Kurzemes Vārds

19:09 Svētdiena, 31. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skolotājiem aktuāla "iekšējā migrācija"

Anda Pūce

Liepājas rajonā trūkst četru zēnu mājturības skolotāju, bet trīs Liepājas skolās nav speciālista, kas mācītu ģeogrāfiju, presi informējušas rajona un pilsētas Izglītības pārvaldes.

Bez skolotājiem nepaliks

Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova sacīja, ka pavisam Liepājā trūkst 12 skolotāju. Savukārt Liepājas rajona Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece Elita Malovka norāda, ka kopumā rajona skolās meklē 15 līdz 20 pedagogu, taču nevar teikt, ka arī mācību gads sāksies ar tikpat daudz vakancēm. "Nevienu gadu nav bijis tā, ka kādu priekšmetu nemāca, ja nu pavisam īsu brīdi, jo skolu direktori sadarbībā ar pašvaldību un pārvaldi parasti šo jautājumu veiksmīgi atrisina," norāda E.Malovka.

Rajona skolās šogad vajadzīgi arī fizikas, angļu valodas un ķīmijas skolotāji, bet precīzs trūkstošo skolotāju skaits būšot zināms 1.septembrī, jo pašlaik vēl notiekot iekšējā migrācija Liepājas rajonā. "Zēnu mājturības skolotāju trūkst zemā atalgojuma dēļ, jo ar 10 – 12 stundām nedēļā vīrietis neko nevarot nopelnīt. Jāņem klāt sporta un citas stundas," precizēja E.Malovka. Lai gan šogad skolotājiem solīts algas paaugstinājums, skolu direktori atzīst, ka ar 210 latu algu jaunos speciālistus skolā nevar ievilināt, un arī pieredzējušos skolotājus ar 240 latu atalgojumu noturēt darbā grūti.

Skolotāju tirgus ir kustībā

Šogad rajonā izteiktāka nekā citus gadus ir iekšējā migrācija, proti, daudzi labi speciālisti no mazajām skolām atsaukušies darba piedāvājumiem lielajās skolās, piemēram, jaunajā Grobiņas ģimnāzijā. Turpmāko pedagoģisko karjeru šeit veidos gan Agra Jērica no Kalētu pamatskolas, gan Bārtas pamatskolas skolotāja Alda Cinkus, arī citi skolotāji no mazajām skolām. Lai gan mazo skolu direktori cilvēcīgi saprot, ka lielā skola piedāvā izaugsmes iespējas, viņi tomēr ir arī sarūgtināti, ka jāpaliek bez zinošiem pedagogiem. Taču tas nu ir fakts, ka vairumam skolas darbinieku alga ir atkarīga no skolēnu skaita un lielās skolās ir arī vairāk iespēju papildus nopelnīt.

"Vēl turpināšu strādāt par Dunikas Tautas nama vadītāju dažas dienas nedēļā, bet Sikšņu pamatskolu esmu atstājis," "Kurzemes Vārdam" atzina bijušais skolas mūzikas skolotājs Renārs Juzups. Kopā ar viņu prom devušās vēl divas skolotājas, un mazai skolai tas rada sarežģījumus, taču tas nenozīmē, ka Dunikas bērni paliek bez skolotājiem. Piemēram, daudzviet ir prakse, ka kaimiņu skolās strādā viens skolotājs. Tā jau vairākus gadus Nīcas vidusskolā un Rudes pamatskolā ir viens zēnu mājturības skolotājs. Līdzīga situācija ir arī citur, turklāt rajona skolās tas nav jaunums, norāda arī E.Malovka. Katram skolas direktoram ir idejas par speciālistiem, ko piesaistīt skolai. Vislielākie sarežģījumi ir tad, ja no skolas aiziet skolotājs, kas mācījis vairākus priekšmetus.

Domā par prasību atvieglošanu

Arī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, tiekoties ar rajona pedagogiem Grobiņā, norādīja, ka situācija, ka trūkst skolotāju, ir aktuāla visā valstī, tāpēc aktīvi tiek domāts, kā risināt jautājumu par dažādiem atvieglojumiem. B.Rivža uzsvēra – lai palielinātu skolotāju skaitu, valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos. Tie paredz, ka akadēmisko izglītību ieguvušie augstskolu absolventi varēs uzsākt darbu skolā un vēlāk noklausīties pedagoģisko kursu. "Atbalstīsim arī tos skolotājus, kas papildu vienam priekšmetam, ir gatavi mācīt citus. Tagad tas nav iespējams, ja viņiem nav izglītības tieši šajā priekšmetā, bet turpmāk būsim elastīgi un ļausim gada laikā apgūt metodiku," sacīja ministre. Savukārt 1. – 4.klašu skolotāji varēs strādāt arī pirmsskolas izglītības iestādēs, kur trūkst speciālistu. Nepilnu darba laiku skolās tiek aicināti strādāt pensionētie skolotāji. B.Rivža norāda, ka valstij jādomā arī par skolotāja darba vides uzlabošanu, lai vairotu šīs profesijas prestižu un mudinātu jauniešus izvēlēties pedagoga darbu. Šim uzskatam atbalstu pauda arī paši skolotāji.