Kurzemes Vārds

09:15 Otrdiena, 17. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kā vienkāršajam liepājniekam tikt pie pašvaldības zemes

Kristīne Pastore

Liepājas domes pēdējā sēdē, kas notika 10.augustā, viens no deputātu izskatāmajiem jautājumiem bija par zemes gabala Mālu ielā 2 iznomāšanu liepājniecei Evijai Forbotko uz 12 gadiem savrupmājas celtniecībai. Tā izskatīšanas gaitā, izsakot savu protestu, deputāte Aija Barča kategoriski atturējās no balsojuma, vēlāk uzsverot, ka savu lēmumu nekomentēs līdz brīdim, kad nebūs savākusi pietiekami daudz informācijas. Iespējams, atturēšanās iemesls bija tas, ka šī persona ir valsts Zemes dienesta darbiniece, kam noteikti ir daudz vieglāk piekļūt informācijai par pašvaldības brīvajiem zemes gabaliem nekā citiem liepājniekiem. Tāpēc "Kurzemes Vārdam" radās jautājums: kā vienkāršais liepājnieks var tikt pie šādiem zemes gabaliem, vai kādam ir kādas priekšrocības?

Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs neredz neko aizdomīgu

Pēdējo divu gadu laikā šādā pašā veidā zemes gabali uz 12 gadiem privātmāju celtniecībai iznomāti ne tikai šai amatpersonai, bet arī Būvvaldes darbiniecei Ritai Giļovai un Kultūras pārvaldes darbiniecei Lindai Tiļugai. Tiem, kas zina šo informāciju, notikušais šķiet visai aizdomīgs, jo pēdējo divu gadu laikā no aptuveni 50 iznomātiem zemes gabaliem tikai 7 iznomāti privātpersonām, un to skaitā ir jau minētās personas. Domes Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Mārtiņš Tīdens gan uzskata, ka notiekošajā nekā aizdomīga vai nelikumīga nav. "Man šķiet, ka kāds vienkārši vēlas redzēt to, kā nav, un es nezinu, kāpēc," viņš sacīja sarunā ar "Kurzemes Vārdu". Un piebilda, ka jebkuram liepājniekam ir iespēja noskaidrot brīvos, pašvaldībai piederošos zemes gabalus un interesēties par iespējām tos nomāt vai privatizēt.

Priekšrocību nav, bet nav arī brīvo zemes gabalu

"Kurzemes Vārds" vēlējās uzzināt, kā tieši iespējams savu namiņu uzsliet uz pašvaldībai piederošas zemes un uz kādiem noteikumiem. Īpaši ņemot vērā apstākļus, ka publiski pieejamas informācijas par brīvajiem zemes gabaliem nav ne domē, ne arī domes mājaslapā. M.Tīdens skaidro, ka procedūra ir vienkārša – ikviens dažādos veidos var uzzināt, kuri ir brīvie zemes gabali pilsētā, un nākt Nekustamā īpašuma pārvaldē interesēties, vai tie pieder pašvaldībai. Ja pieder, tad uzzināt, kādiem mērķiem tie domāti.

Mums gan šis ceļš šķita diezgan laikietilpīgs un bezmērķīgs, tāpēc vēlējāmies uzzināt, vai nav vienkāršākas iespējas – turpat šajā pārvaldē uzreiz noskaidrot brīvos zemes gabalus. Jā, esot arī tāda iespēja, tikai problēma pavisam vienkārša – pašvaldībai piederošo brīvo zemes gabalu, kas paredzēti privātmāju apbūvei pilsētā, tikpat kā vairs nav. Saskaņā ar pilsētas attīstības ģenerālplānu mazstāvu māju apbūves rajonos līdz aizvadītajai domes sēdei bija palikuši 11 zemes gabali. Vienu no tiem – Mālu ielā 2 – kas ir 450 kvadrātmetru liels, nodeva nomā Evijai Forbotko, bet vēl vienu – Ploču ielā 10 – nodeva privatizācijai, kas nozīmē, ka par tā iegūšanu īpašumā notiks izsole. Tas nozīmē, ka paliek 9 zemes gabali. Trim no tiem – Ulmales ielā 2, Durbes ielā 6 un Durbes ielā 8 – nepieciešams detālplānojums. Bet vēl sešiem – Kuldīgas ielā 20, Ploču ielā 2, Ploču ielā 3, Ploču ielā 4b, Ploču ielā 6c un K.Ūliha ielā 155 – nepieciešama izziņa no Vēstures arhīva par to, kam šie gabali piederējuši līdz 1940.gadam. Līdz ar to, kā saka M.Tīdens, ar tiem šobrīd rīkoties nav iespējams. "Kādas te var būt priekšrocības, ja vairs nav uz ko pretendēt?" viņš jautā.

Nu jā, tagad, iespējams, vairs nav, bet bija. Un kāpēc par tiem zemes, kas šo gadu laikā bija pieejami, tā arī publiski informācija nebija aizsniedzama? M.Tīdens skaidro: pašvaldībai nav tāda pienākuma, turklāt pašvaldība nav ieinteresēta nodot tai piederošo zemi privātpersonu īpašumā, jo tā var būt nepieciešama kā maiņas zeme dažādos gadījumos, kad, attīstot kādu objektu, tas ietiecas arī privātpersonai piederošā zemē. "Un joprojām nākotnē šādi maiņas gabali būs nepieciešami, tāpēc pašvaldībai praktiski nav zemes privātmāju celtniecībai," viņš saka. Un skaidro, ka nelielais zemes gabals Mālu ielā 2 atdots nomā tāpēc, ka pašvaldība to nekādi nevar izmantot, turklāt tas atrodas stratēģiski neizdevīgā vietā. "Skolu mēs tur neuzcelsim, bērnudārzu arī ne," viņš skaidroja.

Tomēr gluži tā nav, ka vairs neviens zemes gabals nav palicis. Tāpēc ir vērtīgi atcerēties, ka tie, kas vēlas privatizēt kādu valstij vai pašvaldībai piederošu neapbūvētu zemes gabalu, nekustamo īpašumu vai ko citu, var iesniegt privatizācijas ierosinājumu vairs tikai līdz šā mēneša beigām.

Zaļā birzs palikusi neapgūta

Citādās domās nekā M.Tīdens par pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem ir kāds nekustamo īpašumu mākleris, kurš gan vēlējās palikt anonīms. Viņš, komentējot šo situāciju, sacīja, ka vairāk vai mazāk, bet pašvaldībā tomēr informāciju par tai piederošajiem zemes gabaliem tur diezgan lielā slepenībā. Viņš gan piebilda, ka nevarētu uzreiz apgalvot, ka tas notiek ļaunprātīgos nolūkos. Vairāk tāpēc, ka, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus, ir diezgan liela darīšana un "kurš tad vēlas lieku darbu?". "Idejiski šīs brīvās zemes pašvaldībai ir," viņš sacīja. "Nu, kaut vai Zaļajā birzī, kas nupat jau vairs nav nekāds bieds iedzīvotājiem. Es zinu, ka daudzi tur labprāt iegādājas zemes gabalus privātmāju celtniecībai. Bet tie nav reģistrēti. Un, lai to izdarītu, ir gan jāiegulda darbs, gan pašvaldības nauda."

M.Tīdens, komentējot situāciju Zaļajā birzī, sacīja, ka 2009.gadā beigsies zemes reforma. Zemes gabali, kas līdz tam laikam nebūs reģistrēti, pāries valsts īpašumā. "Tāpēc darām, ko varam, lai zemes lietas paspētu sakārtot," viņš sacīja. "Bet tur atkal ir problēma – mēs varam reģistrēt tikai to zemi, kas pilsētai piederējusi līdz 1940.gadam. Bet tolaik pilsētas robeža bija citur, un teritorijas, kas tajā ietilpst tagad, agrāk atradās ārpus Liepājas."

"Man gan šķiet, ka Pilsētas dome zemes lietās ir pārāk kūtra un gausa," sacīja kāds cits mākleris. "Manuprāt, tur sen jau bija jābūt skaidrībai un kārtībai, citādi patiešām izskatās aizdomīgi, ka dome velk visu garumā, lai pēdējā brīdī kaut ko patiešām noblēdītu kaut kādiem savējiem par labu. Tas skan tā ļoti vienkāršoti, bet tā izskatās. Vai varbūt tas vienkārši ir slinkums kārtīgi darīt savu darbu."

Vai ir vērts riskēt?

Sarunas gaitā domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls piebilst, ka nav pašvaldības funkcija nodrošināt iedzīvotājus ar zemi privātmāju celtniecībai. Šie jautājumi ir risināmi ar nekustamo īpašu mākleru starpniecību vai privātpersonu darījumos, zemi iegādājoties vai nomājot. Bet M.Tīdens piebilst: pats neriskētu un uz zemes gabala, kas iznomāts uz 12 gadiem, savu māju neceltu. "Jo tas ir pārāk liels risks. Īpaši tāpēc, ka, mainoties situācijai, šo gabalu kāds privatizēs un man pēc šiem 12 gadiem nāksies savu namu pa ķieģelītim savākt un doties prom, jo jaunais īpašnieks, iespējams, ar mani līgumu vairs neslēgs," viņš sacīja. Jo likums paredz, ka līdz brīdim, kamēr šis iznomātais zemes gabals nav apbūvēts, to jebkura cita persona var pašvaldībai pieprasīt privatizācijai vai arī atsavināšanai, kas faktiski ir līdzīgi kā pirkšanas procedūra un kam nav beigu termiņa.

Protams, var notikt arī citādi – šī zeme turpina palikt pašvaldības īpašums, un tā līgumu ar nomnieku pagarina. Tādā gadījumā, ja reiz ir tāds risks, kāpēc vispār pašvaldība slēdz ar iedzīvotājiem šādus nomas līgumus? "Šie zemes gabali ir jākopj un par tiem ir jāmaksā zemes nodoklis," skaidro M.Tīdens. "Un pašvaldība, tos iznomājot, deleģē šo atbildību personai, kas to ir iznomājusi. Tādējādi uz šā gabala ir kārtība, un tā nav jānodrošina pašvaldībai, toties tai ir no kā prasīt atbildību."

Kā ar bezsaimnieka teritorijām?

Itin bieži gan sarunās ar amatpersonām, gan arī laikrakstu slejās varam lasīt terminu bezsaimnieka teritorijas. Kas tās tādas? Varbūt tur ir cerība atrast kādu brīvu pleķīti, ko tad nomāt vai pat privatizēt un sliet augšā savu namiņu? M.Tīdens skaidro, ka īsti par bezsaimnieka teritorijām nevienu zemes gabalu pilsētā nosaukt nevar, taču ir teritorijas, kas, ceļot lielās dzīvojamās mājas, ir palikušas neapsaimniekotas, jo tās īsti nepieder ne pie vienas no šīm mājām. Tādu pilsētā ir aptuveni 43 hektāri. Tomēr, kā viņš min, diezin vai tās ir izmantojamas privātmāju celtniecībai, jo visbiežāk atrodas starp daudzstāvu ēkām iekšpagalmā vai pie ražošanas objektiem. Un ļoti bieži tās ir atvēlētas zaļās zonas veidošanai. Viņš gan min, ka par bezsaimnieka teritorijām var uzskatīt arī tos zemes gabalus, kuru īpašnieks ir miris un kuras neviens nav mantojis. Pašvaldība tās kopj, taču, lai ar tām rīkotos, ir jāsakārto juridiskās lietas.

Mājaslapā būs karte

Ja ieskatāmies, piemēram, Kuldīgas vai dažu citu pašvaldību mājaslapā, tajā redzama pilsētas karte ar dažādās krāsās iekrāsotām teritorijām, kas vēsta par to izmantošanu un piederību. Mums tādas nav, lai gan savulaik to sāka veidot. A.Štāls pastīja, ka Liepājas domes mājaslapas vecajā variantā tā bija, taču karte vēl nav ievietota mājaslapas atjaunotajā variantā, bet līdz rudenim plānots, ka būs, un tad arī ikviens varēs papētīt pilsētas teritorijas internetā.

Secinājums: vajadzēja rīkoties ātrāk!

Mēģinot noskaidrot, cik reāli vienkāršam liepājniekam ir nomāt vai privatizēt pašvaldībai piederošu zemi, mūsu secinājums ir skaidrs: šķiet, mēs esam nokavējuši! Zemes gabalu, ko pieprasīt, neatradām, bet, vēloties iet vienkāršāko ceļu un noskaidrot Nekustamā īpašuma pārvaldē par vēl brīvajiem zemes gabaliem, saņēmām informāciju, ka to praktiski vairs nav. Žēl, vajadzēja pamosties ātrāk, kad vēl bija. Vai arī atrast kādu personu, kam ir pieejama informācija par pašvaldības zemes gabaliem, vismaz konsultācijām. Bet varbūt tomēr ir vērts? Mākleri tomēr iesaka vēl neatmest visam ar roku.