Kurzemes Vārds

11:44 Ceturtdiena, 2. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Turpinās apspriest apvedceļu

Nīcā, Otaņķos un Grobiņā šodien notiks Liepājas apvedceļa sabiedriskā apspriešana, informēja projekta vadītājs Raitis Alksnis. Nīcas Pagasta padomē apspriešana sāksies pulksten 10, bet pēcpusdienā uz to pulcēsies interesenti Otaņķu Pagasta padomē un Grobiņas Pagasta padomē.
Autoceļš V1222 Nīca – Otaņķi – Grobiņa savieno divus valsts galvenos autoceļus A9 (Liepājas šoseja) un A11 (Klaipēdas šoseja) kā valsts otrās šķiras autoceļš bez cietā seguma. Ceļa ģeogrāfiskais novietojums ļauj to izveidot par Liepājas apvedceļu. Labs autoceļš arī turpmāk kalpotu vietējai satiksmei. R.Alksnis sacīja, ka klāt nāktu starpvalstu kravu pārvadājumi, kravu pārvadājumi valsts robežās, pasažieru pārvadājumi maršrutu Klaipēda – Rīga un Klaipēda – Ventspils posmā Nīca – Grobiņa. Ceļa sakārtošana sekmētu arī reģiona ekonomisko attīstību.
Rekonstrukcijai ieteikti četri trases varianti ar nelielām atkāpēm no pašreizējā ceļa. Divjoslu autoceļa klātnes kopējais platums paredzēts 10,5 metri, cietā seguma platums – 7,5 metri. Posmos, kur mainās esošā trase, nepieciešams atsavināt zemes ceļa lietojuma joslai. Liepājas apvedceļa izbūve ir ekonomiski pamatota no 2019.gada.
No vides viedokļa nav objektīvu limitējošu faktoru, kas liegtu īstenot kādu no rekonstrukcijas variantiem, uzsvēra R.Alksnis. Ceļa būves īstenošanai iespējamā varianta izvēle ir atkarīga no Grobiņas pagasta apstiprinātā un Nīcas un Otaņķu pagastiem apstiprināmajiem patlaban izstrādē esošajiem teritoriju plānojumiem. Projekta vadītājs piebilda, ka Nīcas pagasta teritorijas plānojuma izstrāde ar pagaidām neprognozējamu rezultātu ir faktors, kas potenciāli apgrūtina projekta īstenošanu kopumā.

Dala maizi un atstarotājus

Grobiņa. Kopš augusta beigām divas reizes nedēļā Latvijas Sarkanā Krusta Grobiņas komitejas telpās ierodas apkārtējo pagastu sociālie darbinieki, lai saņemtu maizi, ko tālāk izsniegt sava pagasta vistrūcīgākajiem cilvēkiem. Šonedēļ kopā ar maizes klaipiņiem izsniedza arī gaismas atstarotājus.
Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja Grobiņas komitejas vadītāja Valentīna Veita, atstarotāju dalīšana notiek akcijas "Maize un gaisma" ietvaros. Maizīti izsniedz saistībā ar Eiropas Komisijas programmu, kas paredz palīdzību vistrūcīgākajām personām, savukārt gaismas atstarotājus piegādājusi Ceļu satiksmes drošības direkcija, lai mudinātu gājējus tos lietot un tumšajā diennakts laikā būt uz ceļa pamanāmiem. Sarkanā Krusta darbinieki katram cilvēkam ir sagatavojuši paciņu gan ar maizīti, gan atstarotāju, gan arī informatīvo bukletu, kurā ir ziņas par to, cik cilvēku gājuši bojā, jo uz ceļa tumsā nav bijuši pamanāmi, un cita informācija, kā arī instrukcija, kā pareizi lietojams atstarotājs, lai autovadītāji to pamanītu.
Šogad Sarkanais Krusts turpina akciju "Gaišā jaka". Kā stāstīja V.Veita, šogad vismaz Grobiņā tai mazliet ir mainījusies forma. Tās sākotnējā ideja ir nodot pašiem nevajadzīgās jakas Sarkanajā Krustā, lai tā darbinieki jakas apdarina ar atstarojošajām lentām un dāvina trūcīgajiem cilvēkiem. Šogad cilvēki lielākoties vēlas ar šīm lentām apšūt paši savas virsdrēbes, un arī tas ir iespējams. Lentas var saņemt Sarkanajā Krustā. "Taču, ja kādam ir virsjakas vai mēteļi, kas pašiem vairs nav vajadzīgi, taču būtu izmantojami citiem, tos droši var nest uz Sarkanā Krusta Grobiņas komiteju," sacīja V.Veita.

Muļķība, muļķība un vēlreiz muļķība
Pēteris Jaunzems

Nākamgad valsts atbalsta pasākumos trīs miljonus latu paredzēts atvēlēt latvāņa iznīcināšanai. Lauksaimnieki uzskata, ka tā ir izšķērdība. Šo naudu, kas ir viena desmitā daļa no visas lauksaimniecībai paredzētās atbalsta summas, viņuprāt, ir iespējams izlietot daudz mērķtiecīgāk, jo, salīdzinot ar kolēģiem rietumvalstīs, mūsu lauku apsaimniekotāji jau tā saņem vismazākos Eiropas Savienības tiešos maksājumus.
Latvāņa apkarošanas problēmai un tās risināšanas mērķiem atvēlētie līdzekļi pagājušajā nedēļā apspriesti Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes sēdē, kurā piedalījies arī vides ministrs Raimonds Vējonis. Par to, ka latvāņa izplatīšanos valstī nepieciešams ierobežot, nevienam nav šaubu. Tomēr darīt to vajadzētu ar tādiem paņēmieniem, kas nenāktu par sliktu lauksaimnieciskajai ražošanai. Pārskatīt paredzēto latvāņa apkarošanas finansējuma programmu un neatsavināt šī mērķa īstenošanai nākamajam gadam paredzētos subsīdiju līdzekļus vides ministram ierosinājusi biedrības "Zemnieku saeima" biroja vadītāja Rita Sīle. Izmantot latvāņa iegrožošanai valsts atbalsta naudu, viņasprāt, ir nelietderīgi.
Ministrs gan taisnojies, ka šie trīs miljoni paredzēti nevienam citam kā lauksaimniekiem, jo ceļu malās latvāņus appļaušot Satiksmes ministrija par saviem līdzekļiem, taču ne jau par to šoreiz ir runa. Lauksaimnieki, kas aktīvi no gada gadā aprūpē savu zemi, uzskata, ka paši jau aktīvi cīnās ar latvāņu invāziju un īpašu problēmu tiem neesot, taču vislielāko ļaunumu radot tieši laika gaitā neapsaimniekotās zemes, kur šie negantie augi var attīstīties un riest sēklas neviena netraucēti. Tādēļ, risinot problēmu, galvenā uzmanība jāpievērš tieši šai sfērai. Ja zemes īpašnieks atļauj latvāņiem augt netraucēti, viņu var sodīt, taču pret neizdarību iespējams vērsties arī citiem līdzekļiem, piemēram, samazinot vienotās platības maksājumus. Par to, ka lauksaimniecības attīstībai paredzētie valsts atbalsta līdzekļi var tikt izlietoti nemērķtiecīgi, jau uzskatāmi rādot sludinājumi laikrakstos, kas vēsta par atsevišķu cilvēku vēlmi iepirkt tieši ar latvāņiem aizaugušās platības.
Komentējot Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē notikušo diskusiju, Durbes novada dižzemnieks Ēriks Putra "Kurzemes Vārdam" teica, ka, viņaprāt, par latvāņa apkarošanu vispār nevienam nekas nav jāmaksā. Tā esot tāda pati nezāle kā visas citas, ko, zemi sistemātiski aprūpējot, ir iespējams izskaust. Tad jau būtu jāmaksā arī par dadžu un nātru iznīdēšanu. Zemnieku saimniecībā "Pīlādži 1", kas pieder Ērikam Putram, arī kādreiz pie kaltēm esot parādījies šis augs. Tad lauksaimnieks veicis eksperimentu, lai noskaidrotu, kā ar to tikt galā. Pieticis vasaras gaitā latvāņus trīsreiz nopļaut, lai tie iznīktu un nākamajā gadā vairs neparādītos. "Tāpēc es saku, ka maksāt par latvāņu apkarošanu un vēl no subsīdiju līdzekļiem ir muļķība, muļķība un vēlreiz muļķība," sacīja dižzemnieks, piebilstot, ka tādējādi trīs miljonus latu no valsts atbalsta lauksaimniekiem esot paredzēts atvēlēt izmaksāšanai slinkuma lāpītājiem.
Atgādināsim lasītājiem, ka zemniekiem bija iebildumi arī par latvāņa apkarošanai atvēlēto līdzekļu izmaksāšanas kārtību. Atbalsta saņemšanai lauksaimnieki nepiesakoties tāpēc, ka to ir paredzēts sniegt tikai tiem, kam ar latvāņiem piesārņotās platības nav mazākas par pieciem hektāriem un vidējais augu blīvums tur ir vismaz trīs augu grupas uz 100 kvadrātmetriem. Šāda prasība Lejaskurzemē esot grūti izpildāma. Kā informējusi aģentūra LETA, šovasar latvāņu iznīcināšanai bija pieteikušās 94 saimniecības. Tomēr kopumā šim pasākumam paredzētie 200 tūkstoši latu netika izmantoti. Tāpēc izskatās, ka arī mūsu rajonā ar latvāņiem invadētās platības nav samazinājušās, bet palikušas tādas, kādas bija.