Kurzemes Vārds

14:04 Sestdiena, 7. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Vērienīgums
Andžils Remess

Ir mēneši, kuriem grūti atrast kaut ko kopēju, kaut ko vienojošu, no kā atsperties, lai aizvadīto posmu izvērtētu. Tā gluži nevar teikt, ka augusts šajā ziņā būtu izņēmums. Arī uz augustu var atskatīties kā uz vasaras izskaņas krāsās izraibinātu puķu dobi, kurā tas aromāts, kas vienu priecē, otram liek saraukt degunu.

Ja mēneša lielākajā daļā valdošā svelme iepriecināja atvaļinājumā esošos, tad zemes kopēji izmisīgi vērās zilajās debesīs un gaidīja parādāmies kādu lietus mākoni, kas neļautu aiziet postā viņu darbam. Ja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" vadītāju ieskandinātais trauksmes zvans par darbaspēka trūkumu darīja bažīgus arī citus darba devējus, tad darba ņēmēji priecājās, ka šī situācija atkal radīs plašas izvēles iespējas. Un pat 1991.gada augusta notikumus vieni atcerējās kā ilgu piepildījumu, kamēr citiem sūrstēja zaudētā godība.

Jā, tāpat kā jebkurš mēnesis, arī augusts katram paliks atmiņā ar kaut ko savu. Un tomēr salīdzinājumā ar dažu labu citu mēnesi augustu spilgtāk caurvija šī mēneša norises vienojošs jēdziens, kuru var saukt par vērienīgumu.

Grūti atcerēties, kad vēl Liepāja tik vērienīgi mainījusi savu seju, iezīmējot jaunus vaibstus ar ielu un laukumu labiekārtošanu, ar jaunu veikalu un biroju ēku tapšanu, un pilsēta tiešām atgādināja lielu būvlaukumu. Diez vai vēl kādreiz Liepājā dažu nedēļu laikā bija viesojušies septiņi ministri. Par to gan varēja pavīpsnāt, labi saprotot, ka šāds desants iespējams tikai tuvojoties Saeimas vēlēšanām. Taču, ja politiski spēki tik lielu uzmanību pievērš Liepājai, vai tas nepierāda arī mūsu pilsētas vērtību?

Vērienīguma virsotne neapšaubāmi bija "Liepājas dzintara" jubilejas sarīkojumi – izstādes, tikšanās, televīzijas filmas tapšana, koncerti, kas ļāva gan atskatīties atpakaļ, gan pavērties uz priekšu, meklējot atbildes uz jautājumiem: kas savulaik lika "Liepājas dzintaram" iemirdzēties tik spoži un kas jādara, lai blāvot sākušais festivāls šo spožumu atgūtu?

Tiesa, šogad tas uzmirdzēja, taču nevajadzētu lolot ilūzijas, ka atbilde uz pēdējo jautājumu jau rokā, jo atkārtot tādu lielkoncertu, kāds skanēja no pievakares līdz rīta gaismai, katru gadu nav reāli. Tāpat kā diez vai izdotos atjaunot kādreizējo spožumu un gaisotni, ja arī rastu atbildi uz pirmo jautājumu un mēģinātu augšāmcelt festivāla kādreizējās vērtības. Jāsaprot, ka tie bija citi laiki, un tas, kas toreiz lika uzbangot jūsmības vilnim, tagad šķistu maza bērna šļupsti.

Nekādi neapstrīdot to, kāda nozīme ir līdzekļu atvēlēšanai festivāla rīkošanai un gudru koncepciju izstrādāšanai, tomēr nav pārliecības, ka ar to pietiek, lai "Liepājas dzintars" atkal būtu tas, kas bija kādreiz. Jo toreiz festivāla aizsācēju mērķis nebūt nebija "Liepājas dzintaru" izveidot par vienu no pilsētas simboliem. Jaunuzceltā koncertdārza "Pūt, vējiņi!" uzturēšanai bija vajadzīgi līdzekļi, tos varēja iegūt, rīkojot koncertus, un tas arī viss. "Liepājas dzintars" par leģendu izveidojās, nevis speciāli virzīts pa kādu ceļu, bet pats atrodot savu gultni. Citiem vārdiem sakot, tas aizpildīja vakuumu, īstajā laikā trāpot īstajā vietā. Tāpat kā vēlāk trāpīja pianisma zvaigžņu festivāls un pludmales festivāls.

Kā tagad atrast vēl neaizpildītu vietu, kurā trāpīt?