Kurzemes Vārds

15:02 Otrdiena, 16. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Graudu raža laba, tikai svarā viegla

Viktors Ulberts

Lai arī ziemas sals un vasarā piedzīvotais sausums ir ietekmējis graudu ražu, tā kopumā neesot nemaz tik slikta. Arī par kvalitāti īpaši nesūdzoties. Tāpēc lauku sējumos kulšanas darbi augustā rit pilnā sparā. Vairāki zemnieki arī pagaidām nedomā par graudu cenu, jo paši spēj savu ražu izžāvēt un uzglabāt, lai pēc tam sameklētu izdevīgāko pircēju. Taču uzpircēji jau tagad sola maksāt par graudiem vairāk, nekā vispār kādreiz ir solījuši.

Konkurence kāpina cenu

"Laiks rāda, ka visas pirmsražas prognozes, kas izskanēja plašsaziņas līdzekļos, ir piepildījušās," savu viedokli pauda akciju sabiedrības "Saldus labība" direktors Egils Kļava. Sausuma dēļ raža ir mazāka, graudi sīkāki. Taču vismaz par pārtikas graudu trūkumu neesot pamata sūdzēties. Bez tam konkurence uzpircēju starpā dara savu, un graudu cenas kāpj, un tas lauksaimniekiem daļēji kompensē sausuma radītos zaudējumus. "Ja pērn, piemēram, lopbarības graudus pirkām par 58 – 60 latiem tonnā, tad šogad sākumcena jau bija 60 latu tonnā. Un nu tā jau uzkāpusi līdz 64,65 latiem par tonnu," norādīja E.Kļava. Viņš arī apgalvo, ka vismaz "Saldus labībā" graudu iepirkšana norit, kā paredzēts, un uzņēmums ir diezgan noslogots. Tas izskaidrojams ar to, ka "Saldus labība" jau iepriekš ar zemniekiem bija noslēgusi līgumus. Ar dažiem zemniekiem tie pārslēgti par mazāku graudu daudzumu, taču esot arī lauksaimnieki, ar kuriem slēgti jauni līgumi par papildu graudu iepirkšanu. "Kā jau visās nozarēs – vienam uzņēmējam zaudējumi lielāki, citam mazāki. Taču kopējā aina nemaz tik katastrofāla nav," piebilda E.Kļava.

Priecājas par atelpas brīdi

To, ka situācija nav ļoti bēdīga, atzīst arī piensaimnieku kooperatīva "Laura" priekšsēdētājs Uldis Štoss. Taču, lai arī iepirkuma cenas graudiem ir palielinājušās, tās nespēs kompensēt sausuma radītos zaudējumus. "Pašlaik faktiski katras kultūras graudus uzpircēji iepērk vidēji par 100 eiro tonnā. Tik augsta cena vēl nekad nav bijusi. Taču tā tikai par trijiem latiem tonnā atšķiras no iepirkuma cenas pagājušajā gadā. No tā neviens zemnieks bagātāks nekļūs. Nebūtu slikti, ja šos zaudējumus palīdzētu kompensēt vai nu valdība, vai arī Eiropas Savienība," uzskata U.Štoss. Piemēram, graudu īpatsvars miežu vārpās būšot labs, taču tie ir ļoti viegli – sausums graudus pamatīgi izkaltējis.

Patlaban "Lauras" kombaini tikuši galā ar rudzu sējumiem. Tur arī graudi sīki padevušies. Taču kvalitāte laba – krišanas skaitlis ir ap 200, vajadzīgo 120 vietā. Pašlaik kulšanas darbi apstājušies, jo vairākas dienas ir lijis. "Mums šis atelpas brīdis bija pašā laikā, lai sakārtotu tehniku un iztīrītu klētis," par lietu nemaz nebēdā U.Štoss. Pēc tam viņa uzņēmums ķersies klāt miežiem, auzām un rapsim.

Augusta mēnesī tiks galā

Pusi no saviem 200 ar graudaugiem apsēto zemes hektāru jau nokūlis Dunalkas zemnieku saimniecības "Krastmaļi" īpašnieks Jurijs Flaksis. Pirms dažām dienām graudu kulšanai laika apstākļi bijuši ļoti labi, tikai pēdējās četras dienas ir lijis, tāpēc nepieciešama maza pauzīte. J.Flaksis rēķina, ka visu lauku novākšanai viņam atlicis vēl darbs piecām dienām. Raža esot samērā laba. "Par to, ka sausuma dēļ iekulšu mazliet mazāk, es neuztraucos," viņš apgalvo. Arī par graudu cenām J. Flaksis pagaidām neesot interesējies. Jo viņš pats graudus gan žāvē, gan tīra, gan uzglabā. Bet pārdod viņš tos tikai ap gadumiju. "Tad arī pašam ir vairāk laika mierīgi izvērtēt cenas un pircējus, kam izdevīgāk ražu dot. Bet tagad tam nav vaļas. Jākuļ," piebilda "Krastmaļu" saimnieks.

Savukārt Grobiņas pagasta zemnieku saimniecības "Lācplēši" īpašnieks Miervaldis Lēvalds graudus uzreiz nodot firmai "Kesko Agro", ar kuru viņam noslēgts līgums. Tāpēc viņš pat īsti nezina tiešos kvalitātes rādītājus. Taču paša vērtējumā tie esot vidēji. "Ne sevišķi labi, ne sevišķi slikti," secina M.Lēvalds. No apsētajiem 115 hektāriem viņš pašlaik nokūlis trešo daļu, un raža pat esot mazliet lielāka nekā pērn. Ar kulšanas darbiem viņš plāno tikt galā augusta mēnesī. "Sola jau, ka nedēļas nogale būs bez nokrišņiem. Tikai dažviet pērkons ducināšot. Tad jau viss būs kārtībā."

Vairākām kultūrām maza tilpuma masa

SIA "Kesko Agro" graudu kvalitātes un krājumu vadības speciālists Jaroslavs Orbidāns "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka par pārtikas graudiem īpašu bažu nav. Lai arī jūtams ražas kritums, graudu kvalitāte esot labāka nekā pērn. Viņš gan atsevišķi nevarēja analizēt situāciju Liepājas rajonā, bet vērtēja to Latvijā kopumā.

Rudziem lielākoties esot labs iekūlums tonnās, arī krišanas skaitlis ir virs 200. Sliktāk ar iekūlumu ir ziemas kviešiem. Atkarībā no vietas, kur lietus lāses kritušas vairāk vai mazāk, ražība dažās saimniecībās samazinājusies no 15 līdz 30 procentiem. Toties proteīnam un krišanas skaitlim rādītāji ir augsti. Bet klupšanas akmens šiem graudiem ir tilpuma masa.

Lopbarības miežus lielākoties zemnieki iekūluši divas trīs tonnas no hektāra. Ziemas rapša kūlums lielākoties ir ap 4,2 tonnām no hektāra, jo daudzās saimniecībās šī kultūra izsala.

Visbēdīgāk šogad esot klājies alus miežu audzētājiem. Gandrīz visi graudi neiztur maksimāli pieļaujamā proteīna daudzuma kritēriju, kas ir 11,5 procenti. Lielākoties šis skaitlis ir ap 13 procentiem, tāpēc tie kā alus mieži tiek izbrāķēti un uzpirkti kā lopbarības graudi. Attiecīgi – arī zemniekiem peļņa mazāka.

Nekas iepriecinošs neesot arī ar auzām. To normālā tilpuma masa ir 500 līdz 540 grami litrā. Bet šā gada ražai tā pamatā svārstās no 460 līdz 490 gramiem litrā.

Pagaidām vēl neesot ziņas par vasaras rapša rādītājiem. Pirms dažām dienām to tikai nedaudzas saimniecības sāka kult, tāpēc laboratorisko analīžu rezultāti vēl nav pieejami.