Kurzemes Vārds

18:28 Piektdiena, 24. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Mūzikas apritē atgriežas piemirstais Valdemārs Ozoliņš

Indra Imbovica

Novembra svētku sarīkojumu programmā iekļauts komponista un diriģenta Valdemāra Ozoliņa skaņdarbu koncerts "Es tēvu zemei noliecos", kas viņa 110.jubilejas gadā notiks šosvētdien Latviešu biedrības namā.

Šosvētdien koncertā Latviešu biedrības namā atkal skanēs Valdemāra Ozoliņa dziesmas "Latvija daiļā" ar Jāņa Stendera vārdiem, "Krēslā" ar Friča Bārdas dzeju, solo dziesmas "Lūgšana" ar Elzas Ķezberes vārdiem, "Šūpļa dziesma" (Birzmalietes vārdi) u.c. dziesmas. Koncertā piedalīsies Liepājas kori, koklētāji, diriģents Jēkabs Ozoliņš kopā ar pārējiem koru vadītājiem. Atceres sarīkojumu organizē komponista brāļameita Milda Ozoliņa.

Valdemārs Ozoliņš muzikālo izglītību guvis Pēterburgas, Maskavas un Rīgas konservatorijā, pēc tam bijušas studijas trimdā – Atēnu universitātē, Ohaijo un Čikāgā ASV. Komponists radījis ap 400 dziesmu visu veidu koriem, kā arī solo dziesmas, 17 lielās formas darbus, kantātes, poēmas, sonātes, darbus ērģelēm un koklēm, stīgu kvartetiem, mūziku lugām "Spēlēju, dancoju", "Daugava" u.c. Kopš IV Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem (1926.) to repertuārā vienmēr ir Ozoliņa dziesmas, arī trimdā notikušo Dziesmu svētku repertuārā, bet padomijas gados skaņradis tika piemirsts.

"Valdemārs Ozoliņš, 20. un 30.gadu kordziesmas lielmeistars, ir pelnījis beidzot atkal piedalīties XXIV Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku (2008.) repertuārā. Īpaši ar sirsnīgo šedevru "Latvija daiļā", ko mūsdienās kori nedzied un diriģenti nezina," saka muzikologs Oļģerts Grāvītis. V.Ozoliņa darbība guvusi daudzas atzinības: 1926.gadā Kultūras fonda balvu, ģenerāļa Gopera balvu Vācijā, vairākkārt godalgotas dziesmas jaundarbu konkursos Latvijā un ASV.

Savulaik V.Ozoliņš rakstīja: "Dziedāšana ārstē garu, un tāpēc latviešiem kā dziedātāju tautai ir mazāk mentāli slimo nekā amerikāņiem. Latvieši dzied ne tikai sava prieka pēc, bet izdzied arī savas bēdas. Kāpēc un kam es rakstu? Mūsu dziesmas ir garīgās bruņas, kas pasargā no maldiem, šaubām un pašapziņas trūkuma. Dzejai jābūt ar savu dvēseli, īpatnību, personību, kas to atšķir no citām."