Kurzemes Vārds

21:18 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Apskats

Kā samierināt nesamierināmos?
Andžils Remess

Bez bažām kļūdīties var prognozēt, ka šonedēļ no politiskām norisēm lielāko uzmanību pievērsīs notiekošais citur pasaulē: ASV ārpolitika pēc Kongresa vēlēšanām, Irāka pēc nāvessoda piespriešanas bijušajam līderim Sadamam Huseinam, stāvoklis Tuvajos Austrumos pēc Izraēlas izraisītās asinspirts. Ja Latvijā viss ritēs mierīgi, tad ne jau tikai tāpēc, ka šī ir nedēļa, kura beigsies ar valsts nozīmīgākajiem svētkiem. Galvenais iemesls – amati jaunajā Saeimā un valdībā sadalīti.

Aigars Kalvītis ceļā uz rekordu

Jau vairākkārt uzsvērts, ka partiju spēku samērs Saeimā ļauj cerēt, ka valdība noturēsies visus četrus gadus, un var tikai piebilst, ka pēc nepilna pusgada Aigars Kalvītis acīmredzot būs visilgāk no visiem premjerministriem pēc neatkarības atjaunošanas atradies šajā postenī. Ja nu var izraisīties kādi konflikti, tad tikai koalīcijas partiju iekšienē, jo vairākas no tām ir apvienības, kurām varētu rasties vēlēšanās katrai vilkt segu uz savu pusi. Taču diez vai tas notiks tik jūtami, lai sašūpotu valdību.
Pavisam nenopietni turpina izklausīties kreiso politisko spēku vaimanas, ka apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK iekļaušana valdības koalīcijā apdraud attiecību normalizēšanu ar Krieviju, jo, lūk, viens otrs tēvzemiešu deputāts jau izteicies par stingrāku naturalizācijas politiku.

Valdība uzsvērusi, ka viens no tās galvenajiem uzdevumiem ārpolitikā ir robežlīguma noslēgšana ar Krieviju, tuvākajā laikā veidos darba grupu, lai panāktu abām pusēm pieņemamu juridisku risinājumu, un apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK nav izteikusi nevienu radikālu priekšlikumu, kas būtu pretrunā ar valdības nostādnēm šajā jomā.
Nav pamata domāt, ka tēvzemieši varētu sarežģīt arī pilsonības iegūšanu, kas Latvijā ir vienkāršāka nekā pārējās 45 Eiropas Padomes valstīs. Cita lieta, ka viņi aicinās rūpīgāk sekot, lai ievērotu naturalizācijas principus. Dīvaini jau ir tas, ka cilvēks, ieguvis Latvijas pilsonību, tā arī neprotot latviski runāt, bet pavisam absurdi, ja cilvēks aicina likvidēt valsti, par kuras pilsoni tikko kļuvis.

Korupcija plaukst, bet komisiju likvidē

Ja nu kāds par katru cenu vēlas atrast negludumus jaunās Saeimas darbības pašā sākumā, tad tam jāsamierinās ar Korupcijas novēršanas komisijas likvidēšanu un jezgu ap Jura Boldāna deputāta mandāta apstiprināšanu.

Ja aizdomās par vēlēšanu dokumentu viltošanu turētajam J.Boldānam tiešām rūpētu apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK gods, tad viņš pats atteiktos no deputāta mandāta, nevis pieļautu sākt visu to juridisko procedūru, kas turpināsies ar Ģenerālprokuratūras veikto kriminālvajāšanu pret viņu. Jo visvairāk no tā cietīs partija, pār kuru gulsies aizdomu ēna, un to izmantos ne jau tikai politiskie sāncenši.

Var jau būt, ka labākas darba organizācijas dēļ Saeimā bija jālikvidē Korupcijas novēršanas komisija un tā jāpievieno Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Tikai politiski gan tas bija aplami, zinot, ka korupcija ir viens no lielākajiem ļaunumiem, kas grauj mūsu valsts pamatus. Un tā arī vajadzēja sagadīties, ka tajās dienās, kad Saeima pieņēma lēmumu, kas rada bažas, vai jaunizveidotajai komisijai būs iespējas pievērst tik lielu uzmanību korupcijas apkarošanai, atklātībā nāca viens no lielākajiem korupcijas skandāliem, kas jebkurā attīstītā valstī liktu ripot robežsargu dienesta vadītāju galvām. Jo izrādījās, ka robežsargi sadarbojušies ar noziedzīgajām struktūrām, un tagad nav pārliecības, ka tas noticis tikai vienā robežpunktā un tikai liekot šoferiem maksāt, lai tie ātrāk tiktu pāri robežai.

Amerikāņu atbilde prezidenta ārpolitikai

ASV pie varas esošās republikāņu partijas zaudējums demokrātiem Kongresa vēlēšanās bija amerikāņu nepārprotama atbilde uz to, kā tie vērtē prezidenta Džordža Buša ārpolitiku un galvenokārt karu Irākā. Tikai diez vai nepārsteidzas tie, kuri uzskata, ka tagad Savienoto Valstu ārpolitika krasi mainīsies, un jau runā par to, ka amerikāņu karaspēks gatavojas pakāpeniski atstāt Irāku.

