Kurzemes Vārds

23:05 Pirmdiena, 16. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Paldies par kūkām, bet labāk ēdam rupjmaizi!
Sarmīte Pelcmane

Šonedēļ vairākās Latvijas pilsētās saskaņā ar Eiropas Komisijas finansēto programmu sākšot dalīt bezmaksas baltmaizi trūcīgajiem iedzīvotājiem. Liepāja gan nav šo izredzēto skaitā, lūdzēji saņems Rīgā un septiņās citās Latvijas pilsētās – Tukumā, Aucē, Dobelē, Alūksnē, Līgatnē, Jelgavā un Bauskā. Maize tikšot dalīta divas vai trīs reizes nedēļā, dienā izsniedzot 1000 līdz 1400 kukuļu Rīgā, savukārt pārējās Latvijas pilsētās dienā tiks izdalīti 150 līdz 300 maizes klaipu.

Tomēr šķiet, ka liepājnieki, kaut arī apieti, neko daudz nav zaudējuši. Ņemot vērā, ka lētāko, kaut arī ne tās augstākās kvalitātes baltmaizi veikalos var nopirkt par apmēram 10 santīmiem kukulīti, ir jāsecina, ka cilvēks, kurš saņems divas vai trīs reizes nedēļā šo, atvainojiet, ubaga dāvanu, būs guvis palīdzību apmēram 20 līdz 30 santīmu vērtībā. Jautājums vēl, kā tiks noteikti tie, kam baltmaize pienākas, iespējams, te atkal būs kur izvērsties veselai rindai ierēdņu, kas rēķinās gribētāju ienākumus un lems, kam ļaut, kam neļaut dabūt kukulīti. Bez rindām arī noteikti neiztikt. Tad nu jājautā, vai visas šīs padarīšanas ir to pārdesmit santīmu vērtas, nemaz nerunājot par pašcieņu. Vēl jo mazāk ticams, ka sludinājumu internetā vai avīzēs izlasīs tie, kuriem tiešām nav nekādu ienākumu un kuri pārtiek no salasīto pudeļu nodošanas vai ēdienu pārpalikumiem konteineros.

Ja šāda akcija tiktu veikta kādā kara nomocītā un briesmīga bada pārņemtā reģionā, būtu saprotams, taču tādas aktivitātes šķiet dīvainas Latvijā, kur cilvēki izsenis lepojušies ar darba tikumu un lai nu kam, bet maizītei spējuši sapelnīt. Vai tikai Eiropai vispārējās pārprodukcijas apstākļos tā maizīte vienkārši nepaliek pāri? Tā sakot, – ēdiet, mīļie, ēdiet, tāpat jāmet ārā…

Šķiet, pat tie, kas saņem minimālo algu vai mazāko pensiju, maizīti var atļauties paši. Bet nepietiek taču ar baltmaizes kukuļa ņukāšanu visu nedēļu, lai būtu spēka strādāt un darboties, cilvēkiem jāvar atļauties pilnvērtīgu pārtiku – uz maizes doniņas uzlikt arī gaļas šķēlīti, pieēst klāt biezpienu, gurķus, tomātus, uzkost kādu augli. Bez tam jāvar arī nomaksāt komunālos maksājumus, izskolot savus bērnus un iekrāt cienījamām vecumdienām. Tāpēc – vai vērtīgāk par maizes dalīšanu nebūtu valdībai padomāt, kā Latvijā darīt savus iedzīvotājus turīgākus?

Manuprāt, mazākais, ko valdība beidzot varētu darīt, būtu palielināt ar nodokļiem neapliekamo algas minimumu, lai ģimenēm ar nelieliem ienākumiem, galvenokārt pensionāriem un ģimenēm ar bērniem, budžetā paliktu lielāka summa. Vai loģiski nebūtu no nodokļiem atbrīvot vismaz summu, kas līdzvērtīga valstī noteiktajam iztikas minimumam, tātad šobrīd 118,27 latiem?

Protams, tas ir minimāli, salīdzinot ar mūsu cienījamo likumdevēju, Saeimas deputātu ienākumiem. Šobrīd gadā, rēķinot uz vienu deputātu ar visu viņa apkalpojošo personālu, atalgojumā tiek tērēti 58 tūkstoši latu. Tas ir četras reizes vairāk nekā pirms desmit gadiem! Interesanti, kuram vēl desmit gadu laikā materiālais nodrošinājums ir palielinājies četras reizes? Un, protams, simpātiskajai Saeimas priekšsēdētājai Ūdres kundzei, lai būtu gana skaistai, ir nepieciešams stila konsultants, kurš valsts budžetam izmaksā 25 tūkstošus latu gadā. Bet pensionāriem un jaunajām ģimenēm ar mazuļiem jāiztiek ar pārdesmit latiem mēnesī… Gribētos gan, lai varas elite savā pārticībā neaizmirstu arī tos, kas viņus ievēlēja, bet vēlētāji cītīgāk papētītu savu iepriekšējo favorītu reālo darbību. Ja abas puses izdarītu secinājumus, tad varbūt arī lēmumi kļūtu savstarpēji pieņemamāki un dzīve – labāka.