Kurzemes Vārds

17:18 Svētdiena, 22. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Apskats

Karstās dzelzs kalšanas darbi
Edgars Lūsēns

Kamēr Liepājai mirdzējis pašai savs dzintars un dzirksteļojis sentimentālu atmiņu ugunskurs, ne vien pasaulē, bet arī Latvijā politiskā karnevāla dalībniekiem nav laika domāt par dažādām izklaidēm, jo dzelzs jākaļ, kamēr karsta, bet šobrīd tā kļūst arvien nokaitētāka.

Naskā veļas mazgāšana

Latvija briest priekšvēlēšanu izšķirošajām kaujām, un pagaidām politiskās partijas ne ar ausi neklapē par neitrālāku plašsaziņas līdzekļu atgādinājumiem, ka vēlētāju lielākai daļai ne tikai politiķu savstarpējie cīniņi krīt uz nerviem – tie pat ir kļuvuši vienaldzīgi, un tas, iespējams, ir dižāka mīna ar laika degli par visām publiskotajām telefonsarunām, kopā ņemtām. Te gan jāmin, ka neitrālo plašsaziņas līdzekļu jēdziens valsts galvaspilsētas platuma grādos sāk kļūt arvien relatīvāks un izplūdušāks, jo arvien vairāk iezīmējas katra lielāka laikraksta vai televīzijas kanāla simpātijas vai, precīzāk runājot, antipātijas un tieši negatīvisms ir tā iezīme, kas pagaidām visuzkrītošāk raksturo priekšvēlēšanu situāciju. Var secināt, ka visas labo darbu jeb cēlo nodomu zalves vēl priekšā, bet tikmēr priekšplānā izvirzās atsevišķu partiju nedarbi ar tiesisko struktūru intereses elementiem.

Visticamāk, arī šonedēļ presē nerims interese par to, bija vai nebija "Jaunā laika" spices vīri iesaistīti sava nu jau bijušā partijas biedra nedarbos Rēzeknē. Skaidrs, ka "Jaunais laiks", lai kā to vēlētos, nevar no Rēzeknes telefonsarunu skandāla nomesties tikpat viegli, kā Latvijas Pirmā partija un Tautas partija norija savu jūrmalgeitas kumosu, jo tieši šī partija sevi centās personificēt kā tīras un caurspīdīgas politikas īstenotāju. Tā kā Drošības policija apliecināja sarunu autentiskumu, tad neatkarīgi no tā, tiks vai netiks atrasta liktenīgā burtnīciņa, kas būtu lietišķais pierādījums partijas melnās kases eksistencei, uz "Jaunais laika" mundiera ir kritis krietns traips ar to vien, ka tā tomēr ļāvās varas vilinājumam un nepaziņoja par sava biedra grēkā krišanu.

Taču vēl sūrāk, ka aizdomu ēna krīt uz divām partijas spicē bijušām vai esošām amatpersonām. Jau tuvākajā laikā "Jaunajam laikam" būs jāizšķiras, vai tas izvēlēsies upurēt pašreizējo partijas Saeimas frakcijas vadītāju un jūrmalgeitas vienu no brangākajiem politiskajiem prokuroriem Kārli Šadurski, kuram jau tagad atmiņā tiek sauktas atsevišķas neveiksmīgas epizodes izglītības ministra postenī un savdabīgas nacionālās stājas demonstrēšana ar labējiem radikāļiem.

Pagaidām "Jaunais laiks" joprojām aizsardzības stratēģijā mēģina izlīdzēties ar krīzes menedžmenta teorijas formulām, bet šobrīd grūti pateikt, vai ar tām būs gana, lai atvairītu uzbrukumus. Tiesa, neviens nevar pateikt, vai konkurentiem jeb tos pārstāvošiem medijiem nav azotē vēl kāda Rēzeknes stipruma granāta. Ja "Jaunais laiks"' ir pārliecināts, ka tā nav, tas, ievērojot sabiedrības apetīti pēc upuriem un prasmīgi manevrējot, varētu arī defektu pārvērst efektā. Partijas smagnējība iekšpolitiskajos manevros gan liek par to šaubīties.

