Kurzemes Vārds

12:36 Sestdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Pagastu sakoptība izvērtēta

Nupat beigusies pagastu vērtēšana konkursā "Sakoptākais Latvijas pagasts – 2006" un noskaidroti uzvarētāji visos piecos plānošanas reģionos, informē konkursa organizatori.
Kā jau rakstījām, Kurzemē šogad uzvarēja Liepājas rajona Nīcas pagasts priekšsēdētāja Agra Petermaņa vadībā, Vidzemē par uzvarētāju kļuvis Gulbenes rajona Rankas pagasts priekšsēdētāja Jāņa Antaņeviča vadībā. Apkopoti vērtēšanas rezultāti arī Latgalē, kur uzvarējis Ritas Krēmeres vadītais Balvu rajona Rugāju pagasts, bet Pierīgā par sakoptāko atzīts Rīgas rajona Krimuldas pagasts, kura priekšsēdētājs ir Juris Salmiņš. " Zemgalē par sakoptāko pagastu kopvērtējumā ir kļuvis Aizkraukles rajona Skrīveru pagasts, tādēļ priekšsēdētājs Pēteris Jansons jau 25.augustā arī pārējos Zemgales finālistus pulcēs pie sevis konkursa noslēguma sarīkojumā," stāsta LPS preses sekretāre Dace Zvirbule. Viņa piebilst, ka šodien kopā pulcēsies konkursa Rīcības komiteja, lai pārrunātu vērtēšanas norisi un vienotos par konkursa noslēguma sarīkojumu datumiem pārējos novados. Atgādināsim, ka Nīcas pagastā notiks konkursa pirmās kārtas noslēguma sarīkojums, kurā dažādās nominācijās apbalvos Liepājas rajona pašvaldības un to darbiniekus.

Vēl nelemj par "Kāpu" nojaukšanu

Liepājas rajona pašvaldību apvienotā Būvvalde uzdos īpašniekiem novākt gruvešus Sakas novada īpašumā "Kāpas", tiklīdz būs saņemts pilns Administratīvās rajona tiesas spriedums, informēja Būvvaldes vadītājs Andris Vaivars.
Administratīvā rajona tiesa 10.jūlijā apmierināja Sabiedrības par atklātību "Delna" prasību pret Liepājas rajona pašvaldību apvienoto Būvvaldi un atzina par prettiesisku tās lēmumu izsniegt būvatļauju Sakas pagasta "Kāpās". Tiesa uzdeva mēneša laikā lemt par mājas nojaukšanu. Būvvaldei arī būs jāmaksā tiesu nodeva 10 latu apmērā.
A.Vaivars sacīja, ka Būvvalde nevar pieņemt lēmumu par ēkas nojaukšanu, kamēr nav dokumenta, uz kā pamata to darīt. Viņš bija izbrīnīts, ka tiesas lēmums vēl nav atsūtīts, jo jau pagājis mēnesis, taču pieļāva iespēju, ka "Delna" spriedumu pārsūdzējusi. Būvvalde tiesas spriedumu noteiktajā termiņā nepārsūdzēja.
Esam jau ziņojuši, ka pērn februārī iepriekšējo "Kāpu" īpašnieku Dmitriju Krapivinu nomainīja viņa dēls Eriks, bet pati jaunbūve 2005.gada septembra vidū gandrīz pilnībā nodega, un ugunsdzēsēji pieļāva iespēju, ka ēka ļaunprātīgi aizdedzināta.

Drīz sāks darboties cūku nobarošanas komplekss
Viktors Ulberts

Lai arī būvdarbi ne tuvu nav galā, pirmās sivēnmātes cūkaudzēšanas kompleksā "Smaidas" Vaiņodē būs septembrī, informēja SIA "Griģis & Co" valdes priekšsēdētājs Andris Griģis.Kompleksu "Smaidas" turpinās būvēt vismaz desmit mēnešus un pakāpeniski apgūt, sacīja A.Griģis. Pavasarī sāktā būvniecība notiek pēc iepriekš saskaņota un apstiprināta grafika.
Kompleksa būvniecībai ņemti kredīti. Akciju sabiedrības "Hansabanka" ņemtās ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bijusi 9,67 miljoni latu. Tās devējs ir SIA "Griģis un Co", bet parādnieks SIA "Kurzemes bekons". "Hansabanka" ņēmusi vēl vienu ķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 8,76 miljoni latu, tās devējs bija SIA "Kurzemes bekons". A.Griģis apstiprināja, ka šie kredīti ņemti kompleksa "Smaidas" būvniecībai un attīstībai.
Cūku kompleksā plānots turēt 30000 cūku, – paredzēts uzbūvēt kūtis 11520 nobarojamo cūku un 1600 sivēnmāšu turēšanai, kā arī graudu tvertnes, elevatoru un kalti, barības tvertnes, mēslu krātuves, katlumāju un saimniecības bloku.
Jau ziņots, ka SIA "Griģis & Co" cūku audzēšanas komplekss atbildīs Eiropas Savienības standartiem. Tā būvniecībā bija plānots investēt aptuveni 4,2 – 4,9 miljonus latu. Tajā būs 15 – 25 darba vietas. Līdzšinējo uzņēmuma cūku fermu Medzē paredzēts slēgt kā neatbilstošu mūsdienu prasībām.
SIA "Griģis & Co" piederošais gaļas pārstrādes uzņēmums "Kurzemes bekons" ir viens no retajiem pašmāju uzņēmumiem, kas nodrošina pilnu ražošanas ciklu, sākot ar lauksaimniecību, cūkkopību un beidzot ar gaļas pārstrādi.

Atklās piemiņas plāksni ebrejiem

Piektdien, 18.augustā, pulksten 14 piemiņas vietā netālu no Grobiņas tiks atklāta piemiņas plāksne nogalinātajiem ebrejiem, informēja domes pārstāvji.
Grobiņas domes Administratīvās daļas vadītāja Gunta Konopļeva pastāstīja, ka 1941.gada oktobrī Grobiņā dzīvojošie ebreji no divdesmit ģimenēm tika savākti no mājām, bet nākamajā dienā ap 80 cilvēku turpat piepilsētas mežā tikuši nošauti, izglābties neesot izdevies praktiski nevienam. Pieminot traģiskos notikumus mežā, izveidota piemiņas vieta, bet šogad Liepājas ebreju draudze sadarbībā ar Grobiņas domi uzstādīja piemiņas plāksni, kurā iegravēti visi zināmie nogalināto vārdi.
Svinīgajā plāksnes atklāšanas sarīkojumā uzrunas teiks Liepājas ebreju draudzes vadītājs Vladimirs Bāns, Grobiņas domes priekšsēdētājs Jānis Neimanis un citas amatpersonas.

Atcerēsies barikādes uz sliedēm

17.augustā pulksten 19 Vaiņodē pie dzelzceļa pārbrauktuves tiek aicināti ierasties tie, kuri pirms deviņiem gadiem piedalījās protesta akcijā, lai saglabātu pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu posmā Liepāja – Vaiņode, informēja viens no akcijas organizētājiem Viktors Putno.
Sapulcēties pie dzelzceļa pārbrauktuves piketa uzsākšanas gadadienā vaiņodniekiem jau kļuvis par tradīciju. Šim notikumam par godu pat uzstādīts pamatakmens. Visi aicināti ņemt līdzi groziņus un labu garastāvokli.
17.augustā protesta akcija sākās spontāni. Lai arī tika vākti paraksti, lai dzelzceļa līniju saglabātu, izskanēja neoficiāla informācija, ka vilciens pārtrauks kursēt jau dienu iepriekš. Tāpēc aktīvākie vaiņodnieki nogūlās uz sliedēm, vēlāk celtnieki tās nobloķēja ar betona plāksnēm. Pēc 25 dienām tika panākta vienošanās, un dzelzceļa satiksmi uz trim mēnešiem atjaunoja, taču pēc tam, kad vaiņodnieki atkal vēlējās nobloķēt vilcienu, viņus iztrenkāja policija.
Patlaban dzelzceļa sliedes uz Vaiņodi ir aizaugušas, viens sliežu ceļš nojaukts, un tā vietā aug balandas. Taču šī protesta akcija Latvijas vēsturē iegājusi kā pirmā tik plaša vēriena pilsoniskā nepakļaušanās politiķu pieņemtajiem ekonomiskajiem lēmumiem.