Kurzemes Vārds

04:52 Sestdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Nepopulārs viedoklis
Viktors Ulberts

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome vienojusies, ka no Zemkopības ministrijas sausuma radīto zaudējumu kompensācijai prasīs 15 miljonus latu. Vēl jau par to būs jālemj valdībai, taču vēlēšanu tuvuma iespaidā nauda, visticamāk, arī tiks piešķirta.
Taču nupat par šīm kompensācijām lika padomāt lauksaimnieka Anda Eveliņa komentārs. Tā vien šķiet, ka viņš ir viens no pirmajiem, ja ne pats pirmais, kurš publiski paudis viedokli, par kuru parasti neviens skaļi nerunā. Proti, regulāri pēc katras stiprākas vētras, ilgāka sala vai karstuma zemnieki uzreiz piestāda rēķinu valdībai, tas ir, nodokļu maksātājiem. Un par to nu jau aizvien jūtamāk nodokļu maksātāji sāk kurnēt. Skaļi to nemēdz darīt tādēļ, ka par stereotipu ir kļuvusi nostāja, ka zemnieki Latvijā ir pabērna lomā un ka visi to tik vien dara, kā grib viņus iznīcināt. Taču, kaut mazliet iedziļinoties lietas būtībā, aina atklājas pavisam cita. Un es patiešām nezinu nevienu nozari, kura saņemtu tik daudz atvieglojumu kā lauksaimniecība. Valsts katru gadu miljoniem latu atvēl veselai subsīdiju programmai. Zemnieks saņem konkrētu naudas summu tikai par to, ka viņam pieder lopiņš. Eiropas Savienība maksā baltu naudu tikai par to, ka lauksaimniekam ir zeme. Zemnieki saņem atpakaļ akcīzes nodokli par degvielu, kas izlietota tīrumu apstrādāšanai. Ir lērums programmu, kur var startēt Eiropas naudas saņemšanai. Ak, birokrātija par lielu? Bet, ko tad var gribēt, lai cilvēks tik atnāk ar iesniegumu un viņam tūlīt noskaita naudu? Un ar visu lielo birokrātiju nav simtprocentīgi droši, ka atvieglojumi tiks izmantoti paredzētajam mērķim. Piemēram, pats zinu vienu personu, kas savu vieglo automašīnu darbina ar lauku darbiem paredzēto degvielu. Un man neviens neiestāstīs, ka viņš tāds ir vienīgais.
Ne sals, ne karstums, ne stiprāks vējš Latvijā nav nekāda dabas stihija. Tāpēc jau veikalniekam, kuram kādā rudens vētrā norauts ēkas jumts, neviens kompensāciju nedos. Pašam vien par savu naudu būs jālabo. Tāpēc, pirms prasīt naudu, kas lieti noderētu algu paaugstināšanai medicīnas māsām un skolotājām, kuras varbūt nekad nav sēdējušas tādā lauksaimnieku ikdienas braucamrīkā kā džips, derētu apdomāt, kas būtu pilnveidojams subsīdiju nolikumā vai apdrošināšanas shēmā, kura ieviesta jau sen, taču praktiski nedarbojas.