Kurzemes Vārds

18:43 Piektdiena, 24. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Uzvaru pamatlicēji

Cilvēks sportā
Andžils Remess

Jau gandrīz gadu esam turpinājuši publikāciju ciklu par tiem sporta darbiniekiem un treneriem, bez kuriem Liepājas sporta dzīve nebūtu attīstījusies tā, kā tā attīstījās. Tas bija arī mēģinājums ieskatīties daža laba sporta veida dzimšanā mūsu pilsētā un tajā gaisotnē, kas valdīja pirms gadu desmitiem. Šodien šīm publikācijām pieliekam punktu, un pats par sevi saprotams, ka tas ir stāstījums par Zentu Puiķi. Jo Liepājā nav otra tāda cilvēka, kas ar sportu būtu saistīts nu jau gadus septiņdesmit.

Tiesa, Zenta Puiķe sporta aprindās plaši pazīstama kļuva ne pirms tik daudz gadiem, kā tikko minēts, bet nedaudz vēlāk, četrdesmito gadu vidū. Līdz tam liepājnieki no sporta spēlēm Latvijas čempionu nosaukumu bija izcīnījuši tikai futbolā. Liepājas Sporta biedrības sieviešu basketbola komanda bija otrā, kas ieguva šo titulu, un par komandas līderi ar saviem izkoptajiem tālmetieniem un atjautīgajām māņu kustībām izvirzījās Zenta Puiķe, kuras uzvārds tolaik vēl bija Orbe. Tūlīt pēc kara šī komanda Latvijas čempiona nosaukumu ieguva trīs gadus pēc kārtas un pirmā pārstāvēja Latvijas sieviešu basketbolu plašākā arēnā – PSRS meistarsacīkstēs. Mainījās komandas nosaukumi, to pārdēvēja par "Daugavu", mainījās treneri, taču līdere palika Zenta Puiķe.

Protams, ka Puiķes vārds vairāk pazīstams saistībā ar basketbolu. Liepājas labākajās komandās viņa spēlēja gandrīz 30 gadus, sagaidot laikus, kad laukumā devās kopā ar savu meitu Ilgu. Basketbolā viņa trenēja un piedalījās šī sporta veida organizēšanā pilsētā, un basketbols ir arī tas, kuru Puiķe joprojām vēro ne tikai televīzijā. Iespējams, Puiķe pati iebildīs, taču tā vien šķiet, ka viņa vairāk uz priekšu virzījusi citu sporta veidu – volejbolu. Varbūt tāds iespaids radies tikai tāpēc, ka basketbols gāja savu attīstības ceļu un Puiķei tur daudz nevajadzēja pielikt plecu, kamēr par volejbolu bija jācīnās un jāpierāda, ka Liepājā tas vajadzīgs ne jau tikai tāpēc, lai būtu ko uzspēlēt pludmalē.

Volejbols nespodrināja pilsētas vārdu tā, kā to darīja basketbols, tāpēc arī nesaņēma tik lielu atbalstu, kamēr pienāca laiks, kad to vispār atstāja galvenokārt entuziastu rokās. Un Zenta Puiķe atradās šo volejbolam uzticīgo cilvēku priekšgalā, gan trenējot pilsētas izlases komandas (vienlaikus pat sieviešu un vīriešu), gan palīdzot rīkot Liepājas un plašāka mēroga sacensības. Ja astoņdesmito gadu sākumā, kad volejbols jau bija zaudējis atbalstu, tas tomēr iekļuva to sporta veidu pirmajā piecniekā, ar kuriem Liepājā nodarbojās visvairāk cilvēku, tad par to jāpateicas galvenokārt Zentai Puiķei. Pilsētas volejbola norises gan vadīja Sergejs Snarskis un vēlāk Raimonds Ignāts, taču galvenā urdītāja bija Puiķe.

Ja būtu jānosauc tikai viena īpašība, kuras dēļ viņa kļuva par vienu no spilgtākajiem sporta cilvēkiem Liepājā, tad tas būtu enerģiskums. Tikai ne visi un ne vienmēr to saprata.

Neizprata, ka basketboliste var turpināt spēlēt Latvijas meistarsacīkstēs, gadu skaitam jau sniedzoties pāri četrdesmit, un Puiķei spēļu laikā nācās noklausīties arī vienu otru ironisku repliku. Vai tās viņai dzēla? Droši vien, jo Puiķe negribēja neko vairāk, kā palīdzēt komandai ar savu pieredzi, un apzinājās, ka vēl var palīdzēt.

Nesaprata, kā Puiķe vienlaikus var strādāt gan par treneri divos sporta veidos, gan fizkultūras skolotāju, gan darba vingrošanas metodiķi, gan sporta biedrības "Daugava" instruktori, un no Rīgas pat ieradās pārbaudītāji. Taču nepieļauju, ka Puiķe kādā no šiem amatiem būtu strādājusi par roku galam. Tas būtu zem Puiķes goda, un kā tad galu galā viņa varētu atļauties halturēt, ja paviršību un neizdarību nepieļāva citiem. Smaidīgā un omulīgā Puiķe tādās reizēs kļuva barga.

Bet kāpēc par Puiķes enerģiskumu un prasīgumu rakstu pagātnes formā? Jo Puiķe taču arī vēl tagad palīdz uzturēt možu garu sporta veterāniem un strostē par to, ka iznīkst Liepājas sporta skaistās tradīcijas.

Laiku pa laikam telefona klausulē izdzirdot Zentas Puiķes pārmetošo balsi, sak, kādus niekus jūs tur avīzē esat sarakstījuši un kāpēc jūs nebikstāt sporta darbiniekus pievērst lielāku uzmanību tam un tam, jā, tādos gadījumos var saprast kādreizējos sporta vadītājus, kurus Puiķes urdīšana, tramdīšana un nelikšanās mierā kaitināja.

Pieliekot punktu šim ciklam, jāsaka paldies arī Zentai Puiķei. Jo viņa savā atmiņā saglabājusi sendienu notikumus un palīdzējusi labāk raksturot cilvēkus, par kuriem šajās publikācijās stāstīts. Tos var saukt par uzvaru pamatlicējiem, taču var saukt arī pavisam vienkārši – cilvēki sportā. Tāpat kā Zentu Puiķi.