Kurzemes Vārds

09:15 Trešdiena, 27. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Viņu daudz, bet es viens
K
irils Bobrovs

Iedzīvotāju pieņemšana jebkurā iestādē nav nemaz tik vienkārša lieta. Jo visus apmierināt nekad nebūs iespējams. Kaut ko neļauj likums, bet apmeklētājs pēc pieņemšanas vainos ierēdni. Šajā ziņā mēdz būt pārspīlējumi, bet mēdz būt arī gluži otrādi, kad varēja kaut ko izdarīt par labu cilvēkam, bet diemžēl netika izdarīts.

Šajā sakarībā atausa atmiņā mūsu avīzes 20.jūlija numurā aprakstītais gadījums ar Tamāru Jansoni no O.Kalpaka ielas 90, kura pēc savu ienākumu deklarēšanas bija saņēmusi pabalstu īres maksas parāda dzēšanai un tomēr kļuvusi par atbildētāju tiesā. Prasība tiesā tika iesniegta trīs dienas pirms naudas pārskaitīšanas. Redakcijai piezvanīja namu pārvaldes jurists Jānis Jaunzemis un paziņoja, ka "Jaunliepājas" darbiniekiem neko nevarot pārmest. Mēs mazliet padiskutējām. Un, lūk, ko gribu sacīt: manam oponentam bija absolūta taisnība. No likuma ievērošanas viedokļa. No dokumentu pareizas noformēšanas viedokļa. No uzņēmuma, tātad darba devēja interešu viedokļa. Bet pieminētā sieviete taču nemaz nenoliedza savu parādu esamību. Citiem vārdiem, viss ir pareizi. Izņemot vienu – cilvēcisku attieksmi pret cilvēku. Mēs šeit, redakcijā, varam nezināt, cik dienu nepieciešams sociālajiem dienestiem, lai pārskaitītu solīto naudu, bet namu pārvaldē tas taču jāzina. Starp citu, jau sen esmu ievērojis, ka šajās struktūrās ir slikta informētība.

Jaunzemja kungs piebilda, ka parādnieku esot ļoti daudz, bet viņš ir viens. Arī grāmatvedis viens. Un katrs priekšnieks pieņem apmeklētājus viens. Taču ļaužu daudz, viņi nāk un nāk. Pilsētas domē tāda pati situācija: domes priekšsēdētājs tikai viens, bet arī pie viņa iedzīvotāji nāk un nāk uz pieņemšanu. Arī pie policijas priekšnieka tikt grūti – viņš arī ir viens. To varētu attiecināt uz jebkuru priekšnieku. Un tomēr minētajai Jansones kundzei bija jādodas uz tiesu un jāsamaksā tiesas izdevumi, neskatoties uz to, ka parādu tajā brīdī viņai vairs nebija un nekas nebija jāpiedzen. Ja šādos āķīgos gadījumos maznodrošinātām personām neizsniedz pabalstu tiesas izdevumu segšanai, ko lai cilvēks dara? Juridiski tā tam ir jābūt. Neko darīt, tā jau ir pagātne un neko par labu vērst vairs nevar. Un tomēr, ja namu pārvalžu darbiniekiem algas maksātu nevis no tādu parādnieku kā Jansones kundze naudas, bet gan no citiem avotiem, tad veidotos pavisam cita situācija. Tad viss tiktu darīts pēc sirdsapziņas.

Mēs bieži vien nevēlamies šķetināt mūsu lasītāju sīkās problēmas, it īpaši, ja viņi, nevēršoties ar pretenzijām pie tiem, ar ko noslēgtas līgumattiecības, vai pašvaldības institūcijās, uzreiz nāk uz redakciju. Šādu cietušo viedokļus var daudz kas ietekmēt, taču viens no iemesliem noteikti varētu būt iestāžu darbinieku attieksme pret viņiem, kad viss ir pareizi, tikai pats cilvēks palicis neievērots.

Pirms dažām dienām piezvanīja kāds lasītājs no Brīvības ielas 80 un aicināja paskatīties uz neizvesto atkritumu kaudzēm. Pilnīgi iespējams, ka arī viņam jau sen izveidojusies negatīva attieksme pret amatpersonām. Gružus, protams, varētu nofotografēt, taču pēdējā laikā mēs to esam darījuši pārāk bieži.