan Grobiņā. Nīcā, piemēram, jāizvēlas, vai ceļš vedīs pa esošo maršrutu vai pāri lauksaimniecības zemēm, savienojot apvedceļu ar Liepājas – Klaipēdas šoseju jaunā vietā. Turklāt sanāksmē piedalījās cilvēki, kas kategoriski iebilda gan pret vienu, gan otru risinājumu.

Zemju īpašnieki sola tiesāties

Nīcenieks Edgars Otaņķis un viņa ģimene ir patiesi satraukusies par to, ka ceļš ies tieši gar viņu dzīvojamās mājas logiem, "vēl mazliet un cauri istabai" – viņi skumji nosmej, par apgrūtināto saimniekošanu nemaz nav runas, turklāt galvenais, ka nav īstas skaidrības par to, kāds jaunais ceļš īsti būs.

Lai gan galējo lēmumu jāpieņem pašvaldībai un nav nepārvaramu šķēršļu ne viena, ne otra varianta īstenošanai, ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā gan secināts, ka pēc dažādiem kritērijiem vairāk negatīva ir jauna ceļa būve Nīcā, jo tad ceļš vedīs tieši gar viduslaiku kapsētu Vanagkalnā, kas ir vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis pie Pērļu kapsētas, būs jāpatērē lielāki dabas resursi, būs nepieciešamas papildu zemes, tas sadalīs piecus privātus zemes īpašumus un lielāka būs arī ietekme uz gruntsūdeņiem, taču šim risinājumam kā pluss minēta satiksmes plūsmas atvirzīšana no apdzīvotās vietas. "Arī mums ir bērni," saka Edgars Otaņķis, atbildot uz Nīcas ciemata daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju bažām par to, ka vietai, kur ir tik daudz bērnu, tik tuvu būs apvedceļš. Vēl kāds nosaka, ka veco ceļu neesot iespējams paplašināt, bet no satiksmes dalībnieku viedokļa sliktums ir tas, ka ievērojams vecā ceļa posms ir pilsētas iela ar attiecīgu ātruma ierobežojumu. "Un gar mūsu māju varēs traukties ar 90 kilometriem stundā?" jautā Otaņķi, solot tiesāties ar ceļa būvniekiem, ja tiks izvēlēts apvedceļu būvēt pa jaunu trasi.

E.Otaņķis arī izteica neizpratni par to, kāpēc speciālisti nav izvērtējuši viņa ieteikto jaunās trases versiju, kam piekrituši arī vairāki citi kaimiņi, kas būtu tālāk no viņa mājas un skartu tikai saimniecības ēkas. Izrādījās, ka šāds ieteikums nav saņemts, tāpēc V.Felsbergs mudināja iesniegt zīmējumu, kam jāpievieno arī to zemju īpašnieku piekrišana, ko šāds risinājums skar. Ja projektētājiem nebūs iebildumu, protams, būšot iespējams trasi mainīt, viņš skaidro. Speciālisti tūlīt pēc sanāksmes arī devās dabā E.Otaņķa piedāvāto risinājumu apskatīt.

Trokšņi, vibrācija un satiksmes intensitāte

Runājot par citu vides ietekmes faktoru mazināšanu, speciālisti norāda, ka pret viensētām vai daudzdzīvokļu namiem (atkarībā no tā, kur tieši atradīsies apvedceļš) tiks būvētas trokšņu slāpēšanas sienas, kas pazīstamas visā pasaulē, par vibrācijas mazināšanu gan nekas īpašs nav teikts, jo normatīvajos aktos, kas pašlaik Latvijā darbojas, nav īsti skaidrs, kāds ir vibrācijas pieļaujamais līmenis. "Nevajadzētu pārspīlēt arī satiksmes intensitāti, kas, protams, palielināsies, taču pat 2025.gadā tā būs mazāka nekā esošā satiksmes intensitāte pa Liepājas – Klaipēdas šoseju," saka V.Felsbergs. Tā varētu būt ne vairāk kā 2,5 tūkstoši automašīnu diennaktī.

