Kurzemes Vārds

06:20 Svētdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

1.sleja

Obligātā kārtā

Laiks lido tik strauji, ka nevar spēt pāršķirt galda kalendāra lappuses. Jau šonedēļ, lai cik tas pāragri šķistu, sākas ziemas pirmais mēnesis, kaut gan dabā tā klātesamība nav jaušama. Turklāt prognozes vēsta, ka līdzīgi laika apstākļi saglabāsies vēl visu šo nedēļu, ja ne ilgāk.

Tomēr neatkarīgi no laika apstākļiem jau šopiektdien vieglajiem automobiļiem un citiem transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, obligātā kārtā ir jābūt aprīkotiem ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos. Pie riepu servisiem rudeņos rindas parasti veidojas divas reizes – sākumā tad, kad ziema sagādā pirmos pārsteigumus, un tas notika šā mēneša pašā sākumā, kā arī novembra beigās, kad atbilstošu riepu neuzmontēšana var draudēt ar naudassodu.

Laiki mainās un prasības arī. Vai tad padomju gados varējām iedomāties, ka, piemēram, arī saulainas vasaras dienas laikā obligātā kārtā būs jābrauc ar iedegtiem lukturiem, obligāti ziemā jālieto atbilstošas riepas, gājējiem ārpus pilsētas būs obligāti jālieto gaismu atstarojoši elementi vai jānes lukturītis, bērniem mašīnā jāsēž īpašā sēdeklītī. Jāsaprot, ka šādas prasības ikdienā diktē aizvien intensīvāka satiksme un motorizēto satiksmes dalībnieku skaita palielināšanās. Agrāk šādu prasību pret satiksmes drošību nebija un, no šodienas pozīcijām raugoties, nāk prātā, cik tomēr neaizsargāti mēs bijām. Vai tad šodien izvirzītie, nu jau pašsaprotamie noteikumi nebija ieviešami jau daudz agrāk? Vai tad riepu inženieri tad neko nezināja par to, ka vasaras riepa ziemā zaudē kvalitāti un bremzēšanas īpašības?

Var just, ka autovadītāju un gājēju domāšana ir mainījusies. Daudzi satiksmes dalībnieki saprot, ka noteikumi radīti viņu pašu drošībai, nevis lai par to neievērošanu sodītu. Drošības jostu lietošana visbiežāk vairs netiek saistīta ar to, ka ceļā var trāpīties policists. Primārais ir apziņa, ka ar šādu rīcību var pasargāt sevi un citus. Taču domāšana nav sasniegusi tādu līmeni, ka mēs pa ceļu varētu pārvietoties bez obligātiem nosacījumiem ar likumu un noteikumu spēku. Pietiekami daudz ir lielceļu huligānu, vienkārši aizmāršīgu un neapzinīgu ļautiņu. Katram taču gadās. Un obligātas prasības palīdz neizaicināt likteni.

Ints Grasis