Kurzemes Vārds

09:08 Trešdiena, 8. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Dzelzs jākaļ, kamēr karsta
Pēteris Jaunzems

"Ūdens līmenis joprojām turpina celties. Neskatoties uz to, ka no sanesumiem atbrīvota Tosmares ezera izteka jūrā," pirms dažām dienām, ienācis redakcijā, pastāstīja Jaunās pasaules iedzīvotājs Ģirts Einbergs. Izveidotā izteka esot daudz par šauru, lai būtiski izmainītu traģisko situāciju, un arī bebri nesnaužot. Vairāki koki jau aizgāzti priekšā caurtekai pie ceļa, kas ved uz Šķēdi. Drīz tā vairs nedarbosies, un tad ūdens līmenis kāps vēl straujāk. Kāpēc to neredz cilvēki, kas par šīm caurtecēm atbildīgi? Viņš esot mēģinājis kokus izvilkt saviem spēkiem, taču tie izrādījušies nepietiekami. Viens koks pamatīgi iestrēdzis caurulē un guļ tur jau ilgāku laiku.

Praktiķis Ģirts Einbergs, kurš krustām šķērsām apstaigājis un izpētījis visas Liepājas ezera apkārtnes ūdens sistēmas, uzskata, ka applūšanas lietas varētu būtiski labot, ja no Ālandes kreisā krasta uz ezeru izraktu kanālu. Tas neprasītu daudz līdzekļu un būtu paveicams pāris mēnešos. Katrā ziņā ar to, kas ir paveikts līdz šim, nepietiek, lai mikrorajona iedzīvotājus un Ālandes apkārtnes lauksaimniekus paglābtu no applūšanas draudiem. Ir nepieciešams rīkoties daudz vērienīgāk un, galvenais, efektīvāk.

Tādas pašas atziņas pauda arī Liepājas un rajona amatpersonas, kuras pagājušās nedēļas nogalē aptaujāju šīs sāpīgās un jau pagalam samilzušās problēmas sakarībā. Dzelzs jākaļ, kamēr karsta. Ja interesi beidzot izdevies pamodināt, tā jāuztur modra. To arī visnotaļ centīšos turpmāk darīt. Par mikrorajona applūšanas draudiem un sekām apņemos rakstīt tikmēr, kamēr Jaunās pasaules un Ālandes grīvas krastos mītošajiem iedzīvotājiem nebūs nodrošināti cilvēcīgi dzīves apstākļi. "Tas nav normāli, kas tur notiek," – tā atzīst ikviens, kas ar situāciju pie pilsētas un rajona robežām ir kaut cik iepazinies.

Reģionālās vides pārvaldes direktors Leonīds Zeļenskis pastāstīja, ka iniciatīvu sarīkot sapulci, lai lemtu, kā rīkoties, pēc amatpersonu tikšanās uz ceļa pie Cimdenieku pagrieziena uzņēmies Liepājas Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš, kurš neesot noskaņots vilkt lietas garumā. Ja tagad vienotos par rīcības programmu, ziemas gaitā varētu izstrādāt projektu, bet vasarā, kad zeme apžūs un ūdens atkāpsies, – uzsākt darbus. Jāatceras, ka līdz šim sarunās nav pieaicināti akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" pārstāvji. Taču viņu viedoklis ir svarīgāks par svarīgu, tas būtu jāzina, jo bez metalurgiem augstā ūdens līmeņa regulēšanas samezglojumu atrisināt diez vai izdosies.

Grobiņas pagasta deputāte un lauku attīstības speciāliste Anna Viņķele uzskata, ka Pilsētas domei problēmas risināšanai jāpieņem darbā pat inženieris hidrotehniķis. Arī Indulis Ozoliņš teica, ka visādu priekšlikumu netrūkst, taču svarīgi dzirdēt tieši kvalificēta lietpratēja viedokli. Arī bez vides speciālistu klātbūtnes neiztikt. Lieliski, ka Leonīds Zeļenskis to saprot un izrāda atbalstu. Citādi var iznākt tā, kā pirms nedēļas notika Kuldīgā. Kad dome sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem tur nolēma glābt no pārpurvošanās skaisto upi un tās ūdenskritumu, viņiem vārda vistiešākajā nozīmē uzklupa lašu aizstāvji un labi iecerētos nodomus vajadzēja atkal uz nezināmu laiku pārtraukt.