Pieredze kuluāru cīņās noteikti netrūkst Ventspils mēram, taču nav pārliecības, ka ar viņa rīcībā esošajiem resursiem būs gana, lai Aivars Lembergs arī šoreiz sausām kājām izkļūtu no apsūdzību purva. Pagājušajā nedēļā gan Lembergs vēl vairāk varēja spodrināt savu mocekļa tēlu, jo prokuratūra viņam liedza runāt par nodarījumiem, kuros viņam uzrādītas apsūdzības, un skaidrs, ka Ventspils mēram to vien vajadzēja, lai sāktu runāt par vārda brīvību un tiesībsargājošo struktūru politizēšanos.

Starp citu, norobežojoties no Ventspils mēra aizstāvības taktikas atbalstīšanas, tiesībsargājošo struktūru īpašais darbīgums šajā vasarā ir patiešām ievērības cienīgs. Pieņemsim, ka tā ir tikai apstākļu sakritība, bet, šķiet, vismaz labējā spārnā nav neviena partija vai tai tuvu stāvoša cilvēka, kas nebūtu iesaistīts kādā aizdomīgā darījumā un izpelnījies likumsargu ievērību. Līdz pat pagājušās nedēļas nogalei visprasmīgāk no skandāliem bija izdevies izvairīties Tautas partijai, taču sazvērestības teorijām par varas partijas īpašo statusu bija lemts izplēnēt pagājušās nedēļas nogalē, kad no atvilktnēm dienasgaismā vēlreiz nāca digitālās televīzijas lieta, kur rosījušās ar oranžajiem saistītas personas.

Riskēšu izteikt prognozi, ka līdz šim šovasar iekšpolitiskajā arēnā pieredzētais nebūt vēl nav spēcīgākie trumpji, kas bijuši politisko kuluāru aizkulisēs, un, ja vien šis paredzējums nav aplams, tad mūs gaida visnotaļ netīru politisko deju raisīta augusta nogale vai septembra sākums. Protams, nevar arī izslēgt, ka kāds no kompromatiem tiks pietaupīts pēdējām dienām, lai skandālā iesaistītais nepagūst attaisnoties, bet, pirmkārt, šāds triks jau tika izspēlēts pirms pagājušajām vēlēšanām, un partijas pret iespējamajām provokācijām būs divkārt uzmanīgas. Otrkārt, kampaņu noslēdzošajā fāzē vajadzētu tomēr dominēt konstruktīvismam un vēlētāju pārliecināšanai balsot par vienu vai otru partiju, jo šobrīd ir tikai dūmi virs ūdens, kas traucē saskatīt, kā tad partijas domā valdīt un dzīvot, nevis cīnīties cita pret citu.

Dievišķā uzvara ar daudzajiem zaudētājiem

Izraēlas agresijā pret Libānu un šās valsts teritorijā esošo kareivīgo kaujinieku organizāciju "Hezbollah" iestājies ilgi gaidītais pamiers, kas ļauj pusēm ievilkt elpu pēc 34 dienu bruņotā konflikta, bet pārējai sabiedrībai tas ir iemesls, lai izvērtētu notikušo. Lai arī "Hezbollah" līderi, gluži tāpat kā viņu ideoloģiskie atbalstītāji Irānā un Sīrijā, runā par "Dievišķo uzvaru" un ne mazāk krāšņi epitetos, bet tikpat stipri pārliecībā par panākumu ir Izraēlas vadītāji, tomēr starptautisko attiecību eksperti uzsver, ka notikušajā karā nav uzvarētāju, taču ir dažādas pakāpes zaudētāji. Lielākā no tām, protams, ir Libāna, kuras sagrautā infrastruktūra uz ekonomiskās attīstības augšupejas ceļa esošo valsti atsviedusi vairākus gadus atpakaļ. Lai kā tai solītu palīdzēt kaimiņi un "Hezbollah", tomēr miljardiem dolāru lielos zaudējumus atgūt nebūs viegli pat tad, ja solītais nebūs tikai tukši vārdi.

