Kurzemes Vārds

06:32 Otrdiena, 14. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Kokaudzētavā "Īve" jau pošas Ziemassvētkiem

Pēteris Jaunzems

Laikā, kad lauku darbu lielais smagums ir apdarīts, Grobiņas pagasta kokaudzētavā "Īve" sākusies sparīga gatavošanās Ziemassvētkiem. Vienu pēc otras mūžzaļās zaļsvārcītes strādātāji izceļ no augsnes mājvietas un pārstāda trūdzemē spaiņa lieluma podiņos. "Maz jau vairs atlicis tā laika – tikai sešas nedēļas. Turklāt kuru katru brīdi var uznākt sals," konstatēja saimniecības īpašnieks un dendrologs Dainis Ozoliņš.

Skujkociņi dosies uz pilsētu

Iepodotās, kā saka kokaudzētāji, eglītes tiek sarindotas aizvēnī aiz siltumnīcām. Tur jau izveidojušās plašas un gleznas to audzes. Taču tā tas nebūšot ilgi, jo skujotie kociņi dosies uz pilsētu, lai tos savlaicīgi varētu sev izraudzīties pircēji. Dainis Ozoliņš pastāstīja, ka Liepājā kokaudzētavas "Īve" piedāvātās eglītes būs pieejamas laukumā pie veikala "Apkures sistēmas" Zemnieku ielā. Tās varēšot iegādāties arī pie "Statoil" degvielas uzpildes stacijām visā Latvijā, jo par to sācis rūpēties kāds uzņēmīgs vīrs. Arī "Īvē" viņš vairumā pasūtījis preci.

Podiņos pārvietoti četru sugu kociņi: sudrabegles, baltegles, kā arī Serbijas un Kanādas egles. To vecums atkarībā no garuma un kupluma esot no pieciem līdz desmit gadiem. Eglītes apzināti audzētas izretinātā laukā, lai kociņus no visām pusēm apspīdētu gaisma un tie varētu izveidot simetrisku vainagu. interesanti, ka podiņos tiek pārstādītas arī parastās Latvijas priedītes, jo sastopami savdabīgi domājoši cilvēki, kas priekšroku dod šīm skujnesējām. Turklāt lielu pasūtījumu audzētavai pieteikusi Ventspils pašvaldība, kas priedītes paredzējusi stādīt, lai apzaļumotu klejojošās kāpas jūras krastā.

Skaistules audzētas ilgākam mūžam

Dendrologs atzinās, ka no Ziemassvētkiem iepodotajām skaistulēm šķiroties ar dalītām jūtām, jo cilvēki esot ļoti dažādi un daļa no viņiem pret iegādāto kociņu izturoties kā pret nedzīvu lietu – kad svētki pagājuši, to izsviežot mēslainē. Taču šīs eglītes tiekot audzētas ne tik daudz izgreznošanai svētkos, cik apkārtējās vides apzaļumošanas vajadzībām. Krāšņie atšķirīgo sugu un nokrāsu skujkoki lieliski iederoties košumdārzos un skvēros un ar savu zaļumu priecējot garāmgājējus gan ziemā, gan vasarā.

Ja nu īpašnieks ir apņēmies no iegādātās eglītes nešķirties arī pēc Ziemassvētkiem, tad kociņu nevajadzētu mēnešiem ilgi turēt istabas siltumā, tāpēc ka šādos apstākļos tas drīz vien iedomāšoties, ka ir iestājies pavasaris, un sākšot raisīt jaunos dzinumus. Taču arī pagalmā iepodoto eglīti pēc Ziemassvētkiem nevajagot nest, jo, lielākam salam uznākot, saknes var izsalt. Vispareizāk būšot, ja kociņu līdz pavasarim novietošot kādā verandā vai piebūvītē, kur temperatūra ir nedaudz virs nulles.

Lai pavasaris nepārsteidz

Patlaban rudens darbi kokaudzētavā tuvojoties nobeigumam. Dainis Ozoliņš priecājās, ka vasaras sausuma periodam sekojušas lietavas, kas turpinās vēl tagad. Pagājušās nedēļas beigās kādā naktī nolijis tik stipri, ka no rīta pludojusi visa apkārtne. Taču zeme līdz gruntsūdeņiem vēl nav piemirkusi, tādēļ miklumu labprāt uzņem, un pēc pāris stundām jau teritorija apžuvusi tik tālu, ka varēts atkal netraucēti strādāt.

Kokaudzētājs uzskata, ka rudenī bez augu ieziemošanas pasākumiem ir maksimāli jāpaveic arī tie uzdevumi, kas varētu kavēt pavasara darbu operatīvu norisi. Tas nozīmē, ka jāsagatavo trūdaugsnes krājumi, jāsakārto tehnika un inventārs, jāparūpējas par piebrauktuvēm. Faktiski jau esot tā, ka pat ziemā saimniecību nevarot atstāt bez uzraudzības. Ir regulāri jāseko, vai sniegs nav par daudz sakrājies uz siltumnīcu jumtiem, vai nav noliecis pie zemes tos kociņus, kam kuplāks un biezāks vainags. Tādējādi atelpai starp ražošanas sezonām paliekot labi ja kādas trīs nedēļas.