Kurzemes Vārds

07:58 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sociālā dienesta jaunā seja

Līvija Leine

Šodien pēc vairāk nekā divu gadu mitināšanās dažādās pilsētas vietās, īrētās telpās, un pēc nedēļu ilgas pārkravāšanās mājās oficiāli atgriežas Liepājas domes Sociālais dienests.

Pārsteidzošas pārmaiņas

Dažas dienas pirms tam renovēto namu izstaigājām kopā ar dienesta direktori Aiju Barču un Pilsētas domes ekspertu sociālajos jautājumos Visvaldi Gūtmani. Adrese tā pati, kas līdz šim: E.Veidenbauma ielā 3. Taču nav pat iespējams salīdzināt ar to ēku, kurā līdz remontam mitinājās dienests. Ne miņas no vecās kanalizācijas sistēmas smagā smārda, kas pats pirmais steidza pretim ikvienam apmeklētājam. Ne miņas no šaurajām tumšajām kāpnēm, kabinetiem, kuros darbinieki bija saspiedušies galds pie galda, krēsls pie krēsla. Kur viena apmeklētāja bēdu stāstu nācās uzklausīt ne tikai sociālajam darbiniekam, bet piespiedu kārtā arī citiem, tuvāk esošajiem apmeklētājiem.
Telpas tagad gaišas, ērtas. Sētas pusē piebūvēts liels trīsstāvu nams, kas savienots ar veco ēku. Arī tā ir mazliet pakāpusies pretī debesīm, un jumta stāvā izvietoti vairāki jauni kabineti. Tagad E.Veidenbauma ielā 3 atradīsies arī birojs "Aprūpe mājās", kam ilgus gadus telpas īrēja no pašvaldības Nekustamā īpašuma pārvaldes vai no Veselības ministrijas.
Aija Barča ar lepnumu rāda visu, sākot jau no durvīm, pa kurām namā ienāks apmeklētāji. Tās atrodas sētas pusē, un līdz tām var tikt pa vārtiem, kas atrodas tuvāk Svētās Annas baznīcai. Durvis veras automātiski, nekādu sliekšņu, no ielas līdz jebkuram kabinetam viegli varēs tikt gan invalīds ratiņkrēslā, gan māmiņas ar bērniņiem, gan gados vecie ļaudis, kam kāpnes kļuvušas par nepārvaramu šķērsli. Līdz pat trešajam stāvam var aizbraukt ar liftu, kas slīd ļoti klusi un lēni. Aija Barča skaidro: lai tajā justos labi arī cilvēki ar veselības traucējumiem. Vecās parādes durvis ielas pusē pa dienu būs slēgtas. Arī paši darbinieki ies pa lielajām durvīm, kuras atrodas sētas mājā.
"Mēs gribam, lai visi, te ienākot, justos, kā gaidīti," viņa saka.
Pirmais, ko sastaps apmeklētājs, būs informators jeb klientu konsultants, kurš sēdēs pie galdiņa pirmajā stāvā. Ja cilvēks nezinās, kur viņam ar savu problēmu vērsties, viņam paskaidros, pie kura sociālā darbinieka jādodas. Interesanti ir tas, ka pie šī galdiņa sēdēs visi darbinieki pēc kārtas. Kad pienāks rinda, arī pati direktore. Un tā nav poza. Uzreiz atrast cilvēku no malas, kurš perfekti pārzinātu Sociālā dienesta darba specifiku, nav iespējams. Informācija, kur katru speciālistu atrast, būs lasāma lielā informācijas stendā pie sienas iepretim ieejai.
Pirmajā stāvā atrodas Sociālās palīdzības daļa ar Klientu pieņemšanas zāli. Tā ir plaša. Vairākas darba vietas. Klientiem rindā jāstāv nebūs. Kabinetos strādās speciālisti, kuri rēķinās pabalstus, pārbaudīs dokumentus. Atsevišķa telpa atvēlēta individuālām pārrunām, reizēm, kad klients nevēlēsies par savu likstu vai vajadzību runāt zālē.
Pirmajā stāvā ir arī telpas, kurās atradīsies tehniskie palīglīdzekļi – ratiņkrēsli, kruķi, citas kompensatorās ierīces utt., tām ir speciāla ieeja no ārpuses. Tur varēs arī saņemt humāno palīdzību.
