Kurzemes Vārds

18:59 Otrdiena, 22. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pakāpieni

Friziere kopš bērnības
Ita Cērmane

Pavisam nesen Kungu ielā durvis vēra jauna frizētava ar eksotisku nosaukumu "Amazone". Viena no meistarēm, kas tur strādā, ir Lāsma Grietēna. Īstena liepājniece. Dāma ar pamatīguma sajūtu - uzticīga vēju pilsētai un amatam.

Bērnībā viņa nelīdzinājās lielākajai daļai meiteņu, kuras sapņo kļūt par aktrisēm un dziedātājām. Lāsma gribēja kļūt vai nu par frizieri, vai veterinārārsti. Savas topošās frizieres talantu viņa arī lika lietā. "Neviena lelle man nebija ar gariem matiem. Visas Baibiņas tika apfrizētas. Vienai otrai pat zeļonka tika galvā," ar smaidu savas tā laika aktivitātes atceras meistare.

Pirmais, ko pēc lellēm frizēja Lāsma, bija viņas brālis. Tas noticis, kad viņa mācījusies astotajā klasē: "Nākamajā dienā nelīdzēja ne kepons, ne arī kas cits. Brālim uz galvas bija robiņi un zobiņi." Taču neveiksme neizbiedēja un neapstādināja meiteni, kura gribēja kļūt par frizieri: "Pirmie kucēni jāslīcina. Nākamajā dienā ņēmu priekšā brāļa draugu, un viss bija vislabākajā kārtībā."

Ceļš uz sapņa piepildījumu nebija rozēm kaisīts. Pabeigusi devīto klasi 5.vidusskolā, Lāsma nonāca sāpīgas izvēles priekšā. Proti, te, Liepājā, iespēju mācīties par frizieri vēl nebija. Bet Rīga, kur to varēja, meitēnam nebija pa kabatai. Tā nu bija jāizgrozās, lai vilks paēdis un kaza dzīva. Lāsma 48.arodvidusskolā izmācījās par sekretāri lietvedi, taču pietika ar aptuveni pusgadu, lai ar asarām acīs atzītu, ka tas absolūti nav darbs, ko viņa vēlas darīt. Tad arī pieņemts lēmums doties uz frizieru kursiem. Un tā gadsimtu mijā frizierīte Lāsma sāka savas oficiālās darba gaitas.

Tagad par darba trūkumu meistare sūdzēties nevar. Uzposties nāk gan dažāda gadagājuma dāmas, gan kungi. Arī augstais ķeblītis dīkā nestāv, jo glītas frizūriņas nepieciešamas arī mazajiem klientiem. Prieks Lāsmai bijis, kad frizētavā drīz pēc tās atvēršanas ieradusies kundze gados un paziņojusi, ka atnākusi konkrēta iemesla dēļ - meistare ar latvisku uzvārdu.

Un tomēr Lāsma atzīst, ka viņas lielais sapnis ir pašai sava frizētava. Taču tas nebūšot tuvākajā nākotnē: "Vismaz trīs, četrus gadus te strādāšu, jo gribu būt procesā. Saimniekiem darbu ar uzņēmuma vadīšanu savienot nav viegli." Bet, taujāta par to, vai viņai nav ienācis prātā doties labākas dzīves meklējumos, piemēram, uz Īriju vai Angliju, kur arī pēc labiem meistariem ir pieprasījums, viņa nepiekrīt: "Esmu liepājniece. Vēju pilsētā dzimusi un augusi. Te ir mana vieta!" Lāsmai svarīgs ir ne tikai sirdij tuvs darbs, bet arī ģimene un mājas. Un to pamest viņa negrasās.

Friziera darbs nebūt nav tik viegls un vienkāršs, kā dažam labam klientam varbūt no malas šķiet, redz, siltā telpā, tīrās drēbēs un manikirētām rokām. "Kājām un mugurai iznāk pamatīga slodze. Reizēm vakarā tik ļoti sāp mugura," neslēpj meistare. Rokas, mērcējot tās ūdenī, kļūst raupjas, āda nereti saplaisā, un delnas sāp. "Vēl jau nekas, bet pēc gadiem uz veselību atsauksies arī ķīmija, ko izmantojam."

Un tomēr ir arī gaišā puse, un tā notur. Lāsmai viņas darbs patīk. Patīk pats darba process, dienas, kuras nekad nav cita citai līdzīgas. Bet vislielākais gandarījums ir, kad klients aiziet apmierināts.

Frizieriem, tāpat kā vēl vairāku profesiju pārstāvjiem, ir gan klusie, gan karstie posmi. Ziemassvētki, Jaungads, mācību gadu sākumi un beigas, izlaidumu laiks - tās ir dienas, kad meistares raujas slapjām mugurām, pošot svinētājus. "Uzrāviens ir arī pavasarī. Līdzko saulīte sāk sildīt un ļaudis sāk mest nost cepures, tā mums darba apjoms palielinās. Visi taču grib būt sakopti, labi izskatīties." Taisnība ir arī izteikumam, ka augusts ir kāzu mēnesis - par to frizierītes jau sen pārliecinājušās.

Taujāta, kas patlaban modē, Lāsma ietur nelielu pauzi un tad bilst, ka pareizs vien esot vecais teiciens, ka modē ir viss, kas patīk un piestāv: "Ikdienā patlaban aktuālākas ir gludas frizūras. Cirtas vairāk izvēlas svētkiem. Nav arī strikti noteikts - gari vai īsi mati. Ir ļaudis, kas joprojām izvēlas īsas sasukas. No krāsām patlaban klienti visbiežāk izvēlas sarkanos, baklažānu, blondos un brūnos toņus. Piekrīt arī eksperimentēt."

Saistībā ar krāsu toņiem meistarei iznācis arī dažs labs kuriozs. Lielākā daļa klientu ieklausās meistares ieteikumos, taču ir arī tādi, kuri, noskatījuši frizūru kādā žurnālā, vēlas tādu arī uz savas galvas, neņemot vērā, ka griezums vai krāsa nepiestāvēs, nerēķinoties ar to, ka matu struktūra neiznesīs iecerēto. "Cenšos paskaidrot, kādas var būt sekas, taču piespiest atteikties no ieceres nevaru - klients atradīs citu frizētavu, un savu panāks."

Taču ne vienmēr beigas ir ar drūmu nokrāsu. Reiz ieradusies kliente, kura vēlējusies matus nokrāsot brūnus. Taču tie iznākuši koši sarkani. "Pirmajā mirklī šoks bija gan dāmai, gan man - ko darīt, kā glābt situāciju?" atceras Lāsma. Kundze no frizētavas prom devusies ar visu ugunīgo galvu. Nav piepildījušās Lāsmas prognozes, ka viņa pēc pāris dienām ieradīsies atkal. Sieviete atnākusi pēc prāva laika, turklāt bijusi apmierināta - viņas vīram tik ļoti patikusi sievas košā sasuka, ka kundze vēl šobaltdien matus krāso tikai tādā tonī.

Lāsma smej, ka uz viņu vistiešākajā veidā attiecas teiciens par kurpnieku, kuram nekad nav kārtīgu apavu. Lāsmu frizē viņas kolēģīte, taču bieži tam neatliek laika. "Pati matus esmu sev griezusi, bet to vairs nedarīšu," strikti saka meistare. Un atzīstas: "Esmu māņticīga un uzskatu, ka pats sev matus nedrīkst griezt, jo tas atņem naudu. Sev arī nekrāsoju pati matus - neizdodas tik kvalitatīvi kā otram. Vienīgi veidoju."

Taču ģimene gan izbauda Lāsmas rūpes - safrizēti tiek ne tikai vīrs un abi bērni, bet arī draugi un tuvinieki. Nupat pie modernas frizūras tika arī meita Līga: "Visām meitenēm klasē jau bija balinātas vai iekrāsotas šķipsnas, tikai frizieres meitai tādu līdz šim nebija. Tagad uz skolas sākumu saņēmāmies."

"Bez sava darba nemāku iztikt. Ja svētkos gadās vairākas brīvas dienas pēc kārtas, jūtos, it kā man kaut kā pietrūktu," saka meistare. Viņa atzīst, ka starp darbu un vaļasprieku velkama vienādības zīme. Jā, vēl gan viņai iet pie dūšas brīvajā laikā paceļot. Nevajag svešas zemes, gana laba ir mūsu pašu Latvija - galvenais, lai nakšņošana būtu teltīs! Un tad nu ir tā reize, kad darbs tiek nolikts pie malas: "Kad braucu atpūsties, neesmu friziere. Šķēres un ķemmes paliek malā."

Vizītkarte

Lāsma Grietēna
Pasauli ieraudzījusi 1976.gada decembrī Liepājā.
Strēlnieks.
Mācījusies 5.vidusskolā, 48.arodvidusskolā ieguvusi sekretāres lietvedes diplomu, bet amatu apguvusi frizierkursos.
Strādājusi dažādās frizētavās mūsu pilsētā - Kungu ielā, Ezerkrastā, "Prestižā", Krūmu ielā, un salonā "Elfa", Kuršu ielā. Kopš šā gada 1.augusta rosās frizētavā "Amazone", Kungu ielā 8.
Mīl savu darbu un bez tā nevar iztikt pat pāris dienu, taču brīvajā laikā labprāt atpūšas, ceļojot ar teltīm.
Precējusies, ģimenē aug deviņus gadus vecā Līga un sešus gadus vecais Mairis.