Kurzemes Vārds

20:30 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma – Ielās atkal iziet skolēni

Ita Cērmane
Anda Pūce

Skolēnu vasaras brīvdienas tuvojas beigām, un Liepājas ielās atkal atgriežas bērni. Vecāki sākuši satraukties par savu atvašu drošību, bet autovadītājiem jābūt divkārt uzmanīgiem, jo jaunā paaudze var būt piemirsusi satiksmes noteikumus. Policija gan sola jaunā mācību gada sākumā atkal strādāt pastiprinātā režīmā.

Baidās par atvasēm

Liepājniece Sanita, kuras bērni, dodoties uz skolu, šķērso K.Ūliha ielu, baidās par to, kā viņas atvases tiks līdz skolai un mājās. "Ļoti daudzi šoferi šajā ielā triecas kā traki, brīžiem rodas sajūta, ka notiek rallijs. Piemēram, viendien kāda sarkana vieglā automašīna rēkdama aiztraucās ar ātrumu vismaz 100 kilometru stundā. Protams, ir jāstāsta bērniem un jāatgādina satiksmes noteikumi, ka nepieciešams pārliecināties par drošību, pirms šķērsot ielu. Taču tie ir bērni. Pagrūdīs cits citu, rotaļājoties izskries uz ielas. Kā tāds rallists varēs laikus reaģēt un nobremzēt? Ceļu policistiem vajadzētu vairāk kontrolēt Ūliha ielu un citas ielas."

Sieviete piekrīt, ka būtu vēlams, lai vecāki vismaz jaunāko klašu skolēnus pavadītu līdz skolas durvīm un pēc nodarbībām atkal sagaidītu pie tām. Taču viņa pauž lielākās liepājnieku daļas viedokli, ka vecāki ir pārāk noslogoti darbā, pelnot ģimenei iztiku, lai varētu atļauties tādu greznību. Jaunajai paaudzei pašai vien jātiek galā.

Katram šoferim policistu nepieliksi

"Sākas jauns mācību gads vai beidzas iepriekšējais, tam nav nozīmes. Satiksmē vienmēr jābūt uzmanīgam. Ir noteikumi, kas jāievēro gan 1.septembrī, gan Jāņos. Atslābt nedrīkst ne mirkli," uzskata CSDD Liepājas rajona nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste.

Tuvojoties mācību gadam, kad ielās un uz ceļiem biežāk iziet bērni, viņš aicina autovadītājus būt uzmanīgākiem. "Negribu aicināt pilsētā pārvietoties ar 20 vai 30 kilometri stundā, bet tomēr braukt tā, lai vajadzības gadījumā spētu noreaģēt un nobremzēt, ja uz brauktuves pēkšņi iziet cilvēks vai izbrauc velosipēdists." Protams, A.Jekste nenoliedz, ka ir autovadītāji, kuri pa pilsētu vārda burtiskā nozīmē nevis brauc, bet nesas, taču uzskata, ka katram pārgalvim policistu klāt pielikt nav iespējams. Policista klātbūtne gan disciplinē braucējus, taču katrā krustojumā dežurējošu policistu izvietot nevar.

Primārais – vecāku priekšzīme

A.Jekste uzskata, ka labākais un efektīgākais līdzeklis bērnu drošības palielināšanai ielās ir tas, ja vecāki vēl pirms mācību gada sākuma ar savām atvasēm pārrunā un atkārto satiksmes noteikumus, uzvedību uz ielas. Ideāls variants būtu, ja vecāki jaunāko klašu skolēnus vismaz pirmās pāris nedēļas uz skolu pavadītu. Tomēr nereti tas nav iespējams vecāku aizņemtības dēļ, tādēļ A.Jekste iesaka kopā ar bērniem izvērtēt, kā atvase dosies uz skolu – kājām vai ar velosipēdu, un izstrādāt vairākus maršrutus, izvēloties drošāko ceļu, pa kuru bērnam nokļūt skolā un no tās atgriezties. Vēl labāk būtu, ja pirms mācību gada sākuma kopā ar bērnu šis maršruts tiktu izmēģināts, izvērtētas riskantākās vietas. Vēl viņš atgādina, ka iela no pieauguša cilvēka pusotra metra augstumiem vizuāli izskatās nedaudz citādāk nekā no pirmklasnieka redzes leņķa – bērnam mazā auguma dēļ ir grūtāk novērtēt attālumu, kādā atrodas automašīna, kas tuvojas.

CSDD Liepājas rajona nodaļas priekšnieka vietnieks norāda, ka satiksmes noteikumu mācīšana skolās joprojām nav atcelta. Vairākās mācību iestādēs izveidojusies laba sadarbība ar CSDD. Tomēr A.Jekste atgādina, ka vislabākais piemērs bērnam tomēr ir viņa vecāki. Ja pieaugušie paši automašīnā piesprādzējas un jau no mazotnes arī bērnu radina to darīt, viss būs kārtībā. Tas pats attiecas uz ielas šķērsošanu. Pēriens būtu nepieciešams mātēm, kuras neatļautā vietā, piemēram, Lielajā ielā iepretim viesnīcai "Līva" – noslogotas satiksmes plūsmas vidū – dodas pāri brauktuvei, pie rokas velkot divus vai trīs gadus vecos mazuļus. Riskam savus bērnus pakļauj arī vecāki, kuri, atveduši bērnus uz skolu, ļauj tiem izkāpt no auto brauktuves pusē. Vecākam vispirms jāizkāpj pašam un jāpārliecinās par drošību.

Pilsētā bīstamāk

A.Jekste uzskata, ka ceļš uz skolu ir vienlīdz bīstams kā pilsētas, tā lauku bērniem. Pilsētas ielās intensīvāka satiksme, bet mazajos pagastu ceļos, skolēns ir grūtāk pamanāms, sevišķi gada tumšajos mēnešos. Tādēļ viņš iesaka vecākiem, gatavojot bērnus skolai un iegādājot nepieciešamās lietas – skolas somas, zābaciņus un virsjakas, laikus padomāt par atstarojošajiem elementiem, lai autovadītāji gājējus laikus varētu pamanīt.

Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka vietnieks Ingus Ukstiņš ir pārliecināts, ka laukos bērniem uz skolu aiziet tomēr ir drošāk. Pirmkārt, skolas autobuss bērnus nogādā mācību iestādē. Otrkārt, vecāki, vismaz mazāko klašu bērniem parasti brauc uz skolu pakaļ ar auto. Bet pilsētā bīstamāk ir blīvās satiksmes plūsmas dēļ.

Pāri ceļam vedīs skolotājas

Jauna situācija saistībā ar ģimnāzijas izveidi šogad būs Grobiņā, kur uz bijušās pamatskolas ēku M.Namiķa ielā 19 pārceltas arī visas vidusskolas sākumskolas klases. "Kurzemes Vārds" saņēma vairāku vecāku iebildumus ar bažām, ka šādas pārmaiņas apdraud mazo skolēnu drošību, kam tagad vismaz divreiz dienā būs jāšķērso Bārtas autoceļš, pa kuru ir pietiekami intensīva kustība. "Tas ir viens no iemesliem, kādēļ ģimenē apspriežam iespēju mainīt skolu," sacīja kāda māmiņa.

Grobiņas domes Administratīvās daļas vadītāja Gunta Konopļeva norāda, ka skola M.Namiķa ielā atrodas jau deviņus gadus un turp uz mācībām ik rudeni devušies bērni gan no Grobiņas pagasta, gan pilsētas abām pusēm, taču šoruden, kad uz šo ēku pārceltas arī Grobiņas vidusskolas sākumskolas klases, gājēju skaits pāri Bārtas autoceļam, protams, palielināsies. G.Konopļeva pastāstīja, ka pašvaldībai ir vienošanās par sadarbību ar Ceļu policiju par dežūrām rīta stundās un pēcpusdienā pie gājēju pārejas uz Bārtas autoceļa. Tāpat kā iepriekšējos gadus pie Lielās ielas gājēju pārejas no septembra dežurēs gan valsts policijas darbinieki, gan SIA "Apsardze" patruļdienesta darbinieki.

"Tāpat mums ir vienošanās ar klašu audzinātājiem, ka septembrī audzinātājas skolēnus sagaidīs pie Grobiņas pilskalna rīta stundās un pārvedīs pāri tiltiņam un šosejai uz skolu. Pēcpusdienā skolotājas atvedīs bērnus atpakaļ līdz pilskalnam, un tā jau zināmā mērā būs pirmā mācību stunda satiksmes drošībā," norāda G.Konopļeva. Viņa stāsta, ka vecāki vēl augustā tiks aicināti uz skolu, lai rakstiski vienotos ar audzinātājām par to, kas sagaidīs skolēnu, lai pārvestu mājās. Labs risinājums sākumskolas klasēs varētu būt arī pagarinātās dienas grupa, kurā skolēni varēs uzturēties, līdz viņus sagaidīs vecāki.

Skolēnu autobusi – drošības garants

Liepājas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Zigmunds Cinkus norāda, ka droša nokļūšana uz skolu un mājās ir nodrošināta ikvienā rajona pašvaldībā, jo pagastos bērnus uz skolu lielākoties ved ar pagasta autobusu, kurā ir arī atbildīgais pieaugušais, kas mazos pasažierus pieskata. Daudziem līdzi dodas arī vecāki, tāpēc pat attālāk dzīvojošajiem nav jāiet vieniem. "Autobusi gan ir dažādi pēc lieluma un vecuma, tāpēc pašvaldībām būtu jāsaņem lielāks valsts atbalsts jaunu autobusu iegādei. Latvijas Pašvaldību savienība izvirzījusi priekšlikumu speciālai valsts atbalsta programmai skolēnu pārvadājumiem, kas varētu šādu atbalstu sniegt," saka arī Liepājas Rajona padomes Izglītības komitejas priekšsēdētāja, Kalētu Pagasta padomes priekšsēdētāja Otīlija Lībeka.

Z.Cinkus savukārt piebilst, ka pašvaldības domā arī par gājēju pāreju sakārtošanu, tā dēvētajiem gulošajiem policistiem, tāpat ietvēm. Pie Nīcas vidusskolas izbūvēti divi ātruma ierobežotāji, un Z.Cinkus norāda, ka tāds būtu nepieciešams arī pie Rudes skolas, kur bērniem ik dienu jāšķērso ceļš, lai nokļūtu skolas sporta laukumā. "Gan pašvaldības, gan skolas tiešām dara, ko var, savu iespēju robežās," uzslavē Z.Cinkus. Izglītības pārvaldes vadītājs arī skaidro, ka satiksmes drošības jautājumi ar skolēniem tiek pārrunāti jau pirmajā skolas dienā un ikvienā skolā tiem pievērš pastiprinātu uzmanību. "Par to runāt nekad nav par daudz, tāpat kā vienmēr jāatbalsta akcijas, kurās skolēniem dāvina atstarotājus, jo īpaši lauku bērniem tie patiesi ir noderīgi," saka Z.Cinkus. Viņš priecājas, ka Dzērves pamatskolas bērniem pirms kāda laika uzdāvinātas atstarojošās vestes, kas ik gadu tiek citiem bērniem, kam ceļš uz skolu jāmēro kājām.

Gulošo policistu nav tranzīta ielās

Vairāki liepājnieki "Kurzemes Vārdam" pauduši sašutumu, ka joprojām nav īstenots pirms vairākiem gadiem apspriestais projekts par aizsargvaļņiem jeb tā saucamajiem gulošajiem policistiem ielās pie mācību iestādēm. Iedzīvotāji uzskata, ka tas disciplinētu vadītājus un vairotu bērnu drošību.

I.Ukstiņš un A.Jekste skaidroja, ka gulošos policistus var veidot tikai ielās, pa kurām nekursē sabiedriskais transports. Bet tranzīta ielās tas nav iespējams. Tas nozīmē, ka gulošos policistus Liepājā būtu iespējams izveidot, piemēram, ielās pie 10.vidusskolas, Ezerkrasta sākumskolas un 3.pamatskolas, bet tos nevar veidot Ganību ielā pie 6.vidusskolas, pie mācību iestādēm K.Ūliha, O. Kalpaka ielā un citviet.

Taču viņi uzskata, ka ir vairāki citi veidi, kā palielināt bērnu drošību pie mācību iestādēm, jo skolēni reizēm uz brauktuves nokļūst netīšām – rotaļājoties pagrūž cits citu un tamlīdzīgi. Pirmkārt, veidot norobežojošās barjeras pie skolām, kā tas jau izdarīts pie 10. un 12. vidusskolas. Nevar izslēgt, ka kāds pusaudzis nepārlēks barjerai pāri vai neizlīdīs tai cauri, taču mazāko klašu skolēni un lielākais daudzums pusaudžu tomēr tiks novirzīti uz gājēju pāreju, kur ielas šķērsošana ir samērā droša. "Un ja vēl pāreja būs apzīmēta ne tikai ar ceļa zīmi, bet arī ar horizontālo apzīmējumu un izgaismota diennakts tumšajās stundās, vadītāji to pamanīs un respektēs," saka A.Jekste. Otrkārt, bērnu drošībai lielāka uzmanība jāvelta pedagogiem. Vismaz mācību gada sākumā jāatgādina par drošību ielās, ja nepieciešams – mazākie bērni jāpavada. A.Jekste arī ierosina aktīvajiem vecākiem rīkot dežūras pie skolām: "Vecāku grupa, līdzīgi, piemēram, grupai "Vecāki Jelgavai", varētu palīdzēt policijai dežūrēt pie skolām mācību gada sākumā. Atstarojošās vestes tagad var nopirkt."

Pie mums – mierīgāk

Gan A.Jekste, gan I.Ukstiņš ir ne tikai amatpersonas, bet arī autovadītāji. Viņi novērojuši, ka Liepājā autovadītāji ir daudz pieklājīgāki nekā, piemēram, galvaspilsētā – gājēju pārejas tiek respektētas. A.Jekste pat smej: "Kādā žurnālā izlasīju galvaspilsētas kundzes izteikumus, cik viņa bijusi izbrīnīta par pieklājīgajiem autovadītājiem Liepājā. Pietiekot tikai iedomāties par ielas šķērsošanu, kad mašīna jau apstājoties pie gājēju pārejas."

Toties nekulturālāki pie mums ir gājēji. Pirmkārt, iela pa gājēju pāreju bieži tiek šķērsota, radot avārijas situācijas – izlecot uz pārejas automašīnai tieši priekšā. Otrkārt, daudzi gājēji ir par slinku paiet pa ietvi metrus piecus vai desmit līdz gājēju pārejai. Tā vietā ielas tiek šķērsotas neatļautā vietā.

Amatpersonas atgādina, ka pienākumi ir ne tikai autovadītājiem, bet arī gājējiem un velosipēdistiem. Gājējam pirms iziešanas uz gājēju pārejas, lai šķērsotu ielu, ir jāpārliecinās, vai automašīna, kas tuvojas, paspēs nobremzēt. "Nevar, nepaskatoties ne pa labi, ne pa kreisi, izlekt automobilim priekšā. Protams, uz gājēju pārejas gājējam ir priekšroka, taču viņam vismaz jāparāda šoferim, ka gatavojas pāriet ielu," uzsver A.Jekste. Bet velosipēdistiem der atcerēties, ka zebra uz ielas domāta nevis riteņbraucējiem, bet gan kājāmgājējiem – ja velosipēdists vēlas pa gājēju pāreju šķērsot ielu, tad jākāpj no braucamā un tas pie rokas jāstumj brauktuvei pāri.

Pieskatīs

Ceļu policijas darbinieki arī šogad, tāpat kā iepriekšējos gadus, sākoties jaunajam mācību gadam, strādās pastiprinātā režīmā un dežūrēs pie pilsētas mācību iestādēm. I.Ukstiņš pastāstīja, ka policisti dežūrēs pie skolām, kas atrodas ielu tuvumā: Centra sākumskolas, 1.vidusskolas, 10.vidusskolas, 6.vidusskolas u.c. Posteņu nebūs tikai pie tām skolām, kuras atrodas dzīvojamajos rajonos, piemēram, pie Ezerkrasta sākumskolas.

Policistu dežūras pie skolām sāksies 1.septembrī agri no rīta. Policisti pie mācību iestādēm būs līdz pēcpusdienai, kad beigsies nodarbības. Patlaban zināms, ka likumsargi šādā režīmā strādās pirmo nedēļu vai divas, bet nepieciešamības gadījumā laiks var tikt pagarināts.

I.Ukstiņš atzīst, ka dežūras pie skolām atmaksājas, kaut arī policijai tā ir papildu slodze. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka autovadītāji, ieraugot policistu formas tērpā, kļūst apzinīgāki un disciplinētāki.

Arī statistikas dati rāda, ka policijas darbs attaisnojies. Pēdējo gadu laikā pirmajās jaunā mācību gada nedēļās mūsu pilsētā un rajonā nav reģistrēti satiksmes negadījumi, kuros ielās būtu cietuši bērni. Pērn septembra otrajā pusē gan notika traģiskais negadījums K.Ūliha ielā, kad, šķērsojot brauktuvi neatļautā vietā no autobusa aizsega, zem apvidus automašīnas riteņiem pakļuva divas meitenītes, no kurām viena gāja bojā. Taču šis negadījums nenotika pie skolas.

Turpinās izglītot

A.Jekste pastāstīja, ka augusta beigās CSDD sadarbībā ar policiju turpinās akciju, aicinot piesprādzēt mazos pasažierus. Apzinīgie atkal saņems Robīšus. CSDD no oktobra līdz decembrim visā Latvijā rīkos arī konkursu 7. līdz 9. klašu skolēniem. Tāpat joprojām iespējams iepazīties ar CSDD sagatavotajām filmiņām un bukletiem, kuros stāstīts un uzskatāmi demonstrēts, kā pareizi uzvesties ielās, lai justos droši.

Arī policija turpinās sadarbību ar izglītības iestādēm. I.Ukstiņš sacīja, ka bez dežūrām pie mācību iestādēm jaunā mācību gada sākumā policija, kā ik gadu, pašiem mazākajiem skolas bērniem arī dāvinās atstarotājus. Visticamāk, ka arī šogad notiks Latvijas mēroga pasākums "Policijas diena skolā", kad likumsargi viesosies mācību iestādēs un, iesaistot jauniešus un bērnus dažādos teorētiskos un praktiskos pasākumos, uzlabos viņu zināšanas par satiksmes drošību.