Kurzemes Vārds

13:09 Sestdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Augstskola kļūst pieaugušāka

Kirils Bobrovs

Baltijas Krievu institūta vairs nav. Tagad tas pārtapis par Starptautisko Baltijas akadēmiju. Mācību iestādei piešķirtā jaunā statusa sakarībā uz mūsu filiāli no Rīgas bija atbraucis akadēmijas senāta priekšsēdētājs Staņislavs Buka. Viņš sarīkoja preses konferenci. Tiesa, dalībnieku varēja būt vairāk, taču esam guvuši plašu informāciju.

Tātad – akadēmija. Jāsāk pierast pie jaunā nosaukuma. Būs jāmaina izkārtnes, zīmogi, veidlapas, studentu apliecības. Taču studentus visvairāk interesē diplomi, bet tie, kas jau ir saņēmuši šo dokumentu, labprāt apmainītu pret jaunu, jo akadēmiskā izglītība ir vērtīgāka. Taču ar atpakaļejošu datumu neko nedrīkst darīt. Ministru kabinets jauno statusu apstiprināja 8.augustā. Un tieši ar šo dienu datēta Uzņēmumu reģistra apliecība, jo pieteikums bija iesniegts jau agrāk. Toties nākamais ziemas izlaidums jau būs akadēmiskais.

Izmaiņas sakrita ar augstskolas 15 gadu jubileju. Taču pārmaiņas veicināja arī citi apstākļi. Lieta tāda, ka institūta attīstības stratēģija jāsasaista ar izglītības eksporta jēdzienu. Daudzas Eiropas valstis ar to nodarbojas jau sen un visnotaļ veiksmīgi, piemēram, Anglija, Francija, Vācija. Katrā no šīm valstīm mācās vairāk par 100 tūkstošiem ārzemnieku, bet vai tad mēs esam sliktāki? Starp citu, jau tagad puse ārzemju studentu Latvijā mācās tieši Baltijas akadēmijā. Bez tam tie ir ne tikai uz dažiem mēnešiem atbraukušie, bet arī tie, kas apgūst pilnu mācību kursu un saņem mūsu diplomus. Palielīties var vēl ar vienu faktu: akadēmijā mācās studenti no 16 valstīm! Kopskaitā apmēram 500. BKI autoritāte augusi arī tāpēc, ka ir iespēja mācīties latviešu valodā. Pašreiz latviešu plūsmā zināšanas apgūst 50 procentu studentu no kopskaita, bet skaitliskā izteiksmē – 9 tūkstoši cilvēku. Kārtējā uzņemšanā studentu skaitam atkal jābūt 2 tūkstošiem.

Akadēmijas statuss paredz arī to, ka augstskolā jāstrādā zinātņu doktoriem. Tādēļ sākusies savas doktorantūras izveide. Arī Liepājas filiālē tagad ir pirmais asociētais profesors – Jurijs Kočetkovs. Latvijā un ārpus tās robežām šodien mācās 31 augstskolas doktorants. Pēdējo piecu gadu laikā infrastruktūras izveidē vidēji tika ieguldīti miljons latu gadā. Starp citu, pašvaldībai iesniegts pieteikums filiāles ēkai blakus esošā zemes gabala nomai. Lai turpmāk būtu paplašināšanās iespējas. Šobrīd filiāles auditorijās jau kļūst par šauru.

Nākamais attīstības solis – universitāte. Taču tam būs nepieciešami droši vien vēl kādi trīs vai četri gadi. Augstskolas pasniedzēju pulkā jābūt ne mazāk kā pusei doktoru. Starp citu, attīstība saistīta ar ļoti daudziem faktoriem, arī demogrāfiskiem, arī ar tā saucamo Īrijas sindromu. Akadēmijai jāizvērš arī zinātniskais darbs. Tādēļ pagājušajā gadā izveidoja trīs zinātniski pētnieciskās laboratorijas, tiek izdots savs žurnāls, pasniedzēji un studenti ar saviem referātiem uzstājas starptautiskās konferencēs, ir nodrošināti televīzijas tilti ar filiālēm Liepājā, Daugavpilī un Jelgavā. Materiālā bāze tiek konsekventi pilnveidota. Sakarā ar Eiropas programmas "Erazmus" ieviešanu radās iespēja doties komandējumos uz Eiropas Savienības valstu universitātēm, bet mūsu filiālei, pēc S.Bukas domām, visvienkāršāk būtu izmantot Darmštati – mūsu sadraudzības pilsētu. Un pasniedzēji varēs doties divu nedēļu, bet studenti – trīs mēnešu ilgos apmaksātos braucienos. Filiāles absolventiem ir vēl viena priekšrocība: ja viņi iestājas maģistrantūrā, ikgadējā mācību maksa tiek pazemināta par 100 latiem – sestdienās viņiem jābrauc uz Rīgu. Augstskolā lepojas arī ar to, ka mācību maksa uzņemtajiem studentiem paliek nemainīga jau četrus gadus pēc kārtas. Paaugstināties tā var tikai vienu reizi – sākot studijas, lai kaut kā turētos līdzi inflācijai.