Kurzemes Vārds

18:42 Piektdiena, 24. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Turpinās skolot par projektiem

Vakar Liepājas rajona pašvaldību darbinieki Pieaugušo izglītības centrā Grobiņā pulcējās uz pirmo nodarbību Eiropas Sociālā fonda atbalstītajās mācībās projektu vadībā, ko īsteno projektā "Sekmēt Kurzemes reģiona pašvaldību darbinieku apmācību Eiropas finansēto projektu sagatavošanā un ieviešanā".
Pieaugušo izglītības centra speciāliste Mārīte Bruža pastāstīja, ka nodarbības turpināsies arī 17. un 23.novembrī, tādēļ pašvaldību pārstāvjiem būs iespēja atjaunot un papildināt savas zināšanas. Līdzīgas nodarbības 13. un 27.novembrī notiks arī Bunkas Kultūras namā. Te Liepājas Rajona padomes Attīstības komitejas sastāvā esošie deputāti un pašvaldību vadītāji pulcēsies uz lekcijām, kas finansētas par projekta "Tehniska palīdzība Liepājas rajona pašvaldību kapacitātes stiprināšanai" līdzekļiem.

Debatētāji prot lāci no meža izrunāt
Anda Pūce

Grobiņas ģimnāzijas, Grobiņas vidusskolas un Pāvilostas vidusskolas debatētāji sestdien plūca laurus šī mācību gada pirmajā Liepājas rajona Skolēnu interešu centra Debašu kluba sarīkotajā debašu turnīrā, kurā skolēni debatēja par to, vai Latvijas skolās ir jāpagarina mācību gads, lai vienā dienā būtu mazāk stundu.
Debašu kluba vadītājs Guntis Viļumsons pastāstīja, ka raksturīgākie argumenti, ko savās runās pieminēja valdības komandas, kas aizstāvēja mācību gada pagarinājumu, bija: tagad vienā dienā ir tik liels stundu skaits, ka skolēni nogurst un nespēj uztvert vielu, mācību gada laikā skolēni nevar apgūt paredzēto mācību programmu, garajā brīvlaikā bērni aizmirst iemācīto, vasarās vecākiem ir problēmas ar bērnu nodarbināšanu, turklāt īsākas skolēnu brīvdienas ir arī citu valstu pieredze.
Opozīcijas viedokli pārstāvošās debatētāju komandas savukārt uzsvēra, ka mācību gada pagarinājums nav nepieciešams, lai saglabātu tradīcijas, bērni vasarā varētu pilnvērtīgi atpūsties, daudziem brīvlaiks ir arī iespēja nopelnīt kabatas naudu, kas mūsdienu sociālajos apstākļos ir ļoti būtiski, brīvlaiks nepieciešams arī, lai skolās veiktu telpu remontu, turklāt mācību gada pagarināšana būtu bezjēdzīga, jo skolēni vasarā tik un tā nespēj koncentrēties mācībām.
"Kurzemes Vārds" bija liecinieks divu vidusskolēnu debašu komandu sacensībai un noraudzījās kā savus viedokļus aizstāv Grobiņas ģimnāzijas un Aizputes vidusskolas debatētāji. Jauniešu sniegums ļāva pārliecināties, ka mums aug spējīgu oratoru paaudze, jo likās, ka dažs no dalībniekiem spētu pat lāci no meža izrunāt. Pieklājīgas uzrunas, jautājumi, argumentēti strīdi un spēja pat konflikta situācijā saglabāt cieņu pret oponentu, ir tās lietas, ko debatētāji apgūst jau skolā un kas noteikti vēlāk būs noderīgas arī dzīvē. Ja nu ne gluži parlamentā, tad jebkurā darbavietā, aizstāvot savu ideju, projektu vai skatījumu uz problēmu.
G.Viļumsons, komentējot pirmā debašu turnīra rezultātus, atzina, viņam vislielākais prieks ir par to, ka debates joprojām piesaistījušas daudz komandu – 23 debatētāju pārus no Bārtas, Grobiņas, Vērgales, Pāvilostas, Aizputes, Vecpils, Gaviezes, Rucavas, Medzes, Kalvenes un Liepājas, kā arī izdevies saglabāt augsto pagājušā gada līmeni. "Debašu apritē atgriežas Kapsēdes un Rucavas pamatskolas, pirmo reizi turnīrā piedalījās Liepājas Centra pamatskola, taču pamaz dalībnieku bija vecākajā grupā, tādēļ joprojām aicinām iesaistīties priekulniekus, vaiņodniekus un nīceniekus," stāsta G.Viļumsons. Viņš norāda, ka skolotājiem grūti noturēt jauniešu interesi par debatēm vidusskolās, kur netrūkst piedāvājumu dažādām attīstošām nodarbēm un skolēniem ir savas intereses, taču, mērķtiecīgi strādājot, kā to parāda abu Grobiņas skolu sniegums, ir iespējams panākt labus rezultātus.
Vecākajā grupā šoreiz no četrām komandām labākie bija Grobiņas ģimnāzijas debatētāji – Kristaps Litvins un Ilze Mateusa. Jaunākajā grupā, kurā sacenšas iesācēji – 5. un 6.klašu skolēni, uzvarētāju gods tika Grobiņas vidusskolas skolniecēm Zandai Litvinai un Kristīnei Zikmanei, bet vidējā grupā uzvarēja Pāvilostas vidusskolas debatētājas – Beate Jance un Kristīne Hodakovska. No tiem, kas neiekļuva finālos, tiesneši par individuāli labākajiem atzina vērgalniekus – Unu Gausmani, Anitu Vinteri, Emīlu Akerfeldu un Krišu Lapiņu.
Sacensību kuluāros tiesneši turpināja apspriest arī jaunizveidoto tiesnešu nolikumu un parlamentāro debašu noteikumus. Jaunie noteikumi stāsies spēkā jau ar nākamo turnīru, un tie tapa pēc pašu skolotāju ierosinājuma. "Tā kā bija skolotāji, kas vēlējās atgriezties pie debatēm ar Karla Popera noteikumiem, kas ir vieglāk tiesājami, bet skolēniem labāk patīk parlamentārās debates, tad mēs meklējām kompromisu un palikām pie parlamentārajām debatēm, bet ar mazliet striktākiem katra debatētāja pienākumiem, kas varētu atvieglot debašu tiesāšanu," paskaidroja G.Viļumsons. To, kā veiksies ar jauno noteikumu ieviešanu dzīvē, rādīs laiks.

No Ārēm uz Grobiņu dosies pa drošu ceļu
Viktors Ulberts

Vēl šogad tiks pabeigta gājēju celiņa izbūve no Grobiņas pilsētas robežas pie Rīgas – Liepājas šosejas līdz Grobiņas pagasta Ārēm, pastāstīja Grobiņas Pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Modris Ekšteins.
"Ārēs dzīvo ap 200 cilvēku. Daudzi no viņiem regulāri dodas uz darbu Grobiņā, mācīties turp dodas arī bērni. Taču līdz šim viņi bija spiesti iet pa šosejas malu, kas tumšajos rītos un vakaros ir pat ļoti bīstami, jo šajā vietā automašīnas pārvietojas ar ātrumu, kāds uz šosejas atļauts," skaidro M.Ekšteins. Jau vairākus gadus prātots, kā šo problēmu atrisināt. Laika gaitā izstrādāts projekts, kas arī saņēmis no valsts finansējumu. Tagad celtnieki gar šoseju izbūvēs aptuveni kilometru garu gājēju celiņu, tas būs arī apgaismots.
Celtniecības darbi pašlaik rit pilnā sparā. Oficiāli objekta nodošanas termiņš ir šā gada 15.novembris, taču M.Ekšteins prognozē, ka būvnieki diez vai tik ātri paspēšot. Taču galvenie darbi jau pabeigti – savilkti kabeļi un izlīdzināts ceļš asfalta segumam.
Sākotnējas būvniecības izmaksas tika lēstas ap 80 tūkstošiem latu, taču pēdējos gados aizvien straujākās inflācijas dēļ tās būtiski palielinājušās, un pašlaik gājēju celiņa izbūve izmaksās 150 tūkstošus latu.

Interesanti, ka objekta pasūtītājs ir nevis pašvaldība, bet gan valsts, un SIA "Aizputes ceļinieks" pēc izbūves šo objektu arī nodos valstij. Kas notiks pēc tam, vēl neesot zināms. Vai valsts saglabās objektu savā īpašumā vai apsaimniekošanu uzticēs Grobiņas pagasta pašvaldībai.