Šķiet, ka uzvarētāja nav arī Izraēla un tās tuvākais sabiedrotais ASV. Izraēla, protams, var lielīties, kā tā sagrāvusi "Hezbollah" pretošanās spēju, izārdot organizācijas atbalsta punktus, tomēr kaujinieku organizācija turpina spēlēt visnotaļ nozīmīgu lomu pamiera esamībā. Savukārt ASV jau tā arābu valstis, saudzīgi izsakoties, redz labāk ejam, nekā nākam, bet pasaules policistu vilcināšanās pamiera panākšanā nepatiku pret lielvalsti vēl vairāk vairojusi. Tiesa, šeit gan nevajadzētu izdarīt kļūdainus secinājumus par to, ka ieguvēja no Libānas ekonomiskās augšupejas zaudējuma reģionā būs tikai Izraēla – par kaimiņu piebremzēšanu noteikti savā dziļākajā būtībā neskumst arī pārējās arābu valstis, kas gan gatavas ideoloģiski paust vienotu pozīciju pret Izraēlu, taču nenoliedzami konkurē arī savā starpā.

Bet, ja runājam par uzvarētājiem un zaudētājiem, tad vienīgais nelielais plusiņš liekams Francijas virzienā, kas uzņēmās iniciatīvu panākt pamieru, un varbūt Žakam Širakam tas dos kādus bonusus iekšpolitisko cīņu arēnā. Un tomēr, lai arī Francijas un vēl vairākas Eiropas lielvalstis gan piekritušas kļūt par miera nesējiem Libānā, tomēr pagaidām tās vairās uzņemties stabilas saistības, un pagājušās nedēļas nogalē ANO amatpersonas pat lūdz tā pasteigties. Šis iniciatīvas mudinājums ir labi saprotams, jo, ņemot vērā konfliktā iesaistīto pušu agresivitāti, pamiers dēvējams kā ārkārtīgi trausls un nestabils, tāpēc optimisms Tuvo Austrumu jautājumā pagaidām joprojām ir pārsteidzīgs.

Neapšaubāmi, ka Tuvie Austrumi būs uzmanības centrā arī šonedēļ. Tāpat gaidīsim, kā un vai aizvadītās nedēļas nogales reliģiskie svētki iespaidos dzīves ritējumu Irākā. Gaidīsim arī ziņas no Kubas, kur iepriekšējā nedēļā ASV steidza bremzēt vietējās armijas trauksmi atvairīt potenciālos draudus, paziņojot, ka neplānojot uzbrukt Kubai, tomēr skaidrs, ka šajā ziņā pārmaiņas varētu viest šobrīd neesošā skaidrība par līdera Fidela Kastro veselības un spēku atgriešanos vai arī tam pretējo procesu.

Mums tuvākos platuma grādos interesanti būs vērot Krievijas uzvedību, kas nupat svinējusi nelielu uzvaru, sešu bijušo PSRS republiku sanāksmē panākot izdevīgus gāzes cenu politikas noteikumus ar Uzbekistānu un Ukrainu, un vienlaikus nomierinot Eiropu, kas gāzes piegāžu stabilitātes vārdā ieinteresēta labās Ukrainas un Krievijas attiecībās. Tomēr Krievijas apetīte uz nedēļas beigām palielinājās, jo tā nosolījās atcelt ASV vislabvēlīgākās tirdzniecības statusu, ja pasaules ietekmīgākā lielvalsts iebildīs pret Krievijas uzņemšanu PTO. Kā galīgais termiņš noteikts oktobris, kas nozīmē, ka arī šajā jomā solās būt spraigs rudens.