Kurzemes Vārds

20:39 Piektdiena, 22. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kad plēsoņas uzbrūk mājlopiem

Pēteris Jaunzems

"Lauku ļaudis cieš zaudējumus, viņi vairs īsti nezina, kur vērsties, lai saņemtu palīdzību," raksturojot situāciju, kāda izveidojusies Kalētu pagastā un citur sakarā ar vilku un arī klejojošu suņu uzbrukumiem mājlopiem, "Kurzemes Vārdam" vakar teica Priekules mežniecības mežziņa vietnieks Modris Otaņķis.

Indrānos, kas atrodas Raņģenē, apdzīvotā vietā vairākus kilometrus uz Vaiņodes pusi aiz Priekules, vilki pirms vairākām dienām saplosījuši divas kaziņas. Skats esot briesmīgs. Vienam no lopiņiem izēsti visi sāni, otram norauta pakaļpuse. "To, ka vilki saplosa mājdzīvniekus, bija gadījies dzirdēt arī agrāk, taču tik aktīvi, kā tas notiek šoruden, plēsoņas nekad nav darbojušies," savus vērojumus turpināja klāstīt mežziņa vietnieks. Zvēri nevairoties tuvoties lauku sētām. Kalētu pagastā nepilnu puskilometru no Brūveru mājām ganībās saplosīts pusaugu bullēns. Upurim bijis pārplēsts vēders un izēsti visi iekšējie orgāni. Tas noticis augusta sākumā. Nedaudz vēlāk divi lopiņi kādā lietainā naktī saplosīti netālu no Kalētu centra. Rokraksts bijis līdzīgs kā pirmajā gadījumā.

"Tā dara tikai vilki, suņi tā nemēdz rīkoties," secināja Modris Otaņķis. Viņš konsultējies pie speciālistiem Rīgā, kuri sacījuši, ka pelēči tādējādi uzkrājot sev vitamīnus. Mežiņa vietnieks domā, ka Dunikas pagasta purvos un biezokņos vilcenes laidušas pasaulē jauno paaudzi un tagad vedot savus jau krietni paaugušos kucēnus uz Kalētiem, lai apmācītu medību mākslā. Šo uzskatu savā ziņā apstiprinot pagājusī sestdiena, kad Vaiņodes medniekiem, kas bija devušies briežu buļļa gaidu medībās, priekšā iznācis mēnešus četrus vecs vilcēns. Gunārs Plinte to nogāzis.

"Tas ir pirmais nomedītais vilks šajā sezonā," paskaidroja Liepājas Virsmežniecības inženieris Ainars Dadzis. Lai gan pērnajā sezonā nomedīts ducis šo plēsoņu, viņš rēķina, ka rajona mežos mīt aptuveni pussimta pelēču. Šis daudzums reģistrēts šā gada februārī, kad mežsargi veikuši vilku atstāto pēdu uzskaiti. Tagad, kad pasaulē nākuši vilcēni, plēsoņu skaitam jābūt ievērojami lielākam. Tomēr apstākļos, kad nav sniega, kaut cik precīzu uzskaiti veikt nav iespējams. Arī vilku medības šajā gadalaikā nav tās sekmīgākās. Varot teikt, ka vaiņodniekiem palīdzējusi nejaušība.

Mājlopi saplosīti arī Dunalkas pusē pie Lejām. Šis pagasts atrodas Grobiņas mežniecības teritorijā. Mežzinis Andris Bērents "Kurzemes Vārdam" minēja, ka šajā reizē varētu būt vainojami klejojošie suņi. Iespējams pat, ka tie paši, kas pirms tam bija plosījuši zemnieku saimniecības "Kūmas" īpašnieka Āra Grāmatiņa sprogainīšu ganāmpulku. Mežzinis netālu no Rāvas tilta redzējis divus klejojošus melnus vilku sugas suņus. Viņš pārbaudījis, ka Dunalkā tādu nav. Tas nozīmē, ka suņi ieradušies no citiem pagastiem. Cik tad tālu no "Kūmām" līdz Rāvai. Suns desmit kilometru spējīgs noskriet pusstundā un pat ātrāk. Tā uzskata Andris Bērents.

Lai pamatotu savus secinājumus, meža sargi vienu no Dunalkas apkārtnē saplosītajām aitām uz vienu nakti atstājuši neapraktu. Otrā rītā redzējuši, ka plēsoņas atgriezušies pie upura un turpinājuši dzīres. Lejās daļa no saimniecības apjozta ar stiepļu pinumu. Nez vai pelēči tādu būtu pratuši pārvarēt, bet suņi gan to var. Tomēr zālē to pēdas nosacīt neesot bijis iespējams. Tāpēc joprojām nevar pateikt, kas sarīkojis asinspirti – klejojoši suņi vai vilki? Andris Bērents dod 60:40, ka tomēr vilki, taču pārliecināts nav, jo arī Kalvenē bijis gadījums, kad lopa bojā ejā vainojami suņi.

Tā vai citādi, taču notikumi rāda, ka lauku ļaudīm vairāk jādomā, kā pasargāt savus mājlopus. Daudzi tos pa nakti atstāj piesietus ganībās. Modris Otaņķis uzskata, ka tāds mājdzīvnieks ir īsti piemērots mazo vilcēnu apmācībām, jo nespēj no uzbrucējiem aizbēgt. Ja pelēči apsēduši kādu vietu, iedzīvotājiem vajadzētu aicināt palīgā mednieku kolektīvus, kas tur darbojas. Tā rīkoties mājdzīvnieku īpašniekus mudināja Liepājas virsmežziņa vietnieks Andris Džeriņš. Kaut gan šajā gadalaikā nomedīt vilku neesot vienkārši, viņš uzskata, ka, izmantojot piegaudošanas pratējus, to tomēr iespējams izdarīt, jo vilcēni parasti atsaucoties uz šiem signāliem un to atsaukšanos iespējams sadzirdēt tālu.