Kurzemes Vārds

19:13 Piektdiena, 22. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Ziepju burbuļu pūtējus krēslos nesēdinās
Pēteris Jaunzems

Pirmsvēlēšanu noskaņojums pārņēmis ne tikai pilsētas, bet arī laukus. Zemes kopējiem nav vienalga, kas sēdēs parlamenta krēslos. Viņi tur grib skatīt izdarīgus deputātus, kas redz tālāk par Rīgu. Cilvēki, ar kuriem par šo tematu iznācis runāt, uzskata, ka nepiepildāmu solījumu kaisītāji, kādi parlamentāriešu pulkā lielā skaitā bija iekļuvuši līdz šim, tur vairs nedrīkstētu nonākt. Kā to nodrošināt? Tikai izsvītrojot no biļeteniem ziepju burbuļu pūtēju uzvārdus.

Medzes zemnieku saimniecības "Baroni" īpašnieks Rolands Ekšteins teica, ka šis brīdinājums neattiecoties uz visiem Zemnieku savienības izvirzītajiem kandidātiem, taču uz Ingrīdu Ūdri gan. Pirms iepriekšējās Saeimas vēlēšanām tieši viņa solījusi panākt, ka konkurences apstākļi rietumvalstu un mūsu lauksaimniekiem būs vienlīdzīgi. Faktiski tā bijusi vēlētāju tīša maldināšana, jo deputātu kandidātei vajadzējis zināt, ka patiesībā tā nenotiks. Medzenieks jūtoties piemānīts arī Eiropas Savienības atbalsta piesaistīšanas iespēju jomā, jo palīdzība, par kuru solīts sākumā, bijusi prāvāka par to naudas summu, ko patlaban iespējams saņemt piena mājas celtniecībai un ganāmpulka ūdens apgādes projekta īstenošanai.

"Ja jau esam iestājušies Eiropas Savienībā, tad galvenais uzdevums ir nodrošināt lauksaimnieku konkurences apstākļu vienlīdzību," sprieda Grobiņas pagasta kartupeļu audzētājs Nikolajs Pušņickis. Taču patlaban subsīdijas, ko saņem mūsējie, ir vairākkārt mazākas par finansiālo atbalstu, ko bauda veco dalībvalstu kolēģi. "Skumji kļūst, skatoties, kādos apstākļos mūsu zemnieku vairums spiests darboties. Tehnika novecojusi, nav piemērotu noliktavu, nemitīgi pietrūkst naudas līdzekļu," viņš teica.

Tādēļ kopējā tirgū darboties kļūstam aizvien mazspējīgāki, bet, piemēram, cukurbiešu audzētājiem vispār nav zināms, ko viņi darīs. Grobiņnieks uzskata, ka pagājušajos gados Saeimā un tāpat valdībā pie līdzvērtīgas konkurences apstākļu nodrošināšanas neviens tā pa īstam nav piestrādājis. Tāpat par ražošanas attīstību, darba vietu skaita palielināšanu un produkcijas realizācijas tirgu esot jādomā nozaru ministriem un premjeram. Bet, lai tas notiktu, atbildīgie portfeļi jāuztic nevis politiķiem, bet gan kvalificētiem speciālistiem.

Saimnieciskus cilvēkus pie valdības stūres pēc vēlēšanām redzēt vēlētos Nīcas dižzemnieks Dainis Skrodis. Viņš esot sācis iepazīties ar partiju programmām un izpētījis to sarakstus. "Tā nav, ka piemērotus kandidātus, kuri savu varēšanu darbos jau apliecinājuši, tur nevarētu sameklēt," sacīja piensaimnieks. Svarīgi, lai viņu ieguldījums tiktu novērtēts, jo vēlētāji, priekšvēlēšanu skaļo reklāmu apmulsināti, balsis nereti atvēl tiem, kas prot izrādīties. Taču kopumā lauku ļaudis nav akli un ir ievērojuši, ka dažas no partijām, kas pieteikušās Saeimas vēlēšanām, vispār nedomā gādāt par lauksaimniecības attīstību, bet citas turpretī apņēmušās paveikt neiespējamo.

Lauksaimnieciskajiem ražotājiem, piemēram, neticams izklausoties Pensionāru un senioru partijas solījums panākt, lai laukos būtu vairāk darba vietu. Kā tas iespējams, ja nozarē strādājošo skaits samazinās lielākajā daļā attīstīto valstu? Turklāt lauksaimniecībā jau šobrīd pietrūkst kvalificētu strādātāju darba roku. Tāpēc nākamajiem parlamentāriešiem derētu padomāt, kā apturēt iedzīvotāju aizplūšanu uz ārzemēm, bet tos, kas aizbraukuši, vajadzētu ieinteresēt atgriezties mājās.