Kurzemes Vārds

16:54 Piektdiena, 5. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Nedēļas komentārs

Mirdzums acīs un nolaidība, tiešos pienākumus veicot

Pagājušās nedēļas notikumus komentē 7.vidusskolas direktore Inese Ferstere

Pats būtiskākais notikums kā mūsu pilsētā, tā visā Latvijas valstī ir jaunā skolas gada sākums. Varu teikt, ka ar pērkonu, zibeni un stipro vēju ir atpūsta Zinību diena. Es kā skolas direktore gribu novēlēt visiem veiksmīgu skolas gadu - kā vecākiem, tā bērniem. Man un, domāju, visiem, kurus skar izglītība, tā ir gaiša diena, jo tā ir atkalredzēšanās ar bērniem, kuri kļuvuši pieaugušāki. 1.septembrī viņiem visiem spīd actiņas, un mums, pieaugušajiem, ir jārūpējas, lai šis mirdzums nepazustu.

Ir prieks par to, ka ar 1.septembri paaugstināta alga skolotājiem, ka pašvaldība izrāda rūpi par izglītības sfēru - medicīnas darbiniekiem, tehniskajam personālam, pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošajiem arī ir darba samaksas pielikums. Tāpat prieks, ka skolu ēkas tiek sakārtotas un devums kļūst redzams visai sabiedrībai, jo ne tikai iekštelpas tiek izremontētas, bet izglītības iestādēm ieliktas arī jaunas durvis, nomainīti logi.

Tāpat jauki bija sarīkojumi "Vēl viens jaunais gads", kas notika pilsētā, jo tas rāda, ka skolēni šeit ir gaidīti.

Tieši šajā nedēļa pamanīju, ka rudens ir kāzu laiks. Tik daudz laimīgu jaunu cilvēku, un ne tikai jauni pāri, svētku tērpos salaulājās! Iepriecina, ka atgriežas kāzu rituāli. Tas vēl jo patīkamāk tāpēc, ka ir daudz jaunu māmiņu - būs bērni, būs mums skolēni. Valsts atdzīvosies, domāju, ka ieilgusī demogrāfiskā situācija uzlabosies.

Izlasīju ziņu, ka Liepājā atdzimst promenāde. Domāju, ka tā varētu kļūt par vietu, kur satikties, uz kurieni vest pastaigāties viesus, kur rīkot dažādus pasākumus. Vārdu sakot - to iedarbināt. Šovasar biju Hamburgā - tur cilvēki fantastiski prot atpūsties nedēļas nogalēs sēž kafejnīcās, katru svētdienu ūdens malā notiek zivju tirgus. Tas mums vēl jāiemācās. Bet to kompensē notikums, ka Liepājā atdzimst opera. Jācer, ka "Bēgšana no seraja" nebūs vienīgais iestudējums.

Esmu pēc dabas tāds cilvēks, kas meklē patīkamo, labo dzīvē, taču nevar izvairīties no nebūšanām. Satrauc ziņas par to, kas notiek lidostās, par nedrošību, kas valda starptautisko reisu pasažieru vidū, nopietnās pārbaudes, kuras pat aizkavē lidmašīnu pacelšanās grafikus. Bet tas ir jāpacieš, jo terorisms ir pārāk nopietna un briesmīga lieta. Taču tas, ka Latvijas lidsabiedrības lidmašīnām nācās atgriezties mājās, manuprāt, liek domāt par cilvēku, par amatpersonu atbildību. Un liek jautāt: vai mēs neesam kļuvuši paviršāki pret savu darbu? Tāpat tie divi cilvēku bēgšanas gadījumi no ieslodzījuma vietām. Arī ugunsgrēks Iļģu pansionāta ēkā. Vai neesam savā darbā kļuvuši vienaldzīgāki pret saviem tiešajiem darba pienākumiem? Par to ir nopietni jādomā.