Kurzemes Vārds

10:57 Ceturtdiena, 12. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Liepājnieki izvērtē domes darbu

Kristīne Pastore

Neapšaubāmi, ikvienam ir svarīgi redzēt sava darba novērtējumu. Arī mūsu pašvaldībai. Tāpēc Pedagoģijas akadēmijas Socioloģisko pētījumu centrs ir veicis iedzīvotāju aptauju, pēc kuras ir tapis "Liepājas domes darbības vērtējums". Pagājušonedēļ ar to iepazinās domes darbinieki un deputāti, bet šonedēļ LPA Sociālo zinātņu un vadības katedras vadītājs Arturs Medveckis ar to iepazīstināja žurnālistus.

Ir iespēja salīdzināt

Šis nav pirmais šāda veida pētījums. Iepriekšējais, ko veica šī pati darba grupa, bija pirms diviem gadiem, bet vēl pirms tam – 2000.gadā. Tas nozīmē, ka ir iespēja salīdzināt dažas lietas, taču, kā piebilda A.Medveckis, ir arī daudz nesalīdzināma, jo uz jautājumiem neatbild vieni un tie paši cilvēki, kā arī gadu gaitā mainās šo cilvēku statuss, materiālais stāvoklis un daudz kas cits viņu dzīvē, kas neatšaubāmi ietekmē arī viņu viedokli. Šajā pētījumā piedalījās 500 liepājnieku. Viņi proporcionāli izvēlēti no dažādām iedzīvotāju grupām. Šī darba mērķis bija noskaidrot pilsētas iedzīvotāju apmierinātību ar domes darbu gan kopumā, gan atsevišķās darbības sfērās, uzzināt informācijas avotus, no kuriem pilsētas iedzīvotāji gūst ziņas par aktualitātēm, vērtēt vides pieejamību Liepājas pilsētas mikrorajonos, kā arī noskaidrot Liepājas iedzīvotāju informētību par pilsētas attīstības plāna prioritātēm.

Nepazīstamie deputāti

Viens no vairāk interesējošajiem pētījuma rezultātiem attiecas uz mūsu domes deputātu atpazīstamību. Viņu darbu pilsētas labā respondenti varēja novērtēt plašā diapazonā: ļoti liels, liels, mazs, nekāds. Kā atzīst pētījuma autori, pārsteidzošākais bija, ka par lielākās daļas deputātu veikumu liepājnieki nekā nezināja. Izņēmums ir tikai pieci: Silva Golde, Uldis Pīlēns, Uldis Sesks, Imants Jānis Resnis un Tālivaldis Vēsmiņš. Nezināmo darbu rindā visvairāk minēti Elita Kosaka, par kuras aktivitātēm deputātes krēslā neko nav dzirdējuši 64 procenti aptaujāto, Andrejs Boboško un Viktors Dronovs – par viņu aktivitātēm nav informēti 63 procenti aptaujas dalībnieku, un tikai par vienu procentu atpaliek arī deputāts Guntars Krieviņš. Pētījuma autori gan skaidro, ka daudz kas ir atkarīgs no publicitātes, jo, kā apliecina pētījums, lielāko daļu informācijas par pilsētā notiekošo liepājnieki uzzina no masu informācijas līdzekļiem. Pirmajā vietā no tiem ierindojas laikraksts "Kurzemes Vārds", tam seko televīzija "Dzintare" un domes bezmaksas laikraksts "Katram Liepājniekam". Daļa liepājnieku uzsver, ka vēlētos, lai informāciju par Liepāju pārraida arī lielās televīzijas kompānijas. Pētījuma autori norāda, ka avoti, ar kādiem iedzīvotāji saņem informāciju, bija līdzīgi arī pirms diviem gadiem veiktajā pētījumā, savukārt no jauna klāt ir nācis pozitīvs novērtējums domes interneta mājaslapai.

Liela daļa respondentu anketās atbildējuši, ka ļoti pietrūkst informācijas par deputātu darbu, tāpat daudzi atzīmējuši, ka vēlētos tikties ar deputātiem. Savukārt pētījuma autori uzsver, ka līdzās publicitātei ļoti svarīga ir arī paša deputāta attieksme pret sev uzticētajiem pienākumiem. Par to varot spriest arī no tā, cik daudzi no viņiem bija ieradušies uz šī pētījuma prezentāciju. Tas neinteresēja tieši tos pašus cilvēkus, par kuriem liepājnieki sacījuši, ka nezina, ko viņi dara pilsētas labā.

Kāpēc aiziet uz domi?

Veltot uzmanību liepājnieku vajadzībai apmeklēt domi, pētījuma autori vēlējušies uzzināt, kādos gadījumos cilvēki visbiežāk turp dodas. Kā vēstī atbildes, pirmkārt, lai noskaidrotu kādu sev interesējošu jautājumu, otrkārt, ja vajadzīga palīdzība, un, treškārt, sūdzību gadījumā. Un tomēr no visiem aptaujā iesaistītajiem cilvēkiem, lai nokārtotu jebkādas darīšanas, uz domi ir nākusi tikai viena ceturtā daļa. 68 procenti aptaujāto tur ne reizi nav iegriezušies. Ļoti zems mūsu pilsētā ir iedzīvotāju līdzdalības līmenis, piemēram, ja izsludināta kāda objekta sabiedriskā apspriešana. Tajā, pēc aptaujas rezultātiem, piedalījušies tikai 5,2 procenti cilvēku un tikai 2,6 procenti piedāvājuši savu palīdzību kādā jautājumā. Kā domā A.Medveckis, tas apliecina, ka iedzīvotāji neuzskata sevi par iespējamiem pilsētas veidotājiem. Aptaujā lūgts arī atbildēt uz jautājumu, kāda ir attieksme no domes darbinieku puses, ja apmeklētājs vēršas ar kādu lūgumu. Lielākoties šī saskarsme ir pozitīva, tomēr 25 procentos gadījumu tā novērtēta kā ne visai laba. Kā iepriecinošu ziņu pētījuma autori uzsver to, ka mazāk nekā iepriekš veiktajā aptaujā iedzīvotāji, kam kaut kas jānokārto domē, meklē tur paziņas, bet gan iet oficiālu ceļu, un visbiežāk tas pirmām kārtām ir Apmeklētāju pieņemšanas centrs.

Kuri jautājumi domei jārisina

Pētījuma autori arī vēlējušies noskaidrot, cik ieinteresēti liepājnieki ir savas pilsētas attīstībā. Kā vēstī rezultāti, pilsētas attīstība rūp 72 procentiem aptaujāto. 6 procenti no viņiem atzīst, ka ir labi informēti par pilsētas attīstības plāniem, 38 procenti par tiem ir dzirdējuši, 34 procentiem ir vispārējs priekšstats par tiem, bet 22 procenti aptaujāto par to neko nezina. Kā skaidro A.Medveckis, zināšanu trūkums par pilsētas attīstības plāniem vairāk raksturīgs strādniekiem, pensionāriem, mājsaimniecēm, bet labāk informēti ir ierēdņi, pašnodarbinātās personas, uzņēmumu īpašnieki.

Un tikpat svarīgi pētījuma autoriem šķita uzzināt, ko liepājnieki uzskata par svarīgākajām domei risināmajām problēmām. Kā pirmo svarīgāko liepājnieki uzskata pārāk augstās komunālo pakalpojumu cenas, otrā vietā minēts ielu un ceļu stāvoklis, bet trešajā ierindotas sociālās problēmas.

Vērtējot domes darbu dažādās sfērās, pozitīvs iedzīvotāju vērtējums ir sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai, sadzīves atkritumu izvešanai un uzglabāšanai, teritoriju labiekārtošanai un tīrībai, sporta un kultūras dzīvei, kā arī ielu apgaismojuma nodrošināšanai. Bet kā neapmierinošas ir minētas ielu un ceļu labiekārtošana, komunālo pakalpojumu sniegšana, slimnīcu un poliklīniku uzturēšana, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana. Kopumā vērtējot domes darbu pēdējo trīs gadu laikā, liepājnieki uzskata, ka tas uzlabojas un līdz ar to kopējo domes darba vērtējumu kā pozitīvu atzinuši 46 procenti respondentu. Taču 19 procenti to novērtējuši negatīvi.

Secinājumi nav iepriecinoši

Pētījuma autori izdarījuši vairākus secinājumus, ar kuriem iepazīstināja arī domes darbiniekus un deputātus. Viens no būtiskākajiem – liepājnieki maz pazīst pašu ievēlētos deputātus. Bet saskarsmi ar domes darbiniekiem liepājnieki lielākoties vērtē kā labu un pretimnākošu. Lielākā daļa respondentu ir domājuši par pilsētas attīstību, taču pilsētas attīstības plāni viņiem ir zināmi virspusēji, kas varētu nozīmēt, ka dome par maz tos skaidro un popularizē. Un tomēr arī iedzīvotāju pašu līdzdalība domes darba uzlabošanā ir ļoti zema, turklāt nepilsoņi ir pasīvāki nekā pilsoņi. Domes darbs pēdējo trīs gadu laikā kopumā novērtēts pozitīvi, bet zemāk nekā pirms 2 gadiem.

Daļa respondentu ir saskatījuši domes darba pasliktināšanos atsevišķās sfērās, un tas, kā uzskata A.Medveckis, ir satraucošs rādītājs. Nobeigumā viņš min, ka aptaujas rezultāti uzrāda iedzīvotāju atsvešinātību no pilsētas pārvaldes, jo īpaši to demonstrē deputātu darbības vērtējums. "Varbūt šī atsvešinātība sakņojas neizpratnē par katra paša iespējamo lomu pilsētas attīstībā," domā pētījuma autori. Un uzskata, ka šis pētījums būs viela pārdomām kā deputātiem, tā arī domes darbiniekiem.