Kurzemes Vārds

10:33 Ceturtdiena, 17. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pakāpieni

Sirdī – medicīna un kosmetoloģija
Iepazīstināšanai

Ludmila Gorbačova
strādā par medicīnas māsu Liepājas Centrālās slimnīcas Dzemdību nodaļā.
Ir kosmētiķe skaistumkopšanas salonā "Avēnija."
Dzimusi, skolā gājusi Klaipēdā.
Medicīnas māsas profesiju ieguvusi Liepājas Medicīnas skolā.
Mācījusies daudzos un dažādos kosmetologu kursos.
Ir dēls Jevgēņijs.
Ieguvusi Latvijas pilsonību.
Sapnis – kļūt par ārsti kosmetoloģi.

Piecpadsmit gadu vecumā – uz Liepāju

"Jau no bērnības zināju, ka gribu kļūt par medicīnas māsu, neskatoties uz to, ka manā ģimenē neviens ar medicīnu nebija saistīts," atceras Ludmila. "Droši vien manu izvēli ietekmēja tas, ka bērnībā daudz slimoju un vajadzēja iet uz poliklīniku uz špricēm. Man patika, kā medicīnas māsa rīkojās ar zālēm, injekciju šļircēm, un arī man gribējās mācēt tāpat." Dzīvojot Lietuvā, Ludmila labi bija apguvusi lietuviešu valodu un pēc 8.klases beigšanas nolēma stāties Klaipēdas Medicīnas skolā, zinot, ka tur mācības notiks tikai lietuviski. Taču skolas direktors viņu atrunājis valodas dēļ. Vēlēšanās kļūt pat medicīnas māsu meitenē tomēr bija tik liela, ka viņa izvēlējās Liepājas Medicīnas skolu, kur tolaik zinības varēja apgūt arī krieviski. "Tagad, atceroties pašu sākumu, brīnos par savu izturību un pārliecību," neslēpj sarunas biedrene. "Mamma ļoti vēlējās, lai izvēlos mākslas skolu, jo man padevās gan zīmēšana, gan dažādi rokdarbi. Arī pārējie ģimenē mēģināja mani atrunāt. Medicīnas māsas darbs ne toreiz, ne tagad nevar lepoties ne ar prestižu, ne adekvātu samaksu. Taču man vajadzēja tikai vienu – medicīnu!"

Viena, svešā pilsētā, svešā vidē, īrniece svešā dzīvoklī. To visu Ludmila ir piedzīvojusi un tas darījis viņu stipru, "Sāku mācīties, profesija man patika un negribēju atkāpties. Teicu sev: "Es izturēšu, es pierādīšu, ka varu!" Sākot dzīvot Liepājā, brīnījusies, ka šeit lielākoties ikdienā dominējusi krievu valoda, arī Medicīnas skolā tolaik latviešu valodas mācīšanai pievērsta minimāla uzmanība. "Lietuvā dzīvojot, mēs, krievu bērni, praktiski visi mācējām lietuviski, jo dzīvojām tādā vidē un vienkārši citādāk nevarēja būt. Es latviešu valodu nopietnāk sāku apgūt, tikai strādājot jau slimnīcā, ar ārstes Medveckas atbalstu."

Mīlestība un slimnīca – pilsētā pie jūras

Pēc Medicīnas skolas beigšanas jaunā medicīnas māsa mēnesi nostrādāja Rīgā, Bērnu klīniskajā slimnīcā, bet, tā kā Liepājā bija palikusi mīlestība un arī Centrālajai slimnīcai bija vajadzīgi darbinieki, jaunā speciāliste nekavējās atgriezties pilsētā pie jūras. Darbā tika pieņemta Dzemdību nodaļā. Kamēr nebija izveidots Perinatālās aprūpes centrs, visus, arī smagi slimos jaundzimušos, aprūpēja Dzemdību nodaļā: "Biju procedūru māsa. Nereti vienā maiņā pieciem jaundzimušajiem vajadzēja likt sistēmas, injicēt vēnā. Bet vēnas bērniņiem tievas kā diedziņi... Tas bija laiks, kad šobrīd pieejamās aparatūras nebija un māsiņas praktiski visu darīja savām rokām, arī glāba mazulīšu dzīvības."

Ludmila neslēpj, ka viņai ļoti svarīga ir labi padarīta darba izjūta. Just, ka strādāts un savas prasmes, zināšanas atdotas no visas sirds un dvēseles. "Medicīnā, manuprāt, nemaz citādāk nedrīkst darīt savu darbu. Būt par mediķi ir aicinājums, nevis iespēja pelnīt naudu. Jā, gandarījums par savu darbu palīdzot."

Pudelītes, tūbiņas un vēl...

Interese par kosmetoloģiju meitenē mitusi jau tad, kad mācījusies Medicīnas skolā. Kāda paziņa strādājusi ārstnieciskās kosmetoloģijas kabinetā un jaunā medicīnas māsiņa ar interesi izmantojusi izdevību vērot, kā viņa darbojusies ar krēmu tūbiņām, pudelītēm un citām tikpat interesantām lietām. Kad Liepājā piedāvāti kosmetologa kursi interesentiem bez priekšzināšanām, Ludmila pieteicās mācīties. Pirmā doma bijusi – gan jau uzzinātais noderēs pašai! Taču, jo vairāk jaunajā lietā iedziļinājusies, jo skaidrāk sapratusi, ka var un grib ar savām zināšanām būt noderīga arī citiem. Atzīstot, ka būtiska bija iespēja ar savām zināšanām nopelnīt. "Cik naudas nav samaksāts par speciālo literatūru, dažādiem kursiem! Kad mācījos Rīgā, tur bija iespēja apmeklēt daudzus un ļoti interesantus kursus kosmetoloģijā. Protams, par to bija jāmaksā pašai. Atceros, iztērēju visu savu atvaļinājuma naudu, vēl aizņēmos no draugiem, vecākiem, tikai lai iegūtu kārotās zināšanas. Bet no Rīgas atlidoju kā uz spārniem, jo biju guvusi tik daudz jauna, interesanta." Tagad jau būtu jāpadomā un jāpaskaita, lai nosauktu visos kursos iegūtos diplomus, sertifikātus. Kosmetoloģija reiz esot tā joma, kur jāmācās nepārtraukti, jo šī nozare nav iedomājama bez attīstības. Tiek pilnveidots viss, sākot no krēmiem, kosmētikas līdzekļiem, līdz darba tehnikai un tehnoloģijām.

Pirmā darba vieta Ludmilai bija frizētavas "Frito" kosmētiskais kabinets. Tur lietā liktas arī iegūtās manikīres zināšanas. Tad skaistumkopšanas salons "Avēnija", kur kosmetoloģe strādā jau piecus gadus. Tagad viņa apguvusi visas tās nianses, kas nepieciešamas, izmantojot Francijā ražoto "Collin" firmas kosmētiku. "Krēmu, masku ir daudz, un katram no tiem savas īpašības, uzdevumi. Kur nu vēl to izmantošanas veidi, masāžas veidi un citas iespējas pat veikt – brīnumus," turpina kosmētiķe, "Nevar cerēt, ka ar krēmiem izdosies panākt ātru plastiskās operācijas efektu, kas ne vienmēr vajadzīgs. Man pašai visvairāk patīk tas prieks, kuru klientes jūt pēc procedūras. Tas ir mans gandarījums. Dot un saņemt atpakaļ."

Ludmila priecājas, ka aizvien vairāk sieviešu izmanto skaistumkopšanas salonu pakalpojumus, ka viņas (un arī vīrieši) novērtē tās procedūras, kuru ieguvumi jūtami pēc kosmetologa apmeklējuma. "Jā, cenas ir dažādas, bet vienmēr tiek atrasts tas variants, kurš klientam izdevīgāks, piemērotāks. Pie tam grūti nosaukt vēl kādu līdzīgu iespēju tai, kuru piedāvā skaistumkopšanas salons. Tieši šeit ikdienas stresā, darba un mājas pienākumos nogurusī sieviete atvēl tikai sev stundu vai divas un kosmetologa krēslā gūst relaksāciju, atpūtu, kopj un uztur savu skaistumu. Šeit rūpējas tikai par viņu." Ko vēl piedāvā kosmetoloģija? Skaistumkopšanas salona "Avēnija" kosmetoloģe: "Pats galvenais – iespēju saglabāt skaistumu, pagarināt jaunību. Grūtāk, ja cilvēks uz procedūrām pirmo reizi atnāk pēc piecdesmit gadu vecuma. Bet arī tad ir paņēmieni, kā laika radītās izmaiņas vērst uz labu." Ludmilas Gorbačovas lielais, klusais sapnis ir ārstes kosmetoloģes profesija. Viens no mazajiem sapņiem – brauciens uz Franciju, uz vietu, kur top firmas "Collins" kosmētika: "Man vienmēr ir gribējies sasniegt vairāk, nekā tobrīd protu un varu, bet esmu arī lepna par to, ko esmu apguvusi, ko protu un spēju. Man viss vēl priekšā un iespēju durvis atvērtas!"