Kurzemes Vārds

07:57 Otrdiena, 10. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sports

Sporta templis gaida būvētājus
Andris Sudmalis

Šonedēļ beidzot ir sagaidīts viens no pašiem svarīgākajiem soļiem, kas saistīts ar Liepājas Olimpiskā centra izveidošanu, – ir izsludināts konkurss par tiesībām veikt Liepājas Sporta un kultūras pils rekonstrukciju.
Iepriekšējo reizi par Liepājas Olimpisko centru rakstījām aptuveni pirms mēneša, kad Liepājas domē tika svinīgi parakstīts trīspusējs līgums starp Liepājas domi, Latvijas Olimpisko komiteju un SIA "Liepājas Olimpiskais centrs" par multifunkcionālās sporta halles projekta realizāciju.
Tad tika izteikti divi minējumi: viens – ka nozīmīgās ēkas pamatakmens varētu tikt ielikts oktobrī, otrs – ka celtniecība varētu ilgt aptuveni gadu. Būvniecības konkursa piedāvājumus drīkst iesniegt līdz 10.oktobrim, uzvarētāju noteikšana varētu ilgt vēl aptuveni divas nedēļas, bet līgums ar konkursa uzvarētāju vai uzvarētājiem tiks parakstīts vēl pēc 11 dienām – tātad jau novembra sākumā.
Aplūkojot izsludināto projektu Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, redzams, ka plānotais darbu veikšanas laiks ir 19 mēneši, tātad labākajā gadījumā jauno sporta kompleksu varam gaidīt 2008.gada vasarā.
Beidzot – tā ir pirmā doma, kas iešaujas prātā, uztverot šo ziņu. Tagad arī pie mums būs kvalitatīva ēka sporta nodarbībām, kā arī atbilstoša zāle pilsētas spēcīgākajiem basketbolistiem. Mūsējiem vairs nebūs jākaunas visas Latvijas priekšā par to, ka Liepājas profesionālais basketbola klubs aizvada savas mājas spēles par šķūni dēvētā ēkā, kur basketbola zāles šaurība savulaik nebija vienīgā problēma, tai bija nepieciešams pamatīgs kosmētiskais remonts.
Tomēr pirms gavilēt un no prieka mest gaisā savas cepures, piedāvājam nelielu ieskatu šīs daudzfunkcionālas sporta halles būvniecības vēsturē.
2002.gadā uzņēmējs Ivars Kesenfelds pauda apņēmību uzbūvēt daudzfunkcionālu halli Bāriņu ielā, vietā, kur kādreiz atradās brīvdabas basketbola un hokeja laukumi, tātad Liepājas sportam vēsturiskā un nozīmīgā vietā. Tagad šajā vietā joprojām atrodas maksas automašīnu stāvvieta, kaut pirms Liepājas Kompleksās sporta skolas ēkas privatizācijas tika solīts uzbūvēt piecas sporta zāles ar 3500 kvadrātmetru kopējo platību.
Par jaunas zāles nepieciešamību mūsu pilsētā īpaši aktīvi runāja basketbola kluba "Līvu alus/Liepāja" vadītāji, kuru piedāvātais projekts 2003.gadā pat it kā tika apstiprināts, tomēr palika nerealizēts. Par vienu no neveiksmes iemesliem var uzskatīt pilsētas nevēlēšanos iesaistīties projekta realizēšanā. "Mums ir izdevīgāk to [sporta kompleksu] būvēt pašiem, nevis īrēt telpas no privātuzņēmējiem. Tas būs mūsu īpašums," savulaik atzina pilsētas galva Uldis Sesks. Diemžēl, kamēr Liepājai pašai naudas projekta realizācijai nebija, arī citi sporta būvju projekti netika atbalstīti, savukārt liepājnieki mocījās esošajās zālēs.
Par vienu no basketbolistu izstrādātā projekta neveiksmes cēloņiem tiek uzskatīta arī pieteikšanās pasaules hokeja čempionāta mazās halles būvēšanai. Liepājas vārds šajā sakarā izskanēja pavisam reāli, šādā veidā mūsēji būtu noķēruši divus zaķus ar vienu šāvienu – tikuši pie jaunas sporta celtnes ar valsts līdzfinansējumu, kā arī ieguvuši finansiālā ziņā, pie tam popularizētu pilsētas vārdu visā pasaulē.
Mūsējo projekts, kā zināms, netika apstiprināts, jo Ministru kabinets labāk izvēlējās ieguldīt vairākus miljonus latu Guntim Indriksonam piederošajā "Skonto" hallē, kurā atšķirībā no Liepājas projekta nauda faktiski tika izmesta vējā.
Sekojošos gados pilsētas gudro plāni attiecībā uz sporta halli jau kļuva reālāki, tiesa, vispirms nāca priekšvēlēšanu laiks ar saviem solījumiem – pirms 2005.gada pašvaldību vēlēšanām Liepājas partija solīja, ka jau 2006.gada nogalē pēc rekonstrukcijas durvis vērs Liepājas Sporta un kultūras centrs. Savukārt 2005.gada beigās nedēļas laikā projektu atbalstīja Liepājas dome un Latvijas Olimpiskā komiteja, kas deva zaļo gaismu celtniecībai. Toreiz plānotais ēkas budžets ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, pusotra gada laikā no 4 miljoniem latu pārsniedzot 9 miljonu robežu.
Bijušie vai esošie pilsētas sportisti bieži dzirdēti peļam plānu, uzskatot, ka par līdzīgu summu ir iespējams gan uzbūvēt jaunu ēku, gan pamatīgi atjaunot esošo, tādējādi vienas sporta būves vietā iegūstot divas.
Raiba un brīžiem samocīta bija topošās superhalles vēsture, varbūt varēja darīt savādāk, tomēr neviens nenoliegs, ka Liepāja ir gluži vai izslāpusi pēc atbilstoša līmeņa halles, kurā paredzēti četri spēļu laukumi basketbolam un volejbolam, spēļu zāle rokasbumbai un florbolam, kā arī atsevišķas sporta zāles boksam, cīņas sportam, galda tenisam, sākotnēji tika solītas telpas arī šaham.
Vienīgais, ko gribētos novēlēt projekta realizētājiem, – lai šoreiz viss izdodas nevis kā parasti – ar krietnu nokavēšanos, bet gan labāk – laikus, vai vislabāk – pirms plānotā termiņa. Pilsētai šī halle bija vajadzīga jau vakar!

Poļina Jeļizarova soli no medaļas
Miks Kuncītis

Vakar Pekinā notiekošajā pasaules junioru čempionātā uz starta 3000 metru kavēkļu skrējiena finālā izgāja mūsu talantīgākā vieglatlēte Poļina Jeļizarova. Lai arī liepājniece laboja sev piederošo Latvijas rekordu un pirmo reizi distanci veica ātrāk par desmit minūtēm, līdz godalgai tomēr neizdevās aizsniegties.
Jau pirms fināla 3000 metru kavēkļu skrējienā bija skaidrs, ka liepājniecei, lai tiktu pie kādas no pasaules čempionāta medaļām, noteikti distance būs jāveic ātrāk par desmit minūtēm. Izšķirošajā skrējienā Poļina tiešām bija ātra un varētu pat teikt paveica neiespējamo, jo viņa savu iepriekšējo personīgo rekordu – 10:04,75 – laboja par sešām sekundēm un pirmo reizi trīs kilometrus garo distanci pabeidza ātrāk par desmit minūtēm – 9:58,76. Diemžēl Poļinas lieliskais rezultāts viņai vietu uz goda pjedestāla nedeva, jo ātrākas par liepājnieci bija trīs sportistes – pasaules čempionāta zelts tika Kenijas skrējējai Karolīnei Čepkurui Tuigongai, kas finišu sasniedza ar jaunu čempionāta rekordu – 9:40,95, bet otrā vieta tika Rumānijas skrējējai Ančutai Bobocelei, kas no uzvarētājas atpalika par nepilnām sešām sekundēm. Savukārt bronzu izcīnīja priekšsacīkšu ātrākā laika īpašniece Mekdese Bekele Tadese, kas Jeļizarovu apsteidza gandrīz par desmit sekundēm.
Gandarījumu pēc Poļinas lieliskā sasnieguma neslēpa arī viena no viņas trenerēm Marina Surņina, atzīstot, ka rezultāts varējis būt vēl augstāks, ja 17 gadu vecajai skrējējai būtu atbilstoši treniņapstākļi. "Zinot to, ka Poļinas disciplīnā ļoti liela nozīme ir skriešanas tehnikai, jābrīnās par to, kā Jeļizarova ar savu centību un neatlaidību joprojām spēj progresēt un ievērojami progresēt," piebilda M.Surņina.