Kurzemes Vārds

11:22 Ceturtdiena, 2. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Gadi pēc sporta

Cīnītājs laukumā. Bet dzīvē?
Andžils Remess

1955.gada ziemā Latvijas basketbola izlase par treniņu vietu bija izvēlējusies Liepāju. "Daugavas" sporta zāle šķita atbilstoša tik augsta līmeņa komandas nodarbībām un kopā ar jau tolaik slavenajiem, bet vēlāk leģendārajiem Maigoni Valdmani, Jāni Krūmiņu, Valdi Muižnieku treneris Aleksandrs Gomeļskis nodarbībās iesaistīja arī septiņpadsmit gadu veco 5.vidusskolas audzēkni Gundaru Muižnieku. Tiesa, nobrīdinot puisi, ka jāizlabo nesekmīgās atzīmes, ar kurām bija izraibināta viņa skolas liecība.

Izlase aizbrauca, bet Gundars palika Liepājā. Taču ne uz ilgu laiku. Viņš vēl paguva palīdzēt "Daugavas" komandai uzvarēt Latvijas arodbiedrību turnīrā un iegūt 3.vietu Latvijas meistarsacīkstēs, un tad Gomeļskis aicināja Muižnieku uz Rīgas ASK. Šī komanda jau bija kļuvusi par PSRS basketbola līderi, gatavojās pārstāvēt lielvalsti Eiropas klubu kausa izcīņā, un nākamais PSRS izlases treneris laiskajā liepājniekā saskatīja vērtīgu papildinājumu savai komandai.

ASK komandas sastāvā Muižnieks 15 gadus piedalījās PSRS meistarsacīkstēs, no šīs komandas iekļuva gan Latvijas izlasē, kurā aizvadīja 99 spēles, gan PSRS otrajā izlasē. Taču spožākie viņam bija pirmie gadi pēc ierašanās Rīgā. Vairākās izšķirošās spēlēs iekļauts ASK pamatpiecniekā, Muižnieks palīdzēja trīs reizes pēc kārtas iegūt Eiropas kausu, vienu reizi izcīnīt Padomju Savienības čempionu nosaukumu un divas reizes bronzas medaļas respektablajā PSRS tautu spartakiādē. Lielās trijotnes Valdmanis – Krūmiņš – Valdis Muižnieks līmeni viņš gan nesasniedza, taču bija ASK un Latvijas izlases stabils punktu guvējs, kas ne reizi vien izšķīra svarīgu spēļu iznākumus.

Tā gluži nebija, ka, septiņdesmito gadu sākumā atvadījies no lielā sporta, Muižnieks būtu vienā brīdī aizgājis arī no basketbola. Pāris gadu viņš vēl piedalījās veterānu treniņos un sacensībās, bet tad gan no sporta pazuda pavisam un vairs nebija sastopams pat basketbola spēļu skatītāju vidū.

Iespējams, pēc darba Rīgas ūdenssaimniecības pārvaldes uzņēmuma "Kolektors" noliktavā viņš negribēja no dzīvesvietas Juglā un vēlāk starp Baltezeru un Ādažiem braukt uz pilsētas centru trenēties. Varbūt laiku aizņēma ģimene, kurā auga meita Diāna un dēls Leo. Bet bija arī laiks, kad Gundars deva priekšroku tam, ko sportā diplomātiski dēvē par režīma pārkāpšanu.

Muižnieks arī nemēdza apmeklēt savu dzimto Liepāju. Māte bija pārcēlusies pie dēla Rīgā, mūsu pilsētā vairs nedarbojās arī piecdesmito gadu nogalē sporta cilvēku iecienītais klubelis. Tā dēvēja basketbola trenera un tiesneša Igora Dudicka dzīvokli Ganību un Priežu ielas stūra nama otrajā stāvā, kur jaunekļi sanāca uzspēlēt šahu, klavieres, kārtis, radio īsajos viļņos klausījās tolaik sirdi tik kutinošo džeza mūziku un tāpat vien parunāja par dzīvi. Gundars dzīvoja turpat netālu Ganību un Pupu ielas stūrī un labprātāk uzturējās šajā sabiedrībā, nekā mājās gatavoja skolas uzdevumus.

Deviņdesmito gadu vidū, kad vecmeistari regulāri sāka braukt uz pasaules veterānu turnīriem dažādās zemēs un Gundara spēlētprasme būtu ļoti noderējusi, kādreizējie komandas biedri mēģināja Muižnieku iesaistīt treniņos. Vienreiz jau likās, ka izdevies pierunāt. Liepājnieks Imants Alpe–Lūks pat apsolīja Muižnieku pavadīt uz ASV vēstniecību, lai nokārtotu vīzu iebraukšanai Savienotajās Valstīs. Taču Muižnieks norunātajā vietā neieradās.

Būdams cīnītājs laukumā, Muižnieks nebija cīnītājs dzīvē. Pateicoties slaidajam augumam un dabas dotajam talantam, basketbolā viņam viss bija padevies ātri un viegli. Panākumi nāca it kā paši no sevis, un Gundars arī vēlāk uzskatīja, ka visam jāiet savu ceļu. Pat kritiskos brīžos. Pirms pāris gadiem viņš nepaklausīja ārstu ieteikumam un palika pie sava principa, sak, kā būs lemts, tā notiks. Pēc vairākām nedēļām viens no Liepājā izaugušajiem slavenākajiem basketbolistiem aizgāja no šīs pasaules.