Otrajā stāvā būs Sociālo pakalpojumu daļa, dienesta administrācija un centralizētā grāmatvedība. Trešais stāvs atvēlēts ne tikai birojam "Aprūpe mājās", bet arī Ģimenes atbalsta daļai.
Renovētais Sociālais dienests ir ne tikai gaišs, bet pieejams arī cilvēkiem ar vājāku redzi. Daudz spilgti dzeltenās krāsas. Ar to iezīmēts kāpņu pirmais un pēdējais pakāpiens, bet tās nokrāsotas piemērotā gaiši zaļā krāsā, kā to prasa Eiropas standarti. Dzeltenas uzlīmes ir arī uz visām durvīm, kurās ir stikli. Arī liftā.
Aija Barča ir gandarīta arī par to, ka Sociālajā dienestā beidzot būs gaiša un plaša mācību klase. Tajā varēs sanākt ap piecdesmit cilvēku. Mobili galdiņi, saliekami krēsli. Lieli logi, pat daļa jumta no stikla. Visvaldis Gūtmanis piebilst, ka to varēs izmantot arī nevalsts organizācijas, rīkot savas tikšanās. Netālu trešajā stāvā ir arī neliela virtuvīte, kurā varēs izvārīt ciemiņiem kafiju. Mācību klasi varēs izmantot arī dažādas interešu jeb atbalsta grupas – sanākt kopā bērnu invalīdu mātes un citas. Pašlaik Liepājā ir vairāk nekā 20 dažādas atbalsta grupas un nevalsts organizācijas cilvēkiem ar dažādu invaliditāti un dažādu saslimšanu. Vēl gan jāvienojas par to, kad katra no tām varēs šo telpu izmantot.
"Telpas iznomātas netiks," uzsver Aija Barča. "Mēs strādāsim kopā ar nevalsts organizācijām, kuras arī veic sociālo darbu." Tiesa, nu jau popularitāti ieguvušie ratiņdejotāji gan turpinās dejot speciālās zālēs, Sociālajā dienestā viņi gan varēšot sarīkot kādu saviesīgu pasākumu. Klavieres arī neesot paredzētas.
Padomāts par tādu cilvēkiem nepieciešamu lietu kā pasaules standartiem atbilstošas tualetes, dažas speciāli pielāgotas arī invalīdiem ratiņkrēslos. Durvis visām telpām platas, ērtas, pieejamas visiem liepājniekiem.
Visvaldis Gūtmanis uzsver, ka liepājnieki sen bija pelnījuši tādas telpas arī Sociālajam dienestam. Un pa jokam piebilst, ka nams E.Veidenbauma ielā 3 ir pat labāk aprīkots nekā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļa, Graudu ielā 50. Un gandarīts, ka Liepājā sākts vispirms ar labiem pabalstiem cilvēkiem un tikai pēc tam sagādātas labas telpas sociālajiem darbiniekiem. Tagad tās atbilst esošajai likumdošanai. Citviet valstī tādu nav. Kad viņš kopā ar domes priekšsēdētāju Uldi Sesku aicinājis Aiju Barču atpakaļ uz Liepāju (pēc 7.Saeimas viņa jau bija sākusi strādāt Rīgas domē), te bijis ļoti vajadzīgs profesionāls speciālists. "Tagad, šo namu plānojot un ceļot," viņš saka puspajokam pusnopietni, "varēja īstenot dzīvē tos likumus, noteikumus un idejas, ko, esot Saeimas deputāte, Aija Barča pati bija izstrādājusi."
Un vēl viena atziņa, kas, priecājoties par šo namu, jāņem vērā. Visvaldis Gūtmanis to formulē šādi: "Lielās aktivitātes sociālajā jomā sākās ar to brīdi, kad sociālā joma nokļuva Pilsētas domes priekšsēdētāja pakļautībā. Seska kungs ir vienīgais pilsētas galva Latvijā, kurš tieši rūpējas par sociālajiem jautājumiem. Viņš rūpīgi seko līdzi visām novitātēm un problēmām. Tāpēc Liepājā šajā ziņā daudz kas notiek straujāk nekā citviet."