Iespējams, pēc demokrātu uzvaras Kongresa vēlēšanās un kontroles iegūšanas pār Senātu Eiropa sāks vairāk uzticēties Savienotajām Valstīm. Varbūt iezīmēsies kāda jauna nianse ASV un Krievijas attiecībās. Tikai jāatgādina, ka ASV ārpolitikas grožus savās rokās tur Baltais nams un prezidents Džordžs Bušs, un maz ticams, ka viņš savas valdīšanas laikā pēkšņi izdarītu krasu pavērsienu. Bet attiecībā uz karu Irākā nav iespējams kaut ko mainīt pat pakāpeniski.

Var tikai piekrist politisko komentētāju uzskatam, ka Savienoto Valstu izvēle Irākā ir ļoti ierobežota: vai nu palikt, vai aiziet. Taču palikt nozīmētu vēl dziļāk iestigt šajā nemieru un pretrunu plosītajā valstī, bet aiziešana ierautu Irāku vēl lielākā haosā, un tā patiešām apdraudētu pasauli. It sevišķi trausls stāvoklis ir tagad, kad nāvessoda piespriešana Sadamam Huseinam vēl vairāk sašķēla šo valsti, vienam grupējumam prasot sodu izpildīt publiski un translēt televīzijā, bet citā grupējumā izraisot vēl lielāku naidu pret amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem.

Politiskajā aprindās jau ieskanējušās runas par Irākas iespējamo sadalīšanu vairākās valstīs, taču maz ticams, ka tas stabilizētu situāciju reģionā. Drīzāk gan mazs solītis pretī stāvokļa normalizēšanai varētu izrādīties Irākas valdības nodoms atļaut valsts darbā atgriezties kādreizējās Sadama Huseina partijas biedriem.

Tāpēc arī jāšaubās, ka ASV aizsardzības ministra Donalda Ramsfelda atcelšana no amata nozīmē būtiskas pārmaiņas karā Irākā. Drīzāk tas bija Džordža Buša reveranss demokrātu partijai un armijas vadītājiem, jo Ramsfelds ar savu nevērīgo attieksmi pret problēmām un neprasmi karaspēku sagatavot partizānu karam bija zaudējis autoritāti.

Ja nu tomēr ASV ārpolitikā paredzamas kādas izmaiņas, tad tam būtu jāizpaužas arī NATO valstu vadītāju sanāksmē nākamnedēļ Rīgā, jo toni Ziemeļatlantijas aliansē taču nosaka Vašingtona. Pašreiz gan zināms, ka NATO nekaitinās Krieviju un neuzaicinās aliansē kādu no Balkānu valstīm, Ukrainu un Gruziju, taču pavisam arī neatstums šīs valstis, saglabājot tām cerību.

Nevar paciest vieni otrus

Droši vien šonedēļ no pasaules karsto punktu saraksta pazudīs Kirgizstāna, kur brieda nemieri saistībā ar prezidenta Kurmanbeka Bakijeva vilcināšanos izpildīt solījumu un atzīt jauno konstitūciju, kas būtu kaut neliels solītis pretī demokrātijai. Jau sākās opozīcijas protesta mītiņi, skanēja brīdinājuma šāvieni, galvaspilsētas Biškekas ielās parādījās bruņutransportieri, un tikai pēc šiem nemieriem prezidents piekāpās mazināt savu varu. Taču steigā sagatavotajā jaunajā konstitūcijā ir pārāk daudz pretrunu, un tās ar laiku atkal var saasināt stāvokli. Redzot dumpi kaimiņzemē, Uzbekistānas prezidents bija attapīgāks. Viņš apsteidza notikumus un palielināja partiju lomu.

Joprojām saspīlētas paliks Gruzijas un Krievijas attiecības, jo vismaz līdz šim arī starptautiskām organizācijām nav izdevies samierināt abas valstis, bet eļļu ugunī varēja ieliet vakar Dienvidosetijā notikušais referendums par atdalīšanos no Gruzijas. Kaut arī Gruzija neizstāsies no Neatkarīgo Valstu Savienības, saprotot, ka tas ir neizdevīgi ekonomisko apsvērumu dēļ, tomēr šī jautājuma izvirzīšana parlamentā bija līdz šim nopietnākais signāls, ka NVS mūžs var nebūt pārāk ilgs.

Gan jau Krievija un Gruzija ar laiku nolīdzinās negludumus savstarpējās attiecībās, taču nav redzams, kā to varētu izdarīt Izraēla un palestīnieši. Ja starptautiskās teroristu organizācijas vēl nesāks īstenot savus nupat izteiktos draudus uzspridzināt pasažieru lidmašīnas un vilcienus, tad šonedēļ uzmanības pašā centrā atkal izvirzīsies Tuvie Austrumi. Jo pēc tam, kad Izraēlas artilērijas apšaudē bojā gāja 18 palestīniešu civiliedzīvotāji un 54 cilvēkus ievainoja, organizācija "Hamas" paziņoja, ka pamiers ar Izraēlu beidzies, atriebība būs barga, un aicināja atsākt ne tikai uzbrukumus Izraēlai, bet arī visā pasaulē uzbrukt šīs valsts aizstāvjiem amerikāņiem.

Jāšaubās, vai palestīniešus nomierinās ANO Drošības padomes rezolūcija, tāpat maz ticams, ka Izraēlas attieksmi pret palestīniešiem varētu mainīt "Hamas" līdera Ismaila Hanijas lēmums atkāpties no valdības vadītāja amata. Abas puses ir kārtējo reizi pierādījušas, ka nevar paciest viena otru, un nav cerību rast risinājumu, lai tās mainītu savus uzskatus.