Citi tik krasi neiebilst

Projekta vadītājs Raitis Alksnis no akciju sabiedrības "Ceļuprojekts" tikmēr atzīst, ka nīcenieku asās diskusijas par ceļu ir karstākās projekta apspriešanas gaitā, jo daudz labvēlīgāka ir gan pašvaldību, gan zemju īpašnieku attieksme Grobiņā un Otaņķos. "Otaņķu pagasts ir ļoti ieinteresēts, lai apvedceļš taptu. Viņiem tas ir visvairāk vajadzīgs, jo nevar labi piekļūt ne no vienas, ne no otras puses," spriež V.Felsbergs. Apvedceļš varētu dot savu ieguldījumu pagasta attīstībā, jo, satiksmes plūsmai palielinoties, radīsies arī pieprasījums pēc pakalpojumiem. Otaņķnieki abus ceļa variantus iezīmējuši arī savā teritorijas plānojumā.

Lielākās problēmas ir tur, kur ceļu izbūvē jaunā vietā, jo zemju īpašnieki izrāda pretestību, taču neesot iespējams atrast risinājumu, kas visiem būtu pa prātam. "Ja vienus neapmierinātos zemes īpašniekus nomainīs nākamie, mēs nonāksim pie bezgalīgiem ceļa trases meklējumiem," saka projektētāji.

Tiem, kuriem ceļš ies cauri zemēm, likums paredz piešķirt kompensācijas, kas parasti ir piemērotas reālajām tirgus cenām, neņemot vērā iespējamo zemes vērtības krišanos, sakarā ar paredzamo ceļa būvi. No īpašniekiem atpirks zemi, paredzot ceļam un novadgrāvjiem kopumā 27 metrus platu joslu, taču reāli tas notiks tikai tad, kad būs skaidrs, ka ceļu būvēs – tātad pēc daudziem gadiem. Uz E.Otaņķa jautājumu par to, kas notiks, ja viņš nepiekritīs ceļa būvei pa savu zemi, V.Felsbergs norāda uz likumā paredzēto piespiedu atsavināšanas procedūru, taču parasti līdz tai nenonākot, jo īpašniekam ir izdevīgāk saņemt kompensāciju, nekā atdot zemi valstij tāpat vien.

Nākotnes projekts

Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" pārstāve, projekta vadītāja Māra Nauzere "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka Nīcas – Otaņķu – Grobiņas autoceļa rekonstrukcija ir nākotnes projekts, kura īstenošana dzīvē, visticamāk, varētu notikt ne agrāk kā pēc gadiem piecpadsmit. Vispirms jau tāpēc, ka darbu izmaksas rēķināmas desmitiem miljonos latu. Otrkārt tāpēc, ka paredzamā satiksmes intensitāte pa Liepājas apvedceļu nav tik liela, lai šo projektu izvirzītu prioritāro sarakstā. M.Nauzere stāsta, ka, veicot ekonomiskos aprēķinus, noskaidrojies, ka ceļa būve ir pamatota 2019.gadā, ja, protams, kaut kas nemainās. Kāpēc tad jau tagad notiek darbu ietekmes uz vidi novērtējums un rudenī paredzēta būvniecības ieceres apspriešana? "Tas ir tādēļ, lai pašvaldības paredzēto ceļa trasi iezīmētu savos teritoriju plānos, lai iedzīvotājiem būtu iespēja plānot savas aktivitātes, ņemot vērā iespējamo ceļa atrašanos," skaidro M.Nauzere. Viņa norāda, ka, iesaistoties ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā, cilvēkiem vēl ir iespēja izteikt savas bažas, kas jānovērtē speciālistiem. Paša ceļa skiču projekta apspriešana plānota novembrī, pēc kuras tad arī pašvaldībai būs jālemj par būvniecības ieceri. "Tajā brīdī būs skaidri jāpasaka, pa kuru vietu tieši – vienu vai otru no piedāvātajiem variantiem Nīcā, Otaņķos un Grobiņā, apvedceļš ies, un šo lēmumu pieņems pašvaldības," procedūru izskaidro M.Nauzere. Tātad jau rudenī zemju īpašniekiem situācija kļūs skaidra.