Kurzemes Vārds

16:00 Sestdiena, 17. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Tukši vārdi, kungi un dāmas!
Sarmīte Pelcmane

"Ieķīlāsim dzīvokli, paņemsim kredītu, noalgosim aukli un paši prom uz Īriju vai kādu citu labāku vietu!" slaukot asaras, saka kāda jaunā māmiņa, kuras dzīves sarežģījumu biķerī pēdējo rūgto pilienu devusi nepārvaramā bērnudārzu problēma mūsu pilsētā. Kad iekārtošoties svešajā, bet labvēlīgākajā zemē un sākšot pelnīt, tad vedīšot turp arī abus puikas. Ja Liepājai nav vajadzīgi vietējie cilvēki pašā spēku plaukumā, kas būtu gatavi rauties no rīta līdz vakaram, lai nodrošinātu sevi un dotu labumu arī pilsētai, tad lai gaida viesstrādniekus un auklējas ar tiem. Tāds ir jaunās ģimenes uzskats.

Kad pasaulē nāca otrs dēliņš, jaunie vecāki nākamajā dienā pēc viņa dzimšanas pieteica mazuli bērnudārzu rindā. Tagad puisēnam jau pusotra gadiņa, un rinda it kā būtu pienākusi, tāpēc mamma steigusi atrast darbu un sākusi strādāt, līdz bērnudārza laikam lūdzot izlīdzēt un bērnus pieskatīt vidusskolas vecuma māsīcai. Bet tūlīt jau 1.septembris, kad jaunajai auklītei pašai būs jāiet skolā.

Jaunā ģimene atļāvusies dažas, kā izrādās, Latvijas vidusmēra cilvēkam ekskluzīvas lietas, piemēram, nopirkusi lietotu automašīnu uz nomaksu. Ģimenes tēvs raujas darbos ik dienu divpadsmit stundu – no 8 rītā līdz 8 vakarā, arī sestdienās, dažkārt arī svētdienās.

Par visu ir jāmaksā, un jaunie ar to arī rēķinājušies, cerot, ka ar svaigu galvu un stiprām rokām visu paveiks. Tāpēc sieva tik ātri steidzās strādāt, lieki 100 lati, kas viņai tur sanāktu uz rokas, ģimenes budžetam lieti noderētu.

Taču atkal nelaime. Kad māmiņa sākusi interesēties, kad vest jaunāko uz bērnudārzu, jo puisēns rindā bija pirmais, viņa saņēmusi pamatīgu rājienu, ka nav deklarējusi tikko mainīto dzīvesvietu. Pie labiekārtota galda sēdošo ierēdni neinteresēja, ka jaunajai sievietei jāstrādā un jāvāc bērni, laiks pa minūtēm izrēķināts. Kamēr māte izmisumā skraidīja starp dažādām iestādēm un darbu, kārtojot dokumentus, izrādījās, ka puisēnam pirmais kārtas numurs bērnudārza rindā vairs neskaitās. Varbūt nākamgad…

Ko darīt jaunajai mātei? Darbā ir jābūt, bērni mājās, jāzvana visiem radiem un paziņām, vai kāds nevar izlīdzēt. Protams, rokas nolaižas.

Zināms, bērnudārzu problēma ir aktuāla visā Latvijā, kopumā valstī rindā uz dārziņu gaida ap 15 tūkstošiem bērnu. Liepājā šo problēmu mēģina risināt, taču tempi nudien neapmierina. Reālā situācija daudzām ģimenēm ir traģiska. Diemžēl arī manāma atbildīgo darbinieku neiejūtība. Tā sakot, ne mana cūka, ne mana druva…

Atliek vienīgi nožēlot, ka lielākā varas partija, kura savulaik propagandēja saukli par trim bērniem katrā ģimenē, izrādījusies tik nespējīga veicināt šā mērķa īstenošanu dzīvē.

Tā sakot, tukši vārdi, kungi un dāmas!