Kurzemes Vārds

18:48 Svētdiena, 31. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Apžilbušām acīm Alpu ielokā

Lāsma Ģibiete

Austrijā, Tiroles federālās zemes galvaspilsētā Insbrukā, līdzīgi kā liela daļa tūristu, nokļuvu pavisam nejauši, garāmbraucot, jo caur šo pilsētu ved maģistrāle no Minhenes uz Cīrihi un Milānu. Un parasti tūristu mērķis ir tieši kāda no šīm pilsētām. Taču liels bija mans pārsteigums, kad, tikko izkāpjot no vilciena, Insbrukas aura mani pārņēma savā varā.

Neapžilbiniet acis!

Jau tikko izejot no dzelzceļa stacijas ēkas, paveras neiedomājami skaists skats – raugies, uz kuru pusi gribi, visapkārt Tiroles Alpu kalnienes! Rodas iespaids, ka tu kā tāds mazs puteklītis atrodies nelielā ielejā starp milzeņiem, kuriem šai gadalaikā nebija skatu kartītēs tik bieži redzamo sniegoto virsotņu. Tagad virsotnes slējās koši zaļā krāsā vien, tāpēc ka Alpos lielākoties aug egļu koku meži.
Insbrukas vecpilsētu kājām izstaigāt un visu apskatīt var pāris stundu laikā, lai gan pilsētas dzīvojamie un rūpniecības rajoni Innas ielejas kalnu nogāzēs iestiepjas samērā tālu. Tādēļ arī galvenais satiksmes līdzeklis ir nevis automašīna, bet gan velosipēds. Pa pašu pilsētas centru var pārvietoties arī ar trolejbusu, ko panākuši vietējie iedzīvotāji, cīnoties par dabas aizsardzību.
Šķiet, visā Insbrukā krāšņākais nams, kas atrodas pašā vecpilsētas centrā un kam paiet garām nav iespējams, ir Tiroles valdnieka hercoga Frīdriha IV rezidence. Bet ķeizars Maksimiljans I namam licis uzcelt erkeru un pārklāt to ar 2738 apzeltītiem vara dakstiņiem. Varat iedomāties, cik ļoti šis tūristu apjūsmotais jumts saulainā dienā žilbina acis! To var pamanīt jau pa lielu gabalu. Ēku neviens nedēvē citādi kā vien par "zelta jumtiņa" namu. Te var dzirdēt teju vai visas pasaules valodas, kuru nerimtīgo čalu, kā arī fotoaparātu klikšķus pārtrauc ik pa brītiņam no Insbrukas lidostas pacēlušās lidmašīnas motoru rēkoņa.
Bet pa Marijas Terēzes ielu dodoties atpakaļ stacijas virzienā, samērā netālu no "zelta jumtiņa" nama acis apžilbs vēlreiz, jo pašā ielas vidū atrodas smalkā, apzeltītā Annas kolonna, ko 1703.gadā uzcēla par godu bavāriešu armijas iziešanai. Smalkās kolonnas pakājē ir no dažādiem ziediem un stādiem izveidots ērglis – simbols tiroliešu brīvības alkām. Arī vienam no Eiropas vecākajiem viesu namiem, kas atrodas Insbrukā, dots nosaukums "Goldener Adler" jeb "Zelta ērglis".

Kur tavas slēpes un golfa nūjas?

Laikam jau par pilsētu Tiroles Alpu ielokā nebūšu pateikusi neko, ja neminēšu ziemas sporta paradīzi – milzīgo slēpošanas tramplīnu "Bergisel", kas pamanāms pat lielā attālumā. Tramplīna augšienē, līdzīgi kā daudzos televīzijas torņos, ierīkota kafejnīca, kur var nokļūt, braucot ar liftu. Apsēžoties pie galdiņiem, kas novietoti gar stikla sienu, un malkojot kafiju, var apskatīt Tiroles Alpus no vienas puses un Insbrukas centru – no otras. Bet tieši no sportistu starta vietas paveras skats uz pilsētas kapsētu... Slēpošanas tramplīns "Bergisel" ir Insbrukas simbols, jo, šī pilsēta ir gandrīz vai vienīgā, kur ziemas olimpiskās spēles pagājušajā gadsimtā notikušas pat veselas divas reizes – 1964. un 1976. gadā.
Taču, ja prāts nesas uz kādu mierīgāku sporta veidu, Tirolē ir plašas iespējas mācīties spēlēt golfu. To gan piedāvā nevis tieši Insbrukā, bet netālu no tās, dodoties Vācijas virzienā, kur apkārtnē ar lielākoties balti krāsotiem dzīvojamiem namiņiem ar sarkanu dakstiņu jumtiem, no koka darinātiem logu slēģiem un balkoniņiem ar gluži vai mežģīņotām margām kopumā iekārtoti 19 golfa laukumi. Braucot garām ar vilcienu, gan pieredzējušus golferus, gan arī iesācējus trenera pavadībā var pamanīt regulāri.

UZZIŅAI
Insbrukas pilsēta dibināta 1133.gadā, un tai ir ciešs sakars ar valdniekiem Hābsburgiem.
Tirolē ir lieliskas iespējas nodarboties ne vien ar slēpošanu un golfu, bet arī ar snovbordu, nūjošanu, kalnu riteņbraukšanu vai vienkārši kājām doties īsākos vai garākos pārgājienos pa Alpu ceļiem.
Pirmais slēpošanas tramplīns "Bergisel" izveidots 1925.gadā, bet pēdējoreiz atjaunots 2001.gadā. Divreiz tajā iededzināta olimpisko spēļu uguns.