Kurzemes Vārds

06:31 Otrdiena, 25. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Prognozētā kadru bedre

Mūsu pilsētas ekonomikas būtiskās artērijas – akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" – izmisuma kliedziens pēc palīdzības darbaspēka meklējumos un apņēmība meklēt strādniekus ārzemēs ir pirmā patiesi izmisīgā saucēja balss tuksnesī, bet noteikti nav pēdējā.
Notiekošais katrā ziņā ir loģiska atbalss tam, par ko plašsaziņas līdzekļi aktīvi rakstīja, runāja un rādīja, kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā un mūspuses cilvēkiem kļuva atvērts Rietumu darba tirgus ar turienes nesalīdzināmi iespaidīgāko algu vilinājumu. Latvijas valstsvīri uz šo žurnālistu skandināto trauksmes zvanu vispirms vīzdegunīgā nevērībā aicināja necelt paniku, vēlāk ar snobiski pedagoģisku akcentu norādīja, ka nebūtu nemaz tik slikti pieredzi un prasmi strādāt uz pāris gadiņiem apgūt civilizētajos Rietumos, jo pēc tam pie mums viss būšot tik skaisti, ka cilvēki paši skries atpakaļ. Protams, trekni paēdušajiem prātvēderiem šie jautājumi tika vaicāti labu brīdi pirms vēlēšanām, kad nebija jāsatraucas par tādiem sīkumiem, kā šī viena vai abu vecāku aizbraukšana ietekmē ģimeniskās attiecības, vai necieš bērnu izglītība un tā tālāk.
Taču no ekonomiskā aspekta pats būtiskākais, ka, lai arī ārzemju braucēju veiksmes vai grūtību stāsti šobrīd vairs nav plašsaziņas līdzekļu karstākā aktualitāte, aizbraucēju straume no tā nemazinās, un daudzviet pat izveidojušās tā saucamās diasporas, kur kāds no čaklajiem un sevi labi apliecinājušajiem piemeklē darbu radiem un draugiem. Tikmēr Latvijā uzņēmēji jau sen vairs negaida, ka tukšā mucā tālu skanošo balsu īpašnieki patiešām padomās, kā praktiski samazināt aizbraucēju straumi, bet paši ķērušies pie risinājuma meklējumiem. Atļaušos apgalvot, ka jau šobrīd konkurence cīņa par darbaspēku ir sīva un brīžiem pat nežēlīga, kamēr visvairāk pieprasītajās nozarēs labākie darbinieki var ja ne gluži diktēt savus noteikumus, tad katrā ziņā saņemt labu naudu, sociālās garantijas un dažādus papildu bonusus. Protams, jo augstāka kvalifikācija, jo lielākas iespējas, bet vienlaikus jāapzinās, ka darba devējiem arvien biežāk pašiem nākas balansēt uz naža asmens, jo skaidrs, ka izmaksas un darbinieku vēlēšanās nopelnīt aug ātrāk nekā samaksa par saražoto preci, produktu vai resursu.
Neviens gan nezina, kurš šajā izmisuma skrējienā uzvarēs – cilvēku bēgšana uz Eiropu vai Eiropas panākšana no jostas arvien ciešāk savelkošo uzņēmēju puses.

Edgars Lūsēns