Kurzemes Vārds

05:13 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Lai cilvēkiem būtu labāk

Līvija Leine

Otrdien gan valdībā, gan Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē pieņemti vairāki nopietni lēmumi, kas domāti cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanai. Kādi tie ir? Par to "Kurzemes Vārdam" stāsta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Liepājas nodaļas biroja vadītāja Liene Zīverte.

Uzlabos pensionāru dzīvi

Valdība 12.septembrī atbalstījusi vairākus grozījumus likumā par valsts pensijām, stāsta Liene Zīverte. Viena no būtiskākajām izmaiņām paredz izmaksāt pensionāriem ieturēto pensijas daļu sakarā ar strādāšanu laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam. Tas nozīmē, ka tiem pensionāriem, kuriem tajā laikā neizmaksāja pilnu pensiju tāpēc, ka viņi strādāja, ieturētā nauda tiks atmaksāta. To saņems apmēram 30 tūkstoši cilvēku. Daudzi no viņiem dzīvo un strādā arī Liepājas pilsētā un rajonā. Tolaik pensijas ieturēšana bija nepieciešamība, lai valsts varētu izdzīvot, taču reizē arī pārestība cilvēkiem, kas cerēja saņemt pensiju un strādāt. Tagad tā tiks gandarīta. 2007.gada budžetā tam papildus būs nepieciešami 22,3 miljoni latu.

Valdība atbalstījusi arī ierosinājumu noteikt piemaksu pie vecuma pensijas tiem pensionāriem, kuri strādājuši kaitīgos darbos, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus. Pēc iepriekšējiem aprēķiem, mazliet vairāk par 5 latiem mēnesī varētu saņemt vairāk nekā 31 tūkstotis cilvēku. Šim mērķim no Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta nākamajā gadā papildus nepieciešami ap 2 miljoniem latu.

Valdība ir arī par to, lai vecuma pensiju no jauna piešķirtu tiem pensionāriem, kuri līdz 2005.gada 1.jūlijam pieprasījuši pensiju priekšlaicīgi, bet, nesaņemot pensiju, turpinājuši strādāt līdz vecuma pensijai nepieciešamā vecuma sasniegšanai. Viņu vecuma pensija palielinātos vidēji apmēram par 29 latiem.

Turklāt akceptētajos likuma grozījumos noteikts, ka pensijas pārrēķināšanas gadījumā tiks palielināts pensionāram izmaksājamās pensijas apmērs, nevis aprēķinātās pensijas apmērs, kas ir mazāks par minimālo pensiju. Piemēram, ja aprēķinātais pensijas apmērs ir 30 latu, bet izmaksājamais noteikts minimālās pensijas apmērā – 49,50 latu, tad, pārrēķinot pensiju, papildu daļa tiks pieskaitīta pie 49,50 latiem, nevis pie 30 latiem.

Domāts arī par tiem pensionāriem, kuriem ir liels apdrošināšanas stāžs. Grozījumi paredz atbalstīt pensionārus, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk. Šiem cilvēkiem vecuma pensijas minimālais apmērs nevarēs būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (45 latiem), kuram piemērots koficients 1,7. Proti, vairāk nekā 12 tūkstoši pensionāru, kuru stāžs ir vairāk nekā 41 gads un kuri šobrīd saņem minimālo vecuma pensiju 67,50 latus, turpmāk varēs saņemt 76,50 latus.

Visi šie jauninājumi ļoti iepriecina mūsu darbiniekus. Mēs priecājamies, ka kļūs labāka dzīve cilvēkiem, kurus redzam ikdienā un kuru dzīve šodien nav no vieglākajām. Taču gribu arī aizrādīt, ka pensionāriem gan vēl jāpaciešas. Lai šiem grozījumiem būtu likuma spēks, ir vajadzīgs Saeimas balsojums. Ļoti ceram, ka tas notiks vēl 8.Saeimas darbības laikā, tad labos priekšlikumus mēs varētu sākt īstenot, jau sākot ar 2007.gada 1.janvāri.

Sociālās iemaksas būs lielākas

Iepriecina, atzina Liene Zīverte, arī tas, ka iecerēts no 2007.gada paaugstināt sociālo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru. Brīvprātīgajiem un pašnodarbinātajiem sociālo iemaksu objekta minimālais apmērs 1320 latu vietā būs 1800 latu gadā jeb 150 latu mēnesī, maksimālais – 20700 latu vietā 23800 latu. To paredz Ministru kabineta sēdē apstiprinātie "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai" un "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru".

Atgādināšu, viņa sacīja, ka sociālo ienākumu objekts ir cilvēka ienākumi, no kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas. Sociālo iemaksu veikšana nodrošina cilvēkam tiesības saņemt pensijas un pabalstus, garantējot aizsardzību noteiktu sociālo risku iestāšanās gadījumā. Tā kā pensijas un pabalsta apmērs ir tieši atkarīgs no ienākumiem, no kuriem maksātas sociālās iemaksas, tad, palielinot sociālā iemaksu objekta maksimālo apmēru, tiek palielinātas arī cilvēka sociālās garantijas.

Pašnodarbinātais nav uzskatāms par darba ņēmēju, bet gūst ienākumus, piemēram, kā cilvēks, kurš veic individuālo darbu, strādā par zvērinātu notāru, zvērinātu advokātu, zvērinātu revidentu, prakses ārstu u.c. Pašnodarbinātie neveic sociālās iemaksas bezdarba apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai, jo paši ir atbildīgi par savu darbu un darba drošību.

Bet par brīvprātīgi sociāli apdrošināto var kļūt cilvēks, kurš ir sasniedzis 15 gadu vecumu un kurš nav pakļauts obligātajai sociālajai padrošināšanai kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais. Brīvprātīgi apdrošinātās personas veic sociālās iemaksas no pašu brīvi izvēlētiem līdzekļiem, piemēram, mantojuma gūtā ienākuma.

Lielāka minimālā alga – lielākas pensijas un sociālās garantijas

Gandarījumu sagādā arī tas, sacīja Liene Zīverte, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē, kur par dzīvi Latvijā lemj darba devēji, valsts pārstāvji un arodbiedrības, ir panākta vienošanās paaugstināt minimālo darba algu un ar nodokli neapliekamo darba algas daļu. Ar nākamo gadu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums varētu būt 50 latu, neapliekamais minimums par apgādībā esošu personu 35 lati, bet minimālā alga 120 latu. Līdz ar to palielināsies arī sociālās iemaksas un radīsies iespēja straujāk palielināt pensijas, lielāki būs slimības un maternitātes pabalsti, bezdarba gadījumā utt. Jāpiebilst, ka, pēc pašreizējiem datiem, minimālo algu saņem 9 procenti cilvēku, kam algu maksā valsts vai pašvaldība, un 91 procents cilvēku, kuri strādā pie privātuzņēmējiem.