Kurzemes Vārds

03:38 Otrdiena, 10. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Otrā atdzimšanas diena

Var jau būt, ka vēsturnieki vai tiesību speciālisti to apstrīdēs, taču, manuprāt, Latvijai ir divas vienādi nozīmīgas dzimšanas dienas un divas vienādi nozīmīgas atdzimšanas dienas. Te nav runa par juridiskiem formulējumiem, uz kuriem balstīta starptautiska atzīšana, bet gan par būtību. Jo 1918.gada 18.novembris varēja palikt tikai viena no epizodēm Pirmā pasaules kara atstāto juku laikā, ja gandrīz gadu pēc tam – 1919.gada 11.novembrī – no Rīgas nepadzītu svešu karaspēku. Bet 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācija mūsu atmiņā varēja palikt nekas vairāk kā savu centienu simboliska izpausme, ja ne 1991.gada 21.augusts, kad Latvija neatkarību atguva faktiski.

Sestdien šajā slejiņā bija stāstīts, kā pirms 15 gadiem sākās tās trīs dienas augustā, kad viss balansēja kā uz naža asmens un varēja beigties pavisam citādi, pārvelkot svītru cerībām un mūs atsviežot atpakaļ pagātnē. Varbūt tagad kāds braši sitīs dūri pie krūtīm un teiks, ka viņš tolaik ne brīdi nav šaubījies par iznākumu. Taču 1991.gada 21.augusta rītā kādam diez vai varēja ienākt prātā, ka pulksten 13 un 8 minūtēs Augstākā Padome pieņems likumu, kas arī pasludināja neatkarību.

Taču arī tajā brīdī vēl nebija pārliecības, ka mērķis sasniegts. Šis likums vairāk šķita kā pārdrošs izmisuma solis, lai neatkārtotos 1940.gada 17.jūnijs, kad tika izveidota situācija, ka mēs paši labprātīgi pakļaujamies svešai varai. Lai šoreiz pasaulei ir pierādījums, ka mūs pakļauj vardarbīgi. Jo kāda gan varēja būt pārliecība par neatkarību, ja virs Rīgas riņķoja PSRS armijas helikopteri, parlamenta ēkai tuvojās bruņutransportieri, bija apklusināti Latvijas televīzija un radio, bloķēti tilti, pārtraukti telefona sakari.

Iespējams, Liepājā šo situāciju neizjutām tik dramatiski, bet varbūt nepaguvām nobīties, jo viss mainījās ļoti strauji. Arī Karostas garnizona komandants nepaspēja īstenot vēl 21.augusta dienas vidū izteikto brīdinājumu, ka nepakļaušanās gadījumā lietos spēku.

Apjausma par sava mērķa sasniegšanu radās pēcpusdienā, kad uzzinājām, ka valsts apvērsums Maskavā izgāzies, un arī tad vēl vajadzēja divas dienas, lai gūtu pārliecību, ka dzīvojam savā valstī.

Andžils Remess