Kurzemes Vārds

05:15 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Ar ko pievērst uzmanību?

Tas bija pirms gadiem desmit, kad pavisam nejauši nācās piedalīties kādā sarunā šaurā lokā par to, kā spodrināt Liepājas tēlu. Vai nu tas bija Liepājas ekonomisko konkurentu rokudarbs, vai arī tā bija sagadīšanās, taču ne tikai daži Latvijas mēroga plašsaziņas līdzekļi, bet arī prese viņpus Baltijas jūras mūsu pilsētu tolaik krāsoja tumšās krāsās, akcentējot negācijas. Un tikko ievēlētie jaunās domes vadītāji par vienu no galvenajiem uzdevumiem izvirzīja šo tendenci mainīt. Domas dalījās tikai par to, kā to labāk izdarīt. Ja vieni uzskatīja, ka jācenšas pārliecināt žurnālistus mainīt toni, tad citi ieteica iet citādu ceļu – vairāk atbalstīt tās nozares un norises, kas mums ir uzmanības pievēršanas vērtas, un tad jau bez īpašas uzmudināšanas laikraksti par to rakstīs, radio stāstīs un televīzija rādīs.

Šī saruna ienāca prātā sestdien, kad Latvijas televīzijas un Latvijas radio pirmajās programmās kopā piecas stundas bija atvēlētas "Liepājas dzintara" festivālam. Un nav jau tik svarīgi, kurš no minētajā sarunā ieteiktajiem tēla spodrināšanas diviem variantiem šoreiz bija noteicošais – vai pašvaldības finansējums televīzijas raidījumu sagatavošanai, vai raidījumu gatavotāju pārliecība, ka festivāls ir tā vērts, lai par to stāstītu. Galvenais, ka skanēja Liepājas vārds, liekot Latvijas iedzīvotājiem pievērst uzmanību mūsu pilsētai un mums pašiem labāk apzināties savas pilsētas lomu.

Taču, skatoties un klausoties raidījumus, doma aizķērās arī aiz kā cita. Tajā pašā laikā apaļa jubileja apritēja arī Liepājā dibinātajai cilvēktiesību aizstāvju grupai "Helsinki – 86", kas pirmā izkustināja Latviju no sastinguma. Kas gan ar savām pārdrošajām akcijām pie Brīvības pieminekļa Rīgā, gan ar drosmīgo memorandu lika apzināties, ka režīms nemaz tik nesagraujams nav. Taču šīs grupas dibināšanas atcere notika pavisam klusi.

Nekādi neapšaubu "Liepājas dzintara" nozīmi. Saprotu, ka pilsētas tēla spodrināšanai festivāls ir daudz pateicīgāks. Un tomēr neesmu pārliecināts, ka ar helsinkiešu dibināšanas atceri nebūtu bijis iespējams pievērst uzmanību Liepājai un celt mūsu pilsētas lomu, reizē parādot cieņu šai grupai, kas nebūt nav mazsvarīgi.

Andžils Remess