Kurzemes Vārds

12:23 Piektdiena, 13. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Iznīcinām. Vai ne pārāk vieglu roku?
Ita Cērmane

Iekšlietu ministrijas valsts aģentūra "Materiālās rezerves" jūlija vidū SIA "Spektrs – K", Rīgā, uzsāka vairāk nekā 20000 nelegālo CD un DVD disku iznīcināšanu, kas kopš 1999.gada glabājušies uzņēmuma "Spektrs – K" noliktavās. Šajā iznīcināšanas procedūrā laipni tika aicināti piedalīties arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Tā teikt: parādiet tautai, kā likvidē blēžu mantu!

Kāpēc to dara? Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja Laura Karnīte skaidroja, ka iznīcināšana ir viens no soļiem, lai izpildītu Ministru kabineta 2006.gada 16.maija rīkojumu, ar kuru uzdots IeM valsts aģentūrai "Materiālās rezerves" sešu mēnešu laikā pārņemt no SIA "Spektrs – K" glabāšanā esošās savulaik policijas un citu valsts institūciju atsavinātās preces un iznīcināt akcīzes preces, pārtikas preces un preces, kuru izplatīšana ir aizliegta. Jau likvidētas pārtikas preces – cukuram līdzīgs pulveris, minerālūdens, gaļas izstrādājumi un konservi, medus, kafija, pārtikas piedevas u.c. Kopumā noliktavās glabājoties 276 vienības dažādu nelegālo preču – automašīnas, tipogrāfijas iekārtas, metāllūžņi, nelegālais alkohols, degviela, apavi, apģērbi, mākslas priekšmeti, pārtikas produkti, kompaktdiski, audio un video kasetes, cigaretes un to izgatavošanas materiāli, sadzīves tehnika u.c.

Kā notiek konfiscēto mantu iznīcināšana? Visnotaļ drakoniski. Esmu piedalījusies vairākās nelegālā alkohola likvidēšanas operācijās. Pašdarinātā grādīgā dzira vienkārši tiek izlieta kanalizācijā. Savukārt tonnām brāgas, kas atklāta pagrīdes rūpnīcās, nav tā vienkārši salejama klozetpodā. Tad policisti talkā sauc kolēģus ugunsdzēsējus, kuri ar cisternu brāgu no tvertnēm izsūknē, lai vēlāk izgāztu. Pirātiskie CD tiek salauzti un sasmalcināti, kontrabandas cigaretes un citi tabakas izstrādājumi bez akcīzes nodokļa nonāk kādas katlumājas kurtuvē un sadeg zilām liesmām.

Ar visām četrām atbalstu variantu par ļergas un brāgas izgāšanu renstelē. Kā pīpmanim man žēl noskatīties cigarešu bojāeju kurtuvē. Tur taču gadiem būtu ko pīpēt! Tomēr saprotu – tā ir indīga manta, no kuras labāk jāatbrīvojas. Ja kāds (arī es) grib sevi indēt, tad lai maksā. Taču nekādi nespēju aptvert un saprast, ka iznīcinātas tiek arī pārtikas preces, apģērbi un apavi. Kafija, tēja, cukurs u.c. Vai tiešām šīs preces, tikai tāpēc, ka tām nav pareizo uzlīmju, jāiznīcina, tā vietā, lai saldinātu, piemēram, veco ļaužu mājas iemītnieku dzīvi, mundrumu, kafijas tasi baudot, ļautu uzņemt kādam zupas virtuves apmeklētājam. Savukārt, dzirdot par to, ka tiek iznīcinātas, piemēram, botas ar viltotu "Adidas" preču zīmi vai pagrīdes džinsi un T–krekli, pārņem dusmas. Tas, ka šīm precēm nav oriģināla zīmoli, nebūt nenozīmē, ka tās ir sliktākas par, atvainojos, lupatām, kuras nāk no Polijas un Lietuvas un kuras par bargu naudu pērkam tirgū. Vai tiešām pareizākais ir iznīcināt, tā vietā, lai atdāvinātu šīs mantas bērnu namiem, internātskolām un citām tamlīdzīgām iestādēm. Domājat, apģērbi un apavi būs sliktāki par ārzemnieku jau palietotajām mantām, kuras humānās palīdzības veidā saņem mūsu dzīves pabērni? Nu nē! Vismaz kāju sēnīti no viltus firmas "Puma" botām neviens nedabūs.

Un tāds nav tikai mans viedoklis. Par šo tēmu ne reizi vien iznāk diskutēt ar paziņām un draugiem. Esam vienisprātis, ka ne visas nelikumīgiem darboņiem atsavinātās mantas jāiznīcina. Tām var atrast pielietojumu. Pagrīdes biznesmenis sodu saņem, kad lietas viņam konfiscē (zaudējumi), kā arī maksā sodu. Mantas nav vainīgas, ka tās utilizē.