Kurzemes Vārds

05:25 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Cenu šoks

Jūlijā gada inflācija Latvijā sasniegusi 6,9 procentus. Ar šādu satraucošu vēsti klajā nākusi Centrālā statistikas pārvalde. Jūnijā gada inflācija bija 6,3 procenti, tātad mēneša laikā cenas pieaugušas par 0,6 procentiem. Šāds rādītājs bija šoks arī daļai ekonomikas ekspertu, kuri vēl dažas dienas pirms šī paziņojuma izteica prognozes, ka cenu kāpums mēneša laikā varētu nebūt vispār. Jūlijs tradicionāli ir inflāciju bremzējošs mēnesis, taču tagad noticis pretējais – tik liels lēciens šajā vasaras mēnesī Latvijā novērots tikai pirms 12 gadiem. Te tev nu bija.

Valdības ministri kā galveno iemeslu inflācijai min sausuma faktoru – cenu kāpumu dārzeņu ražai. Tomēr ir skaidrs, ka visas nelaimes uz dārzeņiem, runājot par inflāciju, nevarēs novelt.

Jau gandrīz divus gadus ik mēnesi Latvijā cenas pieaug visstraujāk Eiropas Savienībā, un diezin vai būs liels pārsteigums, ja cenu kāpums pie mums turpināsies arī augustā, kaut arī eksperti bikli ieminējušies, ka tas varētu nenotikt. Varētu, taču, piemēram, jūlijā inflāciju neiespaidoja degvielas cenas, bet šā mēneša prognozes nav optimistiskas – cenām būtu jāpalielinās.

Katastrofāls darba roku trūkums, latviešiem dodoties peļņā uz ārzemēm, vērojams lielākajā mūsu pilsētas uzņēmumā – "Liepājas metalurgs", labāka situācija nav būvniecības nozarē. Liepājā, pārlūkojot darba sludinājumus, varam lasīt, ka uzņēmumi darbā pat aicina uzreiz brigādes un grupas, nevis izsludina vienu vai divas vakances. Darbinieku nepietiekamība spiež uzņēmējus būtiski paaugstināt algas, kas arī atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz inflācijas rādītāju.

Turpmākais cenu pieaugums vissmagāk ietekmēs maznodrošinātos iedzīvotājus, kuru ienākumi paliek iepriekšējā līmenī. Inflācija aizvien vairāk apēdīs to pārtikas daļu, kas domāta pusdienu galdam. Cenu skrējiens, šķiet, satrauc ikvienu, izņemot valsts vadītājus. Nekādi kompleksi pasākumi no valdības puses neseko, jo pirmsvēlēšanu gads nav tas piemērotākais inflācijas problēmas risinājumam. Budžeta deficīta samazināšana un tēriņu ierobežošana ir nepopulāri lēmumi, kas nav savienojami ar banānu dalīšanas akcijām vēlētāju iebarošanai.

Ints Grasis