Kurzemes Vārds

03:01 Sestdiena, 26. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Diena, ko nedrīkst klāt aizmirstīb
Ingrīda Junghāne,
Kurzemes Apgabaltiesas tiesnese,
1991.gada augustā – Pilsētas domes deputāte

Vakar bija 21.augusts. Paskatījos pa logu. Parasta, mazliet apmākusies diena. Karogu ielās nav. It kā nekas neliecina, ka tikai pirms 15 gadiem pārdzīvojām Maskavas augusta puču un tai sekojošo ātro Latvijas Republikas neatkarības atgūšanu. It kā nebūtu bijis to dienu satraukuma, nemiera un bažu par to, vai PSRS notikušā valsts apvērsuma organizatoru izveidotā Ārkārtējā stāvokļa komiteja ar Rubiku priekšgalā neapturēs tikai pirms gada, 1990.gada 4.maijā, pasludināto Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. To bija paredzēts izdarīt sarunu ceļā. Taču, laikam ritot, kļuva skaidrs, ka sarunu ceļā nekas neiznāks. Punktu tam visam pielika 19.augusta pučs. Divu dienu laikā, kad bija izdzisususi Latvijas radio balss, kad daudzas iestādes ieņēma OMON kaujinieki, kad Doma laukumu piepildīja bruņutransportieri, tapa Konstitucionālais likums par Latvijas Republikas valstisko statusu, kas noteica, ka atcelts 1990.gada 4.maijā noteiktais pārejas periods valsts varas atjaunošanai de facto.

Vai mēs to atceramies? Kur notiek piemiņas pasākumi? Kur un kā to atzīmē mūsu Liepājā? Atbilde nav jāsaka priekšā. Nu neatceramies šo datumu! Mēs tikko kā jautrojāmies "Liepājas dzintara" dzimšanas dienā. Bet valstiski svarīgi piemiņas pasākumi arī vajadzīgi. Gan 4.maijā, gan 21.augustā. Jo viss, kas šodien notiek pilsētā un valstī, ir iespējams tikai tāpēc, ka toreiz nenobijās mūsu 111 Augstākās padomes deputāti, kuri nobalsoja par Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu. Un daudz bija arī to cilvēku, kuri nenobijās tepat, Liepājā. Konstitucionālā likuma pieņemšana toreiz deva milzīgu enerģijas lādiņu. Mēs, domē, bijām gatavi pārņemt varu. Man liekas netaisni, ka no cilvēku atmiņas izplēn, kā pārņēmām partijas komiteju, kara komisariātu, miliciju, čeku utt. Ka tikai pēc puča izgāšanās atkāpās bruņutransportieri no Liepājas ļeņinekļa. Ka tikai 24.augustā tas tika nogāzts no postamenta.

Diemžēl 21.augusts kalendārā nav ar sarkaniem burtiem ierakstīts. Ir cilvēki, kuri apgalvo, Latvijā jau tā par daudz svinamu dienu. Iespējams, bet šī diena būtu pelnījusi tāda būt. Nešaubos, ka citās valstīs tā arī būtu noticis. Jo tā būtībā ir tikpat svarīga kā 4.maijs, pat vēl svarīgāka Latvijas vēsturei un cilvēkiem. Bet mūsu Saeima laiku pa laikam pastrīdas, piešķirt vai nepiešķirt 8.martam svinamās dienas statusu. Un vēl paši brīnāmies, ka lielai daļai mūsu jauniešu par valsts vēsturi tik maza interese. Bet viņi ir tie, kam dzīvā tautas atmiņa būtu jānes tālāk.