Kurzemes Vārds

18:28 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Rudens zaļganās skaistules gaidot

Miks Kuncītis

Tuvojoties rudenim, ikviens sevi cienošs copmanis arvien biežāk aizdomājas par gaidāmajām cīņām ar šim gadalaikam raksturīgajām līdakām, kas savu varenākās mūspuses ūdeņu plēsoņas statusu apliecina ne tikai ar iespaidīgo augumu, bet arī pamatīgu ēdelību tieši drūmākajā laikā. Tāpat nedrīkst nepieminēt šajā vasarā visnotaļ nešpetnos asarus, kas aktīvākajos copes brīžos zivju tīkotājiem snieguši ne mazums adrenalīna devu. Lai arī bušu drudža uzliesmojums vēl par savu klātbūtni nav licis manīt, jau šobrīd gruntsmakšķeres vajadzētu turēt kaujas gatavībā, bet, ja šādi piedāvājumi jums nešķiet pievilcīgi, varat nodoties amatierzvejai tepat Tirdzniecības kanālā, kur siro raudas, plauži un gadās arī pa kādam breksim.

Nav noslēpums, ka makšķernieku prātos rudens galvenokārt asociējas ar līdakām, kas, gatavojoties ziemai, ēdelības ziņā ir īpaši aktīvas, un ne velti gada drūmāko periodu makšķernieki sauc par lielo līdaku laiku. Tiesa, zaļganās skaistules tik viegli nepiemānīsi, kaut arī rudens mēnešos tās prasīties prasās tikt noķertas. Bez šaubām, par galveno palīgu zivju ķeršanā tiek uzskatīts spinings, kuram pie auklas piesiets vobleris, roteris vai joprojām populārā gumijas zivtiņa, kas, starp citu, tikai deviņdesmito gadu vidū iekaroja Latvijas makšķernieku uzticību.

Līdaka ir mūspuses ūdeņu stiprākā plēsoņa, kuras spēku nosaka ne tikai varenā aste un ievērojamie zobi, bet arī tās spēja ātri pielāgoties ūdens temperatūras un gaisa spiediena maiņām. No tā izriet, ka zaļsvārcēm labākais barošanās laiks ir pavasaris un jau minētais rudens, kad ūdenskrātuvēs notiek krasas ūdens temperatūras izmaiņas. Šajā laikā līdakām ievērojami vieglāk tikt pie kārotās maltītes, jo mazās zivtiņas tik ātri nespēj pielāgoties straujām ūdens temperatūras izmaiņām un kļūst gausākas. To lieliski apjauš plēsoņas, izmantojot katru iespēju tikt pie viegla laupījuma.

Runājot par Liepājas ezeru, rudenī par galveno zaļsvārču medību vietu tiek uzskatīta Golodova dambja apkārtne, kur parasti šajā laikā tiek noķerti lielākie lomi. Tomēr šeit jāatzīst, ka šā gada vēlā pavasara ietekmē līdakas tur varētu pulcēties nedaudz vēlāk un īstā cope, iespējams, būs jāgaida līdz pat oktobra otrajai pusei.

Līdaku makšķerēšana nebūt nesaistās tikai ar spiningošanu, jo ne mazāk efektīvs un aizraujošs ir gruntsmakšķeru pielietojums, kur kā ēsma tiek izmantota dzīva zivtiņa. Rudenī šāds copes veids var izvērsties ļoti rezultatīvs, jo šajā laikā zaļganās skaistules vairāk uzturas grunts tuvumā, un, ieraugot vieglu laupījumu, diezin vai spēs atturēties no tik garda kārdinājuma. Ja esat nolēmis makšķerēt tieši šādā stilā, būtu vērts pievērst uzmanību dažām nozīmīgām niansēm. Galvenokārt jau tam, ka, copējot ar gruntsmakšķeri, parasti tiek lietots vienžubura āķis, tādēļ cīņā ar šo plēsoņu vajadzētu būt īpaši uzmanīgam un nevajadzētu censties to dabūt krastā minūtes laikā. Tāpat svarīgi ir lietot attiecīgu pavadauklu, jo pats pēc pieredzes varu teikt, ka, cīnoties ar pamatīgiem lomiem, tā nereti ir pievīlusi, un tad nu sāku domāt, cik patiesi liela bija šī līdaka.

Jau minēju, ka rudens ir ražas laiks ne tikai zemniekiem, bet arī makšķerniekiem. Tādēļ līdakas nebūt nav vienīgās zivis, kurām jāpievērš uzmanība, jo joprojām labi ķeras asari, raudas, plauži, brekši, bet jūras sāļajos ūdeņos pamazām aktivizējas butes. Ja asari makšķernieku lomu spainīšus pildīja visas vasaras garumā, tad raudas, plauži un brekši sevi tā nopietni sāka pieteikt augusta beigās, kad pazeminājās gaisa temperatūra un Liepājas ezerā cēlās ūdens līmenis. Galvenais rīks šo zivju ķeršanai, protams, ir pludiņmakšķere, bet labākā ēsma, pēc copmaņu teiktā, ir sarkanais tārps un muškāpuri, kurus var iegādāties visos makšķerlietu veikalos.

Ja nopietni sekojat copes norisēm Liepājas ezerā, tad noteikti zināt, ka pašlaik tā saucamo balto zivju lielākā nozveja rit Tirdzniecības kanālā. Tur vīri nereti pavada pat visu dienu, un ne velti, jo, apskatot viņu gūtos lomus, pašam gribas steigties uz mājām pēc inventāra un zibenīgi mesties atpakaļ, nenokavējot labākos copes brīžus, kas, pēc visa spriežot, nav nemaz tik ilglaicīgi.

Noteikti vairums makšķernieku, kam nav sveša bušu cope, atceras pagājušā pavasara norises uz Ziemeļu mola, kad to bija pārņēmis bušu drudzis. Vai tas atkārtosies arī šogad, to mēs noteikti uzzināsim pavisam drīz, jo jau šobrīd uz ziemeli makšķernieki dodas tikai ar vienu nolūku – tikt pie kādas prāvākas plekstes. Jāatzīst, ka labāk tās kožas vēlā rudenī, kad butes piekrastes virzienā dodas barības meklējumos un to ēdienkartē galvenokārt ir planktons. Turpretī no makšķernieku viedokļa šīs sugas lielākais kārums ir garnele un sagriezti reņģu gabaliņi. Vēl noteikti gribas atzīmēt, ka lielākas iespējas tikt pie šī loma ir vējainās dienās, jo, viļņu, straumes mudinātas, tās pārvietojas biežāk.

Nobeigumā, kā ierasts, gribu atgādināt, ka makšķerēšanas vaļaspriekā pastāv noteikumi, kas jāievēro, tādēļ nekropļosim mūsu apkārtējo dabu, jo copēt jau vēlēsies arī mūsu nākamās paaudzes. Ne asakas!