Kurzemes Vārds

12:44 Ceturtdiena, 2. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Ceļš uz elli
Ita Cērmane

Jau kopš pavasara mūsu pilsētā nerimst kaislības ap melnajiem caurumiem – vaļējām lietus notekūdens un kanalizācijas akām, kas ne tikai apdraud gājējus un braucējus, bet arī prasa upurus. Pavasarī Kārļa Zāles laukumā kanalizācijas akā ar pietiekami nenostiprinātu vāku iekrita jauniete. Meitene guva smagas traumas un vēlāk slimnīcā mira. Turklāt tikai tad sabiedrība dabūja zināt par notikušo traģēdiju, jo par negadījumu klusēja gan atbildīgie dienesti, gan policija.

Bija jānotiek kaut kam tik briesmīgam, lai atbildīgās amatpersonas sarosītos. Kaut arī ar asām vārdu kaujām, tomēr situācija pilsētā sāka uzlaboties. "Kurzemes vārds", nebūdams slinks, braukāja un staigāja pa pilsētu un ziņoja par vietām, kur atradās melnie caurumi. To apzināšanā aktīvi iesaistījās liepājnieki.

Pašvaldība, "Liepājas ūdens" un citas iestādes un uzņēmumi, kuriem pieder akas un kuriem tās jāuztur kārtībā, aizvadītās vasaras laikā paveikuši lielu darbu – aizvākotas aptuveni 200 akas. Gan Kaiju un Kapsētas ielā, kur melnie caurumi bija brauktuves vidū, gan Grīzupes ielas masīvā, kur pie dzīvojamajām mājām bija vairāki desmiti vaļēju aku, kas apdraudēja tur rotaļājošos bērnus. Tiesa gan, visām akām netika uzlikti glītie čuguna vāki. Lielu daļu melno caurumu pārklāja ar betona plāksnēm, taču tik un tā labi.

Taču nupat notikušais negadījums Rojas ielā rāda, ka melno caurumu problēma mūsu pilsētā vēl nebūt nav atrisināta, ka gājēji un braucēji joprojām nevar justies droši. Nav garantijas, ka atkal kāds nezaudēs pamatu zem kājām un neiekritīs pazemē. Skaļi skan, bet es šo situāciju gribu salīdzināt ar ceļu uz elli.

Pašvaldības amatpersonas skaidro, ka publiskajā sektorā problēma atrisināta, vēl atlikusi tikai privātā un neapsaimniekotā zona. Solās saukt saimniekus pie atbildības. Bet vai sen jau tas nebija jādara? Kuram gan citam, ja ne pašvaldībai, ir jāseko, kas notiek pilsētā?

Tāpat amatpersonas aizbildinās, ka nav iespējams apsekot pilsētu katru dienu, jo, lūk, metāla zagļi vākus nes prom, bet metāla uzpircēji tos uzpērk. Esmu metāla ķēdei šajā pilsētā izsekojusi līdzi un varu droši teikt, ka aku čuguna vāki metāla uzpirkšanas punktos nonāk reti. Tos nepieņem, jo uzpircēji baidās zaudēt licences komercdarbībai. Bija pat gadījums, kad punkta darbiniece kādam klaidonim, kurš atvilka akas čuguna vāku, sadeva piparus, lai ved vāku atpakaļ, kur ņēmis. Viņa par notikušo informēja arī policiju. Biežāk vāki pazūd tādēļ, ka zemes īpašnieki, kuru teritorijā ir melnie caurumi, negribēdami maksāt pilnu cenu par vāku veikalā, labāk maksā pudeli bezpajumtniekam par vajadzīgās lietas piegādi.