Kurzemes Vārds

18:43 Piektdiena, 24. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Solis līdz absurdam

Ita Cērmane

Dīvaini, ka ik reizi, kad daba sadusmojas, notikušo tūdaļ uztveram kā stihiju. Uznāk brangāks lietus, bļaujam, ka pasaules plūdi klāt. Uzpūš spēcīgāks vējš, kliedzam, ka vētra. Bet līdzko piekož pirmais sals vai uzsnieg pāris sniega pārslu, krītam panikā, ka gals klāt.

Pagājušajā piektdienā, kad pamanījām pirmo sniegu, kārtējo reizi nācās pārliecināties, ka ziemai neesam gatavi. Līdz pulksten diviem dienā notika 8 (!) avārijas. Lielākajā daļā negadījumu šoferi sūdzējās par slidenajiem ceļiem. Piemēram, Krūmu un Siļķu ielas krustojumā bija sadūries maršruta mikroautobuss un vieglais auto. Gados jaunais busiņa šoferītis sūdzējās, ka bijis slidens. Kad viņam jautāju, vai mikroautobuss aprīkots ar ziemas riepām, jaunais vīrietis raustīja plecus. Jā, viņš jau pats nerūpējas par auto tehnisko stāvokli – pieņem no rīta braucamo un sāk maiņu. Un tomēr – kas tu esi par šoferi, ja nezini, kādā kārtībā ir tavs braucamais? Jo īpaši, manuprāt, tas jāielāgo komercpārvadājumu veicējiem, jo šoferis taču ir atbildīgs par pasažieriem.

Ziemas ceļš nav vasara. Sēžoties šādā laikā pie stūres, šoferim jārēķinās ar meteoroloģiskajiem apstākļiem – ar to, ka spēkrats var slīdēt, ka būs garāks bremzēšanas ceļš utt.

Nedēļas nogalē, strādājot kopā ar Ceļu policiju, atkal pārliecinājos, cik vieglprātīgi nereti izturamies uz ceļa. Liela daļa joprojām brauc ar vasaras riepām. Aizliegts tas, protams, nav – likums paredz, ka bez ziemas riepām braukt vairs nedrīkst ar 1.decembri. Viens otrs autovadītājs aizrādīja, ja decembris vēl tālu. Bet ziema šogad taču atnāca jau novembra sākumā! Vai tiešām jāgaida kāds noteikts datums, spītīgi apdraudot sevi un citus? Tā jau var decembri nesagaidīt. Man nupat jau šķiet, ka pedantiskā likuma izpilde sāk līdzināties absurdam.

Prātā nāk teiciens, ka nav sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Nedaudz gan gribu to pārfrāzēt: "Nav sliktu laika apstākļu, esam nepiemēroti ekipēti." Kāpēc šoferis biezā miglā vai putenī brauc, piemēram, ar ātrumu 30 kilometri stundā, nevis ar atļautajiem 90 kilometriem stundā? Atbilde vienkārša – nevar redzēt ceļu. Tad kāpēc ir jānesas, ja zini, ka ceļš var būt slidens? Un pēc tam bļaut, ka nebija nokaisīts, nebija notīrīts. Kaut arī paša ekipējums neatbilst laika apstākļiem. Diezin, vai kādam ienāks prātā pa kupenām brist ar sandalēm kājās. Tad kāpēc mašīnai neapauj piemērotus zābaciņus? Vēl jo vairāk, ja zinām, ka ne vienmēr ceļi tiek tīrīti operatīvi.

Braucu sen, un ļoti labi atceros, kad labas riepas ar uguni nevarēja sameklēt. Braucām ar tādām, kam protektoru nereti vairs nemanīja. Turklāt ziemas bija daudz dziļākas nekā pēdējos gados – mazajos celiņos grāvmalās sastumto sniega vaļņu dēļ diviem auto izmainīties bija sarežģīti. Bet pat prātā neienāca teikt, ka ceļš nav notīrīts. Skaidrs taču – ir ziema. Nē, negribu atpakaļ vecos, tā saucamos padomju laikus! Taču nupat šķiet, ka, iegādājušies jaudīgos braucamos, ar tiem nemākam tikt galā. Ceļi ir tādi, kādi tie ir, un pa tādiem arī jābrauc. Un uzmanīgi!