Kurzemes Vārds

16:47 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Vēlēt vai nevēlēt? Tāds ir jautājums
Līvija Leine

Jo tuvāk Saeimas vēlēšanas, jo niknāka paliek konkurentu cīņa. Un kā ne, ja kāroto vietu ir tikai simts, bet uz katru krēslu pieteikušies jau astoņi kandidāti. Un katrs no pretendentiem un pretendentēm ir pārliecināts, ka šī vieta pienākas tieši viņam vai tieši viņai.
Lai tā būtu. Ja vien tikai būs, kas šos simt dižākos ļaudis izraudzīsies, tas ir – ievēlēs. Pēdējā laikā publiskās batālijas vēlētāju jeb, kā tagad pieņemts smalki sacīt, elektorāta vēlmi doties pie vēlēšanu urnām krietni slāpē.
Skaties: re, kāds skandāls! Īsta jūrmalgeita. Fui! Nu, kā Šķēle varēja ar Milušu tik atklāti runāt! Tiesa, lai arī tikai pusvārdi no telefona sarunām tiek publicēti, bet skaidrs, ka pārāk skaidri tie ūdeņi ap Jūrmalas domes vēlēšanām nav. Ak, "Jaunais laiks" nav iejaukts? Tad jābalso par viņiem!
Še tev, māsiņ, Vasarsvētki! Palasi, kā "Jaunais laiks" pa Rēzekni tajā pašā laikā plosījies. Piteronoks taču gandrīz skaidri pasaka, ka dod un ņem, ka burtnīciņā akurāti ierakstījis visu, kas savai partijai dots vai dodams. Jābalso par zaļajiem zemniekiem! Tās acis, kas uz iepriekšējo vēlēšanu plakātiem viņiem bija, taču ir un paliek skaidras un patiesas!
Ko, tu! Vai tad nedzirdēji, ka viņi Lembergu par Ministru prezidentu grib? Bet viņam ir tik slepeni grēki, ka pats pat nedrīkst tautai bez prokurora ziņas atzīties. Kā Šveice stāstīs, tā būs! Labi, ka visa tā šmuce nāk klajā tagad, nevis pirms gada vai trim, vai pieciem, tad līdz šīm vēlēšanām visi sen jau būtu aizmirsuši. Varbūt labāk pavērties uz jauno pusi.
Redzi – "Jaunie demokrāti" tik skaidri un patiesi. Varbūt mesties viņu apskāvienos? Lielos amatos nav visi bijuši, tautai tuvu ilgu laiku stāvējuši. Lielas ārzemju skolas arī nav viņus samaitājušas. Jā, jā, piesieties jau var, ka pats Gulbis jau peldējis valdības ūdeņos, ka kaut kur kaut kas nav bijis kārtībā ar viņa aprūpētajām robežām. Bet kas tagad tur notiek? Divdesmit kilometru rindas! Un neviens līdz šim tās nebija pamanījis. Un sazin kādā partijā ir tas Bankovskis, kas pa Kultūras fondu šiverējis. Te ņēmis fondam naudiņu, te atpakaļ devis. Kur tās pelavas, kas pa ceļam nobirušas, ne gailis vairs nedzied.
Nepietiks? Varbūt pēdējais laiks atcerēties, ko uz Saeimu kājas āvušās partijas solīja pirms iepriekšējām vēlēšanām, un pašām atzīties, kas iznācis: čiks vai vismaz cirvis?
Kur nu! Atkal taču skan saucieni un vaimanas: Rīgas ostu pa gabaliem vien grib, nelieši kaut kādi tur, prihvatizēt.
Ak, smalkās dāmas, ak, glaunie kungi, kas uz mums tik skaisti, tik saposti, tik laimīgi lūkojaties no "Privātās Dzīves" lappusēm! Var jau saprast, ka pēdējais brīdis pirms finiša spurta ir satraucošs. Ka ātrumā aizmirstas, ko esi darījis pats, kad ieraugi, ka ir izdevība otram asti piemīt. Ka elkoņi paši no sevis kļūst asi, cenšoties otru malā pagrūst. Ka… Tikai vienu gan gribētu: lai jūs spogulī ielūkotos. Uz jums taču skatāmies mēs, naivā tauta.