Kam domāts Sociālā dienesta nams?

"Ir jāatmet vecie stereotipi, ka Sociālais dienests domāts tikai tiem ļaudīm, kam grūti ar iztikšanu un kam ir vajadzīgi pabalsti," saka Aija Barča. "Pie mums var konsultēties par dažādām ģimenes problēmām, par bērnu un mazbērnu audzināšanu. Var uzzināt visu par dažādiem sociālajiem pakalpojumiem, kurus varbūt vajag nevis pašam liepājniekam, kurš ir jauns, spēcīgs un vēl strādā, bet viņa tuviniekiem. Tur var interesēties, kā tikt pie rehabilitācijas pakalpojumiem, sanatorijām, citām iespējām palīdzēt cilvēkiem. Kaut vai par tiem pašiem palīglīdzekļiem, kas izveseļošanās laikā vajadzīgi cilvēkiem, kam gadījies ko salauzt."
Aija Barča saka lielu paldies Komunālajai pārvaldei, kura gādāja par nama renovāciju. Tās izmaksas ir ap 600000 latu. Daļai kabinetu iegādātas arī jaunas mēbeles un datortehnika, kas tiks klientu pieņemšanas zālei un grāmatvedībai. Tam iztērēti ap 27 tūkstošiem latu.
Tiek sakārtotas arī speciālas datorprogrammas atbilstoši katra darbinieka darba specifikai. Informāciju, kas saistīta ar Liepājas pilsētas pensiju un pabalstu saņēmējiem, jau tagad var iegūt Pilsētas domē. No domes uz Sociālo dienestu iekārtots optiskais kabelis, tāpēc šī informācija darbiniekiem būs pieejama jebkurā brīdī. Aija Barča tāpēc mazliet brīdina ļaudis, kam reizēm tīk par savu mantisko stāvokli stāstīt nepatiesību: "Tas tagad būs diezgan sarežģīti. Sociālais dienests izmantos SOP programmu, ar kuru būs pieejama informācija ne tikai par pašu pabalsta lūdzēju, bet arī par viņa tuvāko radinieku finansiālo stāvokli, īpašumiem. Ja arī izdosies iesniegt dokumentus un nedaudz pamānīties, tad cilvēkiem jāzina, ka, dokumentus apstrādājot, visa informācija tiek pārbaudīta. Ja atklāj, ka iesniegtie dokumenti sociālos darbiniekus par cilvēka patieso finansiālo situāciju maldina, seko nopietna saruna ar protokolēšanu un protokola pievienošanu lietai, un galu galā pabalsts tiek atteikts." Vārdu sakot, klienta pienākums ir iesniegt patiesu informāciju, bet Sociālā dienesta darbinieku pienākums – šo informāciju pārbaudīt.
Lai kaut kas nepazustu vai ēkai netiktu nodarīts kaitējums, to apsargās firma "Spīdola". Sociālā dienesta saimniecības pārzinis Juris Jačuks ar tās darbu apmierināts. Savu prasmi sadarboties ar Sociālo dienestu tā apliecinājusi, strādādama ar "Trauksmes pogas" klientiem. Firma pie darba tikusi konkursa kārtībā.

Sociālie darbinieki būs zinoši

Sociālajā dienestā kopā ar sociālajām institūcijām pavisam ir 159,5 darba vietas. Domes nākamajā sēdē tam tiks pievienotas vēl 60 štata vienības. Tās domātas darbiniekiem, kuri strādās Liepājas pilsētas Bērnu namā, kas tagad tiek pievienots Sociālajam dienestam. Bez tam augustā Sociālais dienests maksā algu vēl 485 pakalpojumu sniedzējiem – aprūpētājiem, kas strādā biroja "Aprūpe mājās" pakļautībā un tiek ļoti gaidīti daudzu liepājnieku mājās, palīdz veciem, slimiem un nevarīgiem liepājniekiem. Lai gan šie skaitļi ir iespaidīgi, Aija Barča uzskata, ka varētu būt vēl vairāk cilvēku, kuri liepājnieku labā darītu vairāk labu darbu.
Tie divi gadi, ko vajadzēja pavadīt īrētās, turklāt nereti neērtās telpās, prasījuši no darbiniekiem ļoti daudz enerģijas, izturības, nervu. Bet nu tie pārdzīvoti. Un direktore gandarīta, ka pa šo laiku nav bijusi ievērojama darbinieku mainība. Ir bijuši gadījumi, ka darbinieks aiziet strādāt citur, bet pēc kāda laika grib nākt atpakaļ. Tiesa, tie kuri nav vēlējušies strādāt pēc formulas kalpot liepājniekiem, aizgājuši pavisam. Visvairāk darbinieku mainījies birojā "Aprūpe mājās". Bet tie bija cilvēki, kuri ar Sociālo dienestu slēdza pakalpojuma līgumus. Vieniem apkopt vecus, slimus cilvēkus kļūst par smagu, jo paši noveco, citi atkal ar savu aprūpējamo nevar atrast kopēju valodu.
Vidējā alga Sociālajā dienestā nedaudz pārsniedz 200 latu mēnesī uz papīra. Tas nav īpaši daudz. Bet Sociālajam dienestam un tā institūcijām jau 2003.gadā ir apstiprināts speciāls darba samaksas nolikums, kurā norādīti koeficienti no – līdz, taču pagaidām nevienam netiek maksāts pēc maksimālā koeficienta. Tam dienesta budžetā vēl nav tik daudz līdzekļu. Visvaldis Gūtmanis gan uzreiz piebilst, ka sociālajai jomai atvēlēts tik daudz līdzekļu, cik vien iespējams. Deputāti šajā ziņā bijuši ļoti atbildīgi. Viņš kā Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājs pirmais redz to, cik tiek sociālajiem darbiniekiem. Un vienmēr atbalstot, ja vien iespējams, palielināt viņu algas.
Taču Visvaldis Gūtmanis par nopietniem uzskata arī jautājumus par darbinieku izglītību. "Šajās telpās ienāks arī izglītoti darbinieki," viņš saka. "Likums, ko izstrādājusi arī Aija Barča, prasa, lai uz tūkstoš iedzīvotājiem būtu viens sociālā darba speciālists. Liepājā tas šobrīd ir panākts. Sociālo lietu komisija vienmēr atbalstījusi arī tos darbiniekus, kuri mācās augstākajās mācību iestādēs, viņiem sedz pusi no mācību maksas." Dienestā visi sociālie darbinieki vai nu jau ieguvuši speciālo augstāko izglītību, vai mācās. Piecdesmit darbiniekiem ir otrā līmeņa augstākā izglītība. Vairāk nekā piecdesmit mācības turpina. Vairākiem darbiniekiem ir maģistra grāds, arī šoruden vairāki iestājušies maģistrantūrā.
Aija Barča ir apmierināta par Liepājas Pedagoģijas akadēmijas doto iespēju jau trešo mācību gadu tajā apgūt pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību sociālās palīdzības organizatoriem, sociālajiem rehabilitētājiem un sociālajiem aprūpētājiem. Kopā ar Talsu Rajona padomi Liepājas Sociālais dienests no Eiropas Sociālā fonda ieguvis līdzekļus, lai grupa darbinieku varētu mācīties par sociālajiem rehabilitētājiem. Septembrī viņi uzsāks mācības jau otrajā kursā. Direktore ir pārliecināta, ka dienests 2008.gada 1.janvāri sagaidīs bez satraukuma, ka visiem darbiniekiem, kā to prasa likums, būs speciālā augstākā izglītība. Šo pārliecību rada arī fakts, ka dokumentus augstskolās, lai apgūtu sociālā darbinieka profesiju, iesnieguši arī vairāki Bērnu nama darbinieki. Visvaldis Gūtmanis savukārt sola, ka visi, kas mācīsies, saņems Sociālo lietu komisijas atbalstu.