Kurzemes Vārds

11:41 Ceturtdiena, 17. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Bez labiem radiniekiem slimnīcā neizdzīvot
Ludmila Ļitvina,
mājsaimniece

Ieraugot "Kurzemes Vārdā" ziņu, ka Centrālajā slimnīcā slimnieku ēdināšanai tērē nepilnu latu diennaktī, kas faktiski ir trīs ēdienreizes, es vairs nemaz nebrīnos par to, kāpēc ēdiens tur tik bezgaršīgs un, pat atļaušos sacīt, nekvalitatīvs. Man un arī maniem paziņām slimnīcā daudzu gadu garumā vajadzējis uzturēties vairākkārt. Domāju, ka nemelošu, ja apgalvošu, ka ik gadu ēdiens tur paliek aizvien sliktāks. Tagad saprotu, kāpēc tā ir – kā var pagatavot ēdienu trīs reizēm par nepilnu latu? Es kā mājsaimniece to nesaprotu. Un tāpēc varu apgalvot, ka cilvēkam, kas ievietots slimnīcā, neizdzīvot bez radiniekiem, kuri viņu apgādā ar labu un kvalitatīvu ēdienu. Ar to nesātīgo mazumiņu, ko tur izsniedz, var tikai izvilkt dzīvību.

Cilvēks slimnīcā uzturas tāpēc, lai atveseļotos. Un nevienam nav noslēpums, ka atveseļošanās procesā ļoti svarīgs ir arī spēcinošs ēdiens. Bet kas notiek pie mums? Ja ar brokastu un pusdienu tiesu vēl kaut kā var nomierināt kurkstošo vēderu, tad ar to, kas tiek pasniegts vakariņās, turklāt pirms vēl vakars paspējis iestāties, līdz miega stundai izvilkt nav iespējams. Īpaši jau vīriešiem spēka gados. Viņiem tā vienkārši ir bada maize. Jā, viena no iespējām ir iegādāties ko ēdamu bufetē, bet es uzskatu, ka tas nav problēmas risinājums situācijā, kad tik dārgi – 5 lati diennaktī – ir jāmaksā par ārstēšanos slimnīcā. Tāpēc, ja kāds apgalvo, ka būtu gatavs vēl piemaksāt, lai tikai būtu normāls ēdiens – garšīgs un pietiekamas porcijas, es atsakos maksāt vēl klāt. Es uzskatu, ka par to naudu, ko valsts atvēl mūsu ārstēšanai, ko maksājam arī mēs paši, ir jāprot izkalkulēt tā, lai normālu siltu ēdienu slimnieki saņemtu no slimnīcas. Un tad, ja kādam gribas vēl ko īpašu, kādu speciāli ēdienu, kārumus vai ko tamlīdzīgu, tā jau ir viņa iegriba, ko tad var izpildīt radinieki. Bet nav normāla situācija, ka ik vakaru uz slimnīcu plūst straumēm apmeklētāju, kas tur gulošajiem radiniekiem somām vien nes siltas zupas, kartupeļus, gaļas mērces un tamlīdzīgi.