Kurzemes Vārds

06:30 Svētdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Karavīrs – specialitāte un dzīvesveids
Jānis Lībeks,
majors, Jūras spēku Mācību centra Jūrniecības un taktikas skolas virsnieks

24.novembrī no karaspēka daļām mājup devās pēdējie obligātā militārā dienesta karavīri, jo no 2007.gada 1.janvāra Nacionālie bruņotie spēki pilnīgi pāriet uz profesionālo militāro dienestu. Līdz šim dienests dažam bija neizbēgama realitāte, dažam iespēja izrauties no visai bezcerīgas civilās dzīves, bet bija arī tādi, kuri pieteicās brīvprātīgi, patriotisku jūtu vadīti. Jūras spēku Mācību centrā gadā apmācījām aptuveni 320 cilvēku, no tiem virsdienestā palika labi ja seši līdz astoņi karavīri. Atsaucība bija dažāda, tāpat arī kontingents. Bija izglītoti ļaudis, kuri vairākus gadus jau bija studējuši augstskolās. Bija arī alkohola un narkotiku cienītāji. Bija arī tādi, kuri iesaukšanas dēļ bija zaudējuši labu civilo darbu un bažījās, ka pēc dienesta var neatgūt jau reiz profesionālajā jomā sasniegto stāvokli. Protams, viņiem bija nepatika pret dienestu.

Liela daļa puišu, kuri piesakās profesionālajam dienestam, ir no laukiem, kur stāvoklis bezdarba, neattīstītās infrastruktūras un sociālā nodrošinājuma ziņā ir krietni smagāks nekā pilsētās. Viņi tad arī izvēlas iestāties armijā, jo te ir sociālās garantijas, stabils un izaugsmes iespējas. Pavisam maz ir tādu, kas vakariņu vietā gatavi uzkavēties poligonā, kam militārisms ir sirdslieta. Lielākoties dienests ir izeja no bezizejas.

Profesionālajam dienestam ir gan plusi, gan mīnusi. Profesionālajā dienesta karavīri ir devuši zvērestu, noslēguši līgumu un viņiem dienests ir specialitāte, darbs, par ko saņem algu, un dzīvesveids, tāpēc viņi ir labāk motivēti dienēt, ar pavisam citu atbildības pakāpi. Agrāk mums vārtos stāvēja obligātā dienesta puikas, un dežūrvirsniekam lielākās raizes bija, ka tikai zēni neaizskrien uz tuvējo veikalu un nepiedzeras, neaizklīst ar meitenēm vai nepastrādā kādus citus brīnumus. Visu laiku viņi bija jāpieskata. Tagad vārtos stāv pieauguši vīrieši, kuri ar atbildību, nopietni pilda savus pienākumus. Otrs pluss profesionālajam dienestam ir tas, ka šie karavīri profesiju, piemēram, elektriķa profesiju, apgūst centīgi. Obligātajā dienestā gads bija jānovelk jebkurā gadījumā, bet tagad karavīram, kurš nespēj nokārtot pārbaudījumus savā specialitātē, armijā nav vietas.

Mīts, ka obligātajā dienestā puiši kā liela nācijas daļa kļūst par vīriem, ir aplams. Obligātais dienests drīzāk bija militarizēta jauniešu sporta nometne. Manuprāt, galīgi aplam, ka, piemēram, Jūrmalciemā uz aptuveni 34 obligātā dienesta karavīriem bija vajadzīga aptuveni puse no šā skaita virsdienesta karavīru un pavāru, kas pieskata un pabaro šo obligātā militārā dienesta baru. To pašu dienesta uzdevumu var paveikt krietni mazāks skaits profesionāļu, kuri nevienam nav jāpieskata, jāēdina un jāpmazgā. Lai dienē tie, kuri to vēlas darīt, nevis ar varu iesauktie!