Kurzemes Vārds

08:19 Svētdiena, 25. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Uzvar konkursā, bet nebrauc
Viktors Ulberts

Iespējams, tikai nākamgad akciju sabiedrība "Liepājas Autobusu parks" uzsāks pasažieru pārvadāšanu divos jaunos maršrutos Dunalkas pagastā, ko vajadzēja sākt jau šā gada maijā. Pagaidām satiksmi tur nodrošina Dunalkas pašvaldība, pastāstīja Dunalkas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs.

Jau rakstīts, ka pavasarī akciju sabiedrība "Liepājas Autobusu parks" uzvarēja Liepājas Rajona padomes rīkotajā konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadājumus divos jaunos maršrutos: Dunalka – Aistere – Oļas – Dunalka un Dunalka – Aistere – Dupļi – Dunalka. Maršruti tika izveidoti pēc Dunalkas pašvaldības un iedzīvotāju lūgumiem, un tajos bija paredzēts izmantot nelielas ietilpības autobusu. Taču jau pavasarī A.Radzevičs sacīja, ka vēl starp pašvaldību un pārvadātāju jānokārto vairākas formalitātes, kuras acīmredzot vēl līdz šai dienai nav nokārtotas.

"Tās ir juridiskas nianses, piemēram, kā pārvadāt skolēnus. Acīmredzot mēs viņiem pirksim brīvbiļetes, taču tam budžetā ir jāparedz nauda," skaidro A.Radzevičs. Viņš prognozē, ka formalitātes varētu pagūt sakārtot tā, lai "Liepājas Autobusu parks" pasažieru pārvadājumus minētajos maršrutos varētu uzsākt nākamgad. Bet līdz tam pasažieru satiksmi tur nodrošina pašvaldības transports, kas nepilna gada laikā Dunalkas Pagasta padomei izmaksāšot 9000 latu.

Arī "Liepājas Autobusu parka" direktors Rudolfs Embutnieks "Kurzemes Vārdam" apgalvoja, ka sarunas ar Dunalkas Pagasta padomi aizvien vēl notiek. Citi pasažieru pārvadāšanas jomas speciālisti noradīja, ka, iespējams, šīs problēmas cēlonis ir cits un varbūt pat daudz nopietnāks, nekā to atklāj amatpersonas. Jo nespēja pusgada laikā noorganizēt skolēnu nodrošināšanu ar brīvbiļetēm neskan ticami. Bez tam jebkura konkursa uzvarētājs jau sen būtu cēlis traci, ja pusgada laikā viņam tiek liegta iespēja ķerties pie darba.

Interesējas par tehniku un būvniecību

Kazdanga. Seminārs par zemnieku saimniecību grāmatvedības lietām, kā arī iespējām izmantot Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu bija sapulcinājis aptuveni ceturdaļsimtu klausītāju.

Lauku ļaudis iztaujāja Liepājas Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāju Jāni Briedi un grāmatvedības speciālistus, lūdzot tos brīžiem atbildēt uz visai nepatīkamiem jautājumiem. Tā, piemēram, konkursa "Sējējs" šī gada laureāte Lilija Jonkuse vēlējās uzzināt, kādu palīdzību no Eiropas Savienības nākamajos gados var sagaidīt zivkopēji, kuriem līdz šim nekāda palīdzība netika sniegta. "Un es ļoti baidos, ka arī turpmāk tās var nebūt, jo programmā, kas paredzēta no 2007. līdz 2013.gadam par atbalstu zivju audzēšanai pie labākās gribas neko nav iespējams sameklēt," sarūgtinot klausītāju, nācās atbildēt konsultantu biroja vadītājam.

Daudzus zemniekus interesēja jautājums par tehnikas iegādi, jo līdz šim lietotie mehānismi ir novecojuši un iziet no ierindas. Zemes īpašnieki vēlējās uzzināt, vai Eiropa apmaksās arī Baltkrievijā ražoto traktoru, arklu un kultivatoru pirkumus. Jānis Briedis paskaidroja, ka nekādi ierobežojumi, cik viņam zināms, šajā ziņā nav paredzēti. Tāpat būvniecībā ir iespējams baudīt finansiālu atbalstu. Turklāt izņēmums nav arī tās saimniecības, kur ražošanas apjoms nav liels.

"Kopējais iespaids man nostiprinājās tāds, ka lauku ļaudis vēlas strādāt. Ja jau viņi to negribētu darīt, tad neinteresētos par traktoru pirkšanu un celtniecību," rezumēja Jānis Briedis.

Vēl viens mūsējais Briselē
Anda Pūce

Latvijas Pašvaldību savienības valdes sēdē saistībā ar Dundagas Pagasta padomes priekšsēdētāja Gunāra Laicāna ievēlēšanu 9.Saeimā tika lemts par cita LPS valdes pārstāvja izvirzīšanu Eiropas Savienības Reģionu komitejā. Pārstāvniecību nolēma uzticēt mūspuses pašvaldības vadītājam – Grobiņas domes priekšsēdētājam Jānis Neimanim.

Nu jau starp Latvijas pašvaldību pārstāvjiem, kas darbojas Briselē, būs divi Liepājas puses pārstāvji, jo jau otro gadu Reģionu komitejā strādā Liepājas domes deputāts Guntars Krieviņš. "Vēl neesmu iepazīstināts ar saviem jaunajiem pienākumiem, jo lēmums par manu izvirzīšanu darbam komitejā tika pieņemts tikai šonedēļ," vakar "Kurzemes Vārdam" sacīja J.Neimanis. Kā zināms, Latvijas Pašvaldību savienībai ir arī sava pārstāvniecība Briselē, kas palīdz organizēt tieši komitejas locekļu darbu.

Reģionu komiteju Briselē izveidoja 1994.gadā ar Māstrihtas līgumu kā padomdevēja iestādi, lai vietējām un reģionālām pašvaldībām būtu iespēja paust savu viedokli pašā Eiropas Savienības sirdī. Eiropas Komisijai un Ministru padomei ir pienākums konsultēties ar 317 komitejas locekļiem par ES tiesību aktu priekšlikumiem plašās politikas jomās, ieskaitot nodarbinātību, transportu un vidi. Ar to var konsultēties arī Eiropas Parlaments. Jau otro gadu komitejā darbojas arī Latvijas pašvaldību vadītāju delegācija, kas sastāv no septiņiem cilvēkiem.

Reģionu komiteja piecas reizes gadā tiekas plenārajā sesijā Briselē, lai apspriestu un pieņemtu atzinumus, ziņojumus un rezolūcijas. Bieži tiek uzaicināti viesreferenti, lai apspriestu jautājumus, kas interesē ES pilsētas un reģionus. No katras dalībvalsts komitejā ir noteikts skaits delegātu, un, ja Maltu pārstāv tikai 5 cilvēki, Latviju – 7, tad Franciju, Itāliju, Vāciju un Apvienoto Karalisti pat 24 delegāti. Pirms lēmumu pieņemšanas viedokļus apspriež gan valstu delegācijās, gan politiskajās grupās.

Bet pārējā laikā norisinās darbs sešās komitejas paspārnē izveidotās komisijās, no kurām katra ir specializējusies vienā vai vairākos jautājumus. Izveidotas teritoriālās kohēzijas, ekonomiskās un sociālās politikas, ilgtspējīgas attīstības, kultūras un izglītības, ārējo sakaru, kā arī konstitucionālo jautājumu komisijas. Tās sagatavo atzinumu projektus un rīko seminārus par tematiem, kas attiecas uz konkrēto jomu. Komisijas ir pietiekami lielas – katrā darbojas aptuveni 105 locekļi un tām strādā seši administrācijas sekretariāti. Komisiju sēdes notiek aptuveni divas reizes mēnesī.

Lašu tīkotāji nerimstas
Pēteris Jaunzems

Oktobrī un novembra pirmajā nedēļā Liepājas Iekšējo ūdeņu kontroles sektora inspektori un viņu ārštata palīgi, pārbaudot lašu upes un Liepājas reģiona ezerus, izņēmuši gandrīz divus desmitus tīklu un citus zvejas rīkus. Aizturēti un sodīti arī divi spiningotāji, kas darbojās Bārtas upē.

Sektora vadītājs Ģirts Liepiņš "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka reidi rīkoti bieži un to gaitā vairākkārt pārbaudītas Liepājas, Ventspils un Kuldīgas rajona upes. Rezultāti rāda, ka maluzvejnieki nerimstas un joprojām tīko gūt nelikumīgus lomus. Ar to, ka kādas pārbaudes gaitā nav izdevies atrast zvejas rīkus, nevarot apmierināties. Pieredze rādot, ka jau nākamajā kontroles braucienā tīkli ir atkal. Tā tas, piemēram, bijis, kad apsekoti Rīvas, Tebras, Sakas un Durbes tecējumi. Pārbaudot šīs upes 17. un 18.oktobrī, pārkāpumi netika konstatēti, taču četras dienas vēlāk, braucot pa šo pašu maršrutu, divus tīklus izdevās atrast Rīvas upē. Līdzīgi notiekot arī Liepājas ezerā un tam tuvajās ūdenstilpēs, jo, veicot atkārtotus reidus, vairāki tīkli atklāti gan netālu no laivu kooperatīva "Kaija", gan laivu kooperatīva "Amata 10" apkārtnē.

Oktobra beigās Ģirts Liepiņš saņēmis informāciju par maluzvejnieku aktivitātēm Durbes ezerā. Pārbaudot šo ziņojumu, viņam sestdien un svētdien izdevies izņemt piecus zivju tīklus. Rezultatīvi darbojies arī inspektors Artis Būmeistars, kurš Bārtā, Tirdzniecības kanālā, Liepājas ezerā un citās vietās atradis un izņēmis septiņus tīklus. Savukārt Sergejs Larins kopīgi ar Antonu Aniņu pārbaudījuši Papes ezeru un tā ieteku jūrā. Tur atrasti divi tīkli.

Akcija "Dzīvais ūdens", kas mūsu valstī sarīkota galvenokārt tādēļ, lai novērstu maluzvejnieku tīkojumus un nodrošinātu upēs lašu netraucētu nārstu, turpināsies visu novembri.

Aizputniece uzzīmē NATO

Agate Ezera no Aizputes vidusskolas uzvarējusi bērnu zīmējumu konkursā "Uzzini par NATO", kurā uz papīra bija iespējams paust savas asociācijas par aliansi, kā arī par aizsardzību uz zemes, gaisā un jūrā.

Kā informēja NATO valstu un valdību vadītāju preses centrā, izsludinātājā konkursā vislielāko aktivitāti izrādīja Latvijas reģionu skolu audzēkņi. Pirmo un ceturto klašu grupā uzvarēja Krišs Kropštāls no Brocēnu vidusskolas, Kaspars Vanka no Limbažu mākslas skolas un Signe Sproģe no Priekuļu vidusskolas. Bet piekto un devīto klašu grupā uzvarēja Zane Dāvidsone no Valmieras Viestura vidusskolas, Alise Paegle no Limbažu vidusskolas un Agate Ezera no Aizputes vidusskolas.

Konkurss ilga pusotru mēnesi, un kopumā tajā tika iesniegti 1500 bērnu zīmējumi. Skolēni savos darbos izmantoja visdažādākās tehnikas – kolāžu, datorgrafiku, kā arī zīmējumus ar guašu, akvareļiem, krāsu zīmuļiem. Drošības jēdziens bērnu zīmējumos tika atspoguļots kā mājas, ģimene, draugu pulks, dabas ainavas. Uzvarētāji balvās saņems dažādus mākslas priekšmetus, kā arī zīmēšanas piederumus.

No konkursā iesniegtajiem darbiem tika izraudzīti 13 labākie, kas būs par pamatu īpašam 2007.gada kalendāram, kuru saņems NATO sanāksmes dalībnieki un viesi. Kalendārā tiks iekļauti ne tikai Latvijas skolēnu, bet arī Gruzijas, Ukrainas, Horvātijas, Albānijas un Maķedonijas skolēnu darbi. Tie būs aplūkojami arī izstādē, kurā labāko darbu autori, Rīgas iedzīvotāji un viesi kopīgiem spēkiem veidos instalāciju par drošības tēmu.