Kurzemes Vārds

16:00 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Kādam svētku sajūta ir jārada
Ilga Kalve,
strādā apkalpojošā sfērā

Kad tuvojas svētki, kas kalendārā iezīmēti sarkanā krāsā, vai tiek īstenota viena vai otra akcija brīvdienu aizstāvībai un brīvu dienu piešķiršanai uz darba dienu rēķina, manī mostas neviennozīmīgas izjūtas. Nav tā, ka par simts procentiem esmu par brīvdienām vai pret tām. Es vienkārši apzinos, kādā sfērā strādāju, kādu darbu, profesiju esmu izvēlējusies. Brīvdienas nekad uz visiem strādājošiem neatteiksies vienādi. Es strādāju apkalpojošā sfērā, un tas bieži vien nozīmē būt pieejamai cilvēkiem tad, kad viņiem brīvdienas. Vai tad ir iespējams iedomāties, ka valsts noteiktā brīvdienā visi, pilnīgi visi dodas brīvdienās? Veikali slēgti, mediķi nestrādā, tramvaji, autobusi nebrauc, ražošana apstājas utt.? Spriežot filozofiski, visi nevar būt izredzēto kārtā un neko nedarīt. Kādam ir jāstrādā, tādējādi radot un uzturot citos svētku sajūtu.

Brīvdienas vienmēr likumā paredzētā kārtā saņem valsts iestādēs strādājošie. Viņiem arī ir stabila, noteikta alga un tādēļ nenostrādāta diena neko nenozīmē. Pavisam citādāk ir biznesā iesaistītajiem, arī šo uzņēmumu darbiniekiem. Ļoti bieži alga, ienākumi tieši atkarīgi no nostrādāto dienu skaita, tirdzniecībā arī – no dienā nopelnītā. Un pie tam kādas tad iznāk brīvdienas, ja neesi varējis nopelnīt naudu, par kuru ģimeni uzturēt, izklaidēt.

Es neesmu pret brīvdienām. Esmu par, bet – visu ar prātu un īstajā laikā! Manuprāt, ar to vaļošanos ir līdzīgi kā ar naudu. Jo vairāk tās ir, jo ātrāk pie tās pierod. Ja gribas baudīt visus labumus, arī valsts noteiktās brīvdienas, tad viss jāapsver jau izvēloties savu profesiju, darbavietu.

Zinot situāciju, piemēram, Vācijā, noteikti varu teikt, ka mūsu cilvēki ir ļoti strādīgi un čakli. Eiropas turīgajā daļā ne viens vien jūtas pārstrādājies, atdodot tikai daļu no tās enerģijas, kuru darbā ieguldām mēs. Tikai viņi saņem krietni lielāku atalgojumu. Šajā ziņā neesam līdzvērtīgā situācijā.

Vairāk brīvdienu, mazāk ienākumu
Jānis Vilnītis, akciju sabiedrības "Liepājas papīrs" prezidents

Šobrīd Latvijā izvērsta kampaņa un tiek vākti paraksti, prasot, lai tiktu piešķirtas papildu brīvdienas, ja svētku dienas iekrīt sestdienā vai svētdienā. Protams, no cilvēciskā viedokļa var saprast cilvēku vēlmi pēc vairāk brīvdienām, taču, pragmatiski vērtējot, esmu pret šīm izmaiņām.
Kā uzņēmējs un arī kā Latvijas iedzīvotājs uzskatu, ka mūsu valstī nav tādas situācijas, lai varētu to atļauties. Var skatīt, kuru jomu gribi, jebkurā darbinieki vēlas lielākas algas. Bet papildu brīvdienas ienākumus tikai samazinās. Tās samazinās arī ražošanas apjomus un valsts iekšējā kopprodukta pieaugumu.
Manuprāt, Latvijā brīvdienu tomēr ir pietiekoši daudz, ir sestdienas, svētdienas, ir svētku dienas. Ja reizi par vairākiem gadiem kāda svētku diena iekrīt brīvdienā, kā šogad 18.novembris – sestdienā, nu ko, tā gadās. Bet visā visumā mums brīvdienu gadā nav maz.
Bez tam mums vismaz ir četru nedēļu atvaļinājums, nevis kā Amerikā, kur atvaļinājuma apmērs palielinās tikai reizē ar darba stāžu, proti, vispirms atvaļinājums ir vienu nedēļu un tikai ar gadiem palielinās.
Manuprāt, Eiropa vienkārši ir izlaidusies, un mums nevajag māžoties pakaļ, piemēram, Zviedrijai, kur tikai no malas šķiet, ka viss ir jauki, patiesībā viņiem ar samazināto darba laiku, daudzajām brīvdienām, lielajiem pabalstiem utt. ir ļoti nopietnas problēmas. Valsts ekonomika tiek grauta, un uzpūstās priekšrocības kļūst par arvien lielāku slogu kopējam budžetam un attīstībai.
Saprotu, šis nav tas populārākais viedoklis, ko paužu. Bet mūsu cilvēkiem jāapzinās – jo vairāk vaļosimies, jo samazināsies ienākumi, un tad arī nebūs naudas kopīgām ģimeniskajām izklaidēm, par ko it kā tik ļoti rūpējas kampaņas organizētāji.