Kurzemes Vārds

11:44 Ceturtdiena, 12. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

19. augusts

Pirms piecpadsmit gadiem pirmdienas, 19.augusta, rīts bija tikpat saulains kā vakar, kad rakstīju šās rindas. Vasara bija īsti karsta, šķita, ka tā vēl nebeigsies, un mēs – tā gada vidusskolu absolventi – bijām tikpat spārnoti kā šogad skolu beigušie. No rīta Latvijas radio biju dzirdējis, ka PSRS prezidents tā kā savārdzis un varu Maskavā pārņēmusi kaut kāda Ārkārtas stāvokļa komiteja. Nezinu, cik cītīgi jaunizceptie studenti seko politikai šodien, taču tolaik tas bija pašsaprotami un lika nojaust, ka atkal ies vaļā. Ies vaļā – tas nozīmēja, ka šodien nevarēs zināt, kas notiks rīt, un šās izjūtas bija pazīstamas jau no tā gada janvāra barikāžu laika.

"Kurzemes Vārda" redakcijā, kas viņam pašam par neviltotu izbrīnu kā nopietns laikraksts ļāva puisietim tovasar šo to uzrakstīt, valdīja lietišķa atmosfēra. Žurnālisti darīja savus ikdienas darbus, redaktors un atbildīgais sekretārs sprieda, kā apkopot Maskavas jaunumus, uz ielas dzīve ritēja savu pirmdienas gaitu. No vienkārša ziņkārīgā vērotāja pozīcijas nekas nerādīja, ka vēstures rats visā PSRS sašūpojies tik nopietni, lai neatgriezeniski pavērstos citā virzienā. Tobrīd šo virzienu zināt nevarēja, tāpēc ap pusdienas laiku sākās jauna cilvēka skatījumā visai savdabīgi notikumi. Gadījās uzzināt, ka dažiem no tagad jau bijušajiem klasesbiedriem vecāki bezmaz pavēlējuši doties uz laukiem un padzīvoties kādu laiciņu tur. Aptaujās uz ielas, kurās tiku redakcijas nosūtīts, latvieši bija konkrētāki, cittautieši – nogaidošāki, vienīgi solīda kundze krievu valodā runāja par nepakļaušanos PSRS. Kad nākamajā dienā apvērsums turpinājās un cienītā no saviem vārdiem atteicās, jaunais cilvēks, to uzzinājis, bija patiesi šokēts – līdz šim viņam šķita, ka pieaugušie cilvēki par saviem vārdiem atbild.

Dzīve izrādījās krietni sarežģītāka, daudzšķautņaināka, nekā jaunajam cilvēkam tobrīd šķita. Tāpēc arī grūti bija saprast, kāpēc satiktais futbola treneris Aleksandrs Jurenko tik ļoti vēlas, lai pučs ilgtu kaut dažas dienas ilgāk, jo tad labāk varēšot redzēt, kā dažādi draņķi lien no pakšiem ārā. Toreiz tas viss šķita vienkāršāk, jo jau nākamās dienas vakarā bija skaidrs, ka, jauniešaprāt, ne īsti riktīgie komunistu ampļi pārrēķinājušies un nekas vaļā tomēr neies. Mazliet garlaicīgi – šķita jaunietim, jo tobrīd vēl nevarēja zināt, kāda būs puča loma Latvijas un citu valstu vēsturē pēc 21.augusta. Bet tas jau ir cits stāsts.

Edgars Lūsēns