Kurzemes Vārds

12:31 Sestdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Leļļu teātris paliek bez aktieriem

Kristīne Pastore

Neapskaužamā situācijā nonācis Liepājas Leļļu teātris – tā vadītājiem atlūgumu iesnieguši trīs pamatsastāva aktieri. Situācija ir diezgan dramatiska, jo tieši viņi visi trīs ir tie, kas piedalās tikko iestudētajā izrādē "Eņģeļu stāsti", kas pat vēl nav piedzīvojusi pirmizrādi. Teātra direktors Rihards Belte pārliecināts, ka visa vaina ir aktieru un pārējo darbinieku atalgojumā, taču aktieri uzskata, ka šī situācija ir briedusi jau sen un tās pamatā ir arī aktieru un vadītāju saskarsmes problēmas.

Aktieri aiziet pirms pirmizrādes

Pavisam nesen "Kurzemes Vārdā" lasītāji uzzināja priecīgu ziņu – mūsu pilsētas leļļu teātrī Klaipēdas Leļļu teātra režisore Gintare Radvilavičute iestudējusi izrādi "Eņģeļu stāsti". Tajā spēlē aktieri Dace Doroškevica, Denisa Braša un Ingars Gudermanis. Pirmizrādei jānotiek oktobra sākumā, kad sāksies šā teātra 18.sezona, taču visi trīs aktieri, kas patiesībā līdz šim bija arī teātra pamatsastāva aktieri, ir iesnieguši atlūgumu un no teātra aiziet.

Režisore un pedagoģe Inese Belte gan skaidro: tas nenozīmē, ka teātris ir miris. "Nebūt nē," viņa saka. "Darbs turpinās, ar visiem trīs aktieriem ir vienošanās, ka viņi nāks uz izrādēm, pamazām teātrī atgriežas aktieri, kas bija bērnu audzināšanas atvaļinājumā. Tomēr šo aktieru aiziešana teātrim ir liels zaudējums."

Nevēlas kaunēties par padarīto

Ingars leļļu teātrī aizvadījis piecas sezonas, Dace divas, bet visilgāk Denisa – viņa ir gandrīz no pašiem teātra pirmsākumiem. Ingars saka: vēl nezinot, ko turpmāk darīs. "Pagaidām gribu atpūsties, jo vasarā strādājām pie jaunās izrādes, un pēc tam arī sākšu ko domāt". Viņš pieļauj, ka varētu turpināt organizēt un vadīt dažādus izklaides sarīkojumus. Bet, iespējams, darīs pavisam ko citu. Dace jau strādā kinoteātra "Balle" bārā, bet Denisa – bērnu bibliotēkā. Dace tomēr vēl svārstās – varbūt pavisam neaizies no teātra.

Visa pamatā ir aktieru atalgojums, tāds ir sākotnējais problēmas formulējums. "Vismaz es pēc nodokļu nomaksas saņemu 70 latu mēnesī," Ingars ir pavisam atklāts. "Pasakiet man, kurš vīrietis ir gatavs strādāt par tādu algu?" Tādējādi nemitīgi jāmeklē dažādas haltūras, lai varētu izdzīvot, viņš turpina. Un tā visu laiku. Bet, ja aktieris nevar sevi pilnīgi veltīt savam darbam, mākslai, tad tas nekur neder!

Arī teātra direktors R.Belte uzskata, ka galvenā problēma ir nauda, taču esot arī citas problēmas. Ingars tās min ļoti konkrēti: "Es neredzu teātra tālāko vīziju, un tāpēc neesmu vairs gatavs šādā situācijā strādāt. Situācijai jāmainās ne tikai atalgojuma ziņā, bet visdziļākajā būtībā. Viena problēma ir tā, ka direktors tik ļoti pārslogots, ka viens pats ir gan savā vietā, gan nodarbojas ar reklāmas lietām, gan mārketingu un raksta projektus, gan ir šoferis un gaismu mākslinieks un pat uzkopj telpas izrāžu starplaikos, jo tie ir darbi, kam jābūt padarītiem. Līdz ar to viņam neatliek laika veikt savu galveno darbu – kolektīva veidošanu un normāla darba režīma nodrošināšanu."

Tā pamazām šķetinās jau gadu gaitā ieildzis klusējošs konflikts starp teātra radošo sastāvu un vadītājiem, kas izpaužas pašreizējā situācijā – aktieri aiziet. Ingars saka: "Nauda ir tikai viens no iemesliem, jo es pilnīgi atklāti varu pateikt – ja būtu tendēts tikai uz naudas pelnīšanu, manis te nebūtu. Bet man bija vajadzīgs teātris, un man pašam pret sevi darbā ir ļoti augstas prasības. Tāpēc nevaru pieņemt, ka arī citi kolēģi nestrādā ar tik pat lielu atdevi. Otrkārt, man nav pieņemami, ka mums nav ne normālas konkurences, ne arī dublantu. Turklāt šādā situācijā mēs nevaram ne slimot, ne arī atļauties personisko dzīvi, jo, kā nāk kādi svētki pilsētā, tā mums ir jāiet un jādara, jo izrādās, ka atkal esam situācijas glābēji. Un, treškārt, nenormāla ir situācija, ja mums nav profesionālu skaņu un gaismas speciālistu, lai izrāde pēc kaut kā izskatītos, nav arī citu tehnisko darbinieku."

Aktieri atzīst, ka patiesībā nav īsti bijis tādas reizes, kad visi teātrī strādājošie ar direktoru priekšgalā apsēstos pie sarunu galda un šīs problēmas un savstarpējās nesaskaņas izdiskutētu.

I.Belte cenšas skaidrot, ka direktoram ir vēl grūtāk pašreizējā situācijā, nekā daudziem tas šķiet, jo viņam jānotur līdzsvars starp divām pusēm – aktieriem un pašvaldību, kuras paspārnē teātris atrodas. Viņa piebilst, ka pašvaldība sadarbības noteikumus ir mainījusi regulāri. Un tas nerada drošības un stabilitātes sajūtu katram, kas tur strādā. Tomēr vienlaikus viņa piebilst, ka direktors šajās situācijās ir saglabājis stingru mugurkaulu un savu nostāju pamatjautājumos, nevis locījies līdzi vienas vai otras puses iegribām.

Ingars savukārt bilst, ka patiesībā pamatproblēma ir pavisam cita, nevis tikai vienkāršotais algu jautājums: "Tas ir jautājums par to, vai Liepājai ir vajadzīgs stacionārs leļļu teātris un, ja ir, tad kādam tam jābūt. Un tas acīmredzot direktoram ar pašvaldības atbildīgajām amatpersonām ir kopīgi jāizdiskutē."

Direktors problēmu redz tikai naudā

Teātra direktors Rihards Belte pilnīgi pārliecināts, ka vienīgā un īstā problēma ir finansējums. "Ja varēšu saviem aktieriem maksāt normālas algas, tad arī varēšu no viņiem prasīt pilnu atdevi darbā," viņš saka. "Citādi šobrīd ir tā, ka esmu tādā kā lūdzēja lomā. Un, ja direktors lūdzas aktieriem darīt viņu darbu, tas nav normāli." Viņš nenoliedz, ka teātrī izveidojusies saspīlēta situācija un komunikācijas problēmas, tomēr vienlaikus uzskata arī, ka daļa no tām ir dažu aktieru ambīciju jautājums, savukārt citu nekorektā attieksme pret pārējiem kolēģiem. "Ja laikā, kad ieradies viesrežisors un mums intensīvi jāstrādā pie jaunās izrādes, viens no aktieriem var pateikt, ka šodien darbā nebūs, jo viņam jābūt otrā darbavietā, tad pasakiet, kāds var būt normāls darbs?"

Direktors gan pasmejas: lai kā arī aktieri vēlētos, lai ar viņiem dzer kopā tēju un katru individuāli apčubina, tā tomēr nenotikšot. Viņam ir vēl jādara daudz citu darbu. Un atkal atgriežas pie finansējuma tēmas: ja nauda atļautu algot pietiekami daudz tehnisko darbinieku, nebūtu arī liela daļa nesaprašanās gadījumos, kad aktieriem, dodoties viesizrādēs, pašiem jāpalīdz nest dekorācijas. I.Belte min, ka ideālā situācijā teātros uz vienu aktieri ir 4–6 tehniskie darbinieki, kas nodrošina radošo procesu. "Mums šobrīd vispār ir tikai viens, kurš dara visu," viņa precizē.

I.Belte pašreizējo situāciju nesauc par traģisku. "Varbūt es to par tādu uzskatītu, ja man pirmo reizi nāktos pilnīgi atjaunot aktieru sastāvu, bet es tādā situācijā jau esmu bijusi," viņa saka. R.Belte savukārt nosūtījis domes Kultūras pārvaldes vadītājai Leldei Vīksnai un domes priekšsēdētāja pirmajai vietniecei Silvai Goldei vēstuli, kurā aicina meklēt risinājumu. "Līdz šā budžeta gada beigām esmu gatavs izpildīt visus darbus, kas mums jādara, bet tad gan daudz ko esmu gatavs pārdomāt," viņš saka. Direktors gan nemin, ka gatavojas atstāt amatu, taču var nojaust, ka viņš gatavs to darīt, ja netiks panākta nekāda vienošanās. Kā piemēru, ka šādas situācijas var atrisināt, viņš min Liepājas Simfonisko orķestri, kad pēc mūziķu protestiem tika panākts, ka maksā normālas algas, un līdz ar to situācija atrisinājās. I.Belte savukārt piebilst: "Es nesaprotu, kāpēc pie mums mūžīgi jādzīvo glābšanas režīmā? Jau kuro gadu notiek Liepājas teātra glābšana. Tagad varbūt glābs mūs, leļļiniekus. Bet kāpēc ir jāglābj tas, kas ir normāli izveidots, kāpēc to nevar uzturēt un attīstīt?"

No jaunā gada sola kārtīgu algu

Par situāciju leļļu teātrī informēta gan Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna, gan arī domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde. "Mēs ar teātra direktoru esam par to runājuši un esmu lūgusi, lai viņš situāciju formulē rakstiskā veidā, lai mēs to tālāk varētu risināt tā, kā tas domes kabinetos ierasts," sacīja L.Vīksna. "Un viedoklis ir skaidrs – Liepājā leļļu teātris ir jāsaglabā. Cita lieta – kādu mēs to gribam. Manuprāt, tas vispirms jāformulē teātra vadītājiem."

Kā minēja L.Vīksna un piekrita arī S.Golde, alga varētu būt tādā apmērā, kādā šobrīd noteiktas algas profesionālajiem aktieriem. Šobrīd tie būtu 270 lati pirms nodokļu atskaitīšanas. S.Golde piebilda, ka ar nākamo gadu šī summa varētu būt vēl lielāka. Tas nozīmē, ka jaunās algas aktieri varētu saņemt ar nākamā gada janvāri. S.Golde gan norādīja, ka, iespējams, ir jāpārskata teātra juridiskais statuss. Viņa gan pagaidām atturējās minēt, kādam vajadzētu izskatīties leļļu teātrim, bet pārmaiņas noteikti būšot. Latviešu biedrības nama direktore Vita Hartmane minēja, ka viena no iespējām, kā leļļu teātrim pelnīt naudu, būtu sadarbības veidošana ar lielo teātri, kurš mazās zāles izrādes varētu rādīt leļļu teātra telpās, kas tam ir ļoti piemērotas. "Jau šobrīd teātris no mums īrē skatuvi mēģinājumiem. Kāpēc lai tas nesadarbotos ar leļļu teātri, kuram ir liela platība un izmaksas ziemā ļoti augstas," sacīja V.Hartmane.

Liepājas pilsētas Leļļu teātra svarīgākās zīmes:

ik gadu tiek iestudētas vidēji 3 izrādes, kā arī vairāku lielu pasākumu iestudējumi;
2001.gadā pasaules leļļu teātru festivālā iegūta 1.vieta par vizuālo risinājumu izrādei "Dzīves ceļš" ("Via Vite");
2002.gadā Austrijā pārstāvēja Baltijas valstis kā jaunās ES kandidātvalstis Mistelbahas Eiropas Savienības dalībvalstu teātru festivālā
2002.gadā Lietuvā, Alitā, saņemta Grand Prix par izrādi "Dzīves ceļš";
2005.gadā Latvijas teātru skatē "Spēlmaņu nakts" izrāde "Saldais sapnis" atzīta par labāko bērnu izrādi Latvijā;
2005.gadā teātris piedalījās mazo formu leļļu teātru festivālos Lietuvā, Alitē, un Igaunijā, Vīlandē;
2006.gada martā noorganizēja 1.starptautisko leļļu un kustību teātru festivālu Liepājā.