Kurzemes Vārds

22:07 Trešdiena, 16. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma – Pabalsti, atbalsti, pienākumi. Vai visiem pietiks?

Līvija Leine

Tuvojoties ziemai, arvien vairāk cilvēku meklē ceļu uz Pilsētas domes Sociālo dienestu. Visvairāk tie, kuri vēl šogad nav iesnieguši dokumentus, lai saņemtu dzīvokļa pabalstu.

Līdz 1.oktobrim tam jau bija izlietots viens miljons 200 tūkstoši latu. Tie ir gan pārskaitīti dzīvokļu īpašnieku un pakalpojumu sniedzēju organizācijām – namu pārvaldēm, namu apsaimniekotāju organizācijām, gan elektroenerģijas un gāzes piegādātājiem, gan izmaksāti klientiem.

Pabalstu saņēmēju loks paplašinās

Ar šo gadu ievērojami palielinājies to cilvēku loks, kuriem ir tiesības lūgt dzīvokļa pabalstu. To nosaka jaunie Pilsētas domes saistošie noteikumi. Palielināts arī dzīvokļa pabalsta apmērs. Sociālā dienesta Sociālās palīdzības daļas vecākā sociālā darbiniece Tatjana Vereščagina "Kurzemes Vārdu" informēja, ka šogad līdz 1.oktobrim tas piešķirts par 1000 ģimenēm vairāk nekā pērn. Palielināts arī dzīvokļa pabalstu apmērs. Krietni lielāks atbalsts tiek sniegts pensionāru invalīdu ģimenēm un atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem invalīdiem. Dzīvokļa pabalstu var pieprasīt ģimenes ar bērniem, kurās nav neviena darbspējīga persona un kuru ienākumi mēnesī, rēķinot uz vienu personu, nepārsniedz 75 procentus no divkāršā valstī noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta (67,50 latu); ģimenes, kurās ir vismaz viena darbspējīga persona un kuru ienākumi uz vienu personu nepārsniedz 75 procentus no divkārša valstī noteiktā sociālā sociālā nodrošinājuma pabalsta (67,50 latu); ģimenes bez bērniem, kurās nav neviena darbspējīga persona un kuru ienākumi uz vienu personu nepārsniedz 75 procentus no trīskārša valstī noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta (101,25 lati), kā arī atsevišķi dzīvojoši pensionāri un invalīdi, kuri nesastāv laulībā un kuru ienākumi nepārsniedz 75 procentus no četrkārša valstī noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta (135 lati).

Pabalsts reizēm tiek atteikts

Nereti arī redakcijā nākas uzklausīt cilvēkus, kuri apgalvo, ka viņiem pabalsts atteikts, lai gan ienākumi atbilst saistošajos noteikumos paredzētajiem kritērijiem. Kāpēc tā notiek?

Tatjana Vereščagina pastāstīja, ka tas notiek gadījumos, kad ģimenei pieder kādi citi resursi, no kuriem gūstami ienākumi. Piemēram, dažādi īpašumi: vairāki dzīvokļi, mājas, zeme. Jo tas ir resurss, ko cilvēks var izmantot, lai uzlabotu savus dzīves apstākļus. Taču katrs gadījums tiek skatīts individuāli. Piemēram, netiek liegta palīdzība malkas iegādei vai samaksai par elektrību cilvēkiem, kuri dzīvo privātmājās. Kādreiz, piešķirot pabalstus, tika ņemta vērā mājas (īpašuma vērtība), tagad to vairs vērā neņem. Bet, ja pabalsta pieprasītājam pieder daudzdzīvokļu māja, kurā pārējie dzīvokļi stāv tukši, tad gan atteikums ir iespējams. Jo cilvēkam ir bijusi iespēja savus dzīvokļus izīrēt un gūt ienākumus.

Vereščaginas kundze informēja arī par to, ka iedzīvotājiem, kuri vēlas iesniegt dokumentus Sociālo lietu komisijai vienreizēja pabalsta saņemšanai veselības uzlabošanai, būtu jāzina: ja vien lūgums pēc pabalsta komisijai nav iesniegts ārkārtas situācijas gadījumā (dārga operācija, dārgas zāles), tad tajā gadā, kad piešķirts dzīvokļa pabalsts, pabalsts veselības uzlabošanai var tikt atteikts.

Vai ir vērts melot?

Lai saņemtu dzīvokļa pabalstu, tā pieprasītājam jāuzraksta iesniegums un jāizpilda deklarācija. Un tas jādara precīzi. Un jāiesniedz arī visi nepieciešamie dokumenti. Viņa arī darīja zināmu, ka Sociālā dienesta rīcībā ir specializētas programmas, kuras satur informāciju par sociālās palīdzības pieprasītāja mantisko stāvokli, radnieciskajām attiecībām, par darba attiecībām un citām ziņām, kas nepieciešamas, lai izvērtētu sociālās palīdzības nepieciešamību. Šogad desmit mēnešos par nepatiesu ziņu sniegšanu vai par līdzdalības pienākumu nepildīšanu atteikumu dzīvokļu pabalstam saņēmušas 222 ģimenes, tātad 22 ģimenes ik mēnesi.

Visbiežāk tiek slēpts, ka ģimenei pieder vairāki dzīvokļi. Gadās, ka cilvēks uzdod sevi par bezdarbnieku, bet, saņemot papildu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta, izrādās, ka par cilvēku ir maksāti nodokļi par laiku, kurā viņš uzrāda sevi par bezdarbnieku. Gadās, ka cilvēks atnes uz Sociālo dienestu darbavietas izziņu, ka viņš strādā ceturtdaļslodzi ar mazu aldziņu, bet Valsts ieņēmumu dienesta pārskatos parādās pavisam citas summas. Tatjana Vereščagina ar nožēlu atzīst, ka pagaidām nav iespējams pārbaudīt to cilvēku sniegto ziņu patiesumu par savu materiālo stāvokli, kuri lielāko daļu algas saņem aploksnēs.

Nereti pabalstu atsaka arī tiem bezdarbniekiem, kuri nav pildījuši līdzdarbības pienākumus. Tas nozīmē – piecas dienas nav veikuši līdzdarbības pienākumus vietās, kurp viņi bija norīkoti. Lielākoties viņi tiek norīkoti uz namu pārvaldēm un Kapsētu pārvaldi. Tas rada nopietnas pārdomas, cik patiesībā šis dzīvokļa pabalsts cilvēkam ir nepieciešams. Šogad vidējais dzīvokļa pabalsts vienai ģimenei ir 200–250 latu. Tātad ir bezdarbnieki, kuriem šāda summa nav īsti vajadzīga. Tiesa, sociālie darbinieki ļoti bieži ir pretimnākoši šādām ģimenēm. Dzīvokļa pabalstu šādai ģimenei piešķir. Taču no pabalsta atskaita summu, kas pienāktos arī par pašu bezdarbnieku. Taču, ja šāda situācija atkārtojas vairākas reizes, ja bezdarbnieks spītīgi atsakās strādāt tās piecas dienas jeb nopelnīt 40–50 latu dienā, tad ģimenei nākas pabalstu atteikt pavisam. Cita ietekmēšanas līdzekļa sociālajiem darbiniekiem nav.

Kā parādījusi līdzšinējā prakse, pilnīgi vienalga, vai ģimene tiek pie dzīvokļa pabalsta, vai netiek, ir apmēram pieciem procentiem no tiem bezdarbniekiem, kuri tiek norīkoti veikt līdzdarbības pasākumus. Pirms tam gan tiek bezdarbniekam sūtīta vēstule, kurā viņš tiek aicināts uz pārrunām, jo Sociālie darbinieki pieļauj, ka laikā, kad jāstrādā, cilvēks var arī saslimt vai viņam var gadīties kādi citi neparedzēti šķēršļi. Ja bezdarbnieks var uzrādīt attaisnojošus dokumentus, tad viss kartībā un līdzdarbības pienākumu pildīšanu pārceļ uz citu laiku.

Liepājā un arī Latvijā pagaidām nav arī saskaņotas rīcības ar Valsts darba inspekciju. Šī iestāde, veicot reidus uzņēmumos, nereti atklāj cilvēkus, kuri tur strādā nelegāli, reizēm pat oficiāli skaitīdamies bezdarbnieki. Bet Sociālajam dienestam šādu ziņu par viņiem nav, un negodis saņem dzīvokļa pabalstu kā visgodīgākais bezdarbnieks.

Visu nosaka tarifi

Tatjana Vereščagina lūdz cilvēkus, kas nāk pēc dzīvokļa pabalsta, atcerēties, ka dzīvokļa pabalstu aprēķina pēc Liepājas pilsētā noteiktajiem normatīvajiem tarifiem un Pilsētas domē apstiprinātajiem normatīviem. Ja notikusi kādu tarifu maiņa, tos uzreiz ņem vērā.

Sociālās palīdzības organizatori, aprēķinot dzīvokļa pabalstu, saskaita, cik ģimene tērējusi īrei vai apsaimniekošanas izdevumiem, par apkuri, elektrību, dabasgāzi vai propāna gāzi, sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, auksto un karsto ūdeni iepriekšējos trijos mēnešos, ņemot vērā noteiktos tarifus. Tad izrēķina vidējos mēneša maksājumus. Tos pareizina ar laiku, uz kuru pabalstu piešķir. Tas var būt trīs vai seši mēneši. Uz trim mēnešiem piešķir ģimenēm, kurās ir kaut viens darbaspējīgs cilvēks, vienalga, vai ģimenē ir bērni vai nav. Uz sešiem mēnešiem pabalstu piešķir ģimenēm, kurās ir bērni, bet nav nevienas darbspējīgas personas. Arī ģimenēm bez bērniem, kurās nav neviena darbspējīga persona, kā arī atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem un invalīdiem.

Tikai, aicina Tatjana Vereščagina, šiem cilvēkiem gan vajadzētu būt godīgiem un uzrādīt visus ienākumus, ko viņi saņem, arī no trešajām personām – pieaugušajiem bērniem, radiem, draudzēm un citiem